Pagājušajā nedēļā kādu autobusa šoferi piemeklējusi neierasta situācija, un, kā vērtē SIA „Madonas ceļu būves SIA" priekšniecība, ne visi veiksmīgi tiktu galā ar šādu cilvēcības mācībstundu, kā to izdarīja Aleksandrs Kumačevs.
Braucot savā ikdienas maršrutā, kad tuvojās jau vakara stunda, Aleksandrs Kusā uz ceļa pamanījis sirmu kundzi, kura iekāpusi autobusā. Parunājušies, pasažiere izstāstījusi, ka viņai pazudusi vai nozagta bankas karte, tādēļ viņa no Ozoliem ejot kājām līdz Madonai. Veiksmīgi, ka Kusā izdevies noķert autobusu. Nonākot Madonas autoostā, pulkstenis bijis jau 19.30. Pasažiere vaicājusi, vai šeit viņa varēšot palikt pa nakti, šķitis, ka pensionāre ir dezorientēta un apjukusi. – Teicu, ka pa nakti autoostā gan nevarēs palikt, jo tā strādā tikai līdz pulksten 21. Tante norādīja uz soliņu pie autoostas ēkas un teica, ka tad palikšot gulēt turpat. Teicu, ka tā gan nevarēs, tādēļ atvedu pie sevis mājās. Sieva pensionāri pabaroja, pārģērba, nolika gulēt siltumā. Man rīts sākas agri, jau pulksten 5, tāpēc viešņu uz autobusu pavadīja sieva un līdzi iedeva arī eiro ceļam, – tās nakts notikumus atceras Aleksandrs Kumačevs.
Piebilstu, ka ne kurš katrs tomēr piekristu uz nakti savās mājās izmitināt pilnīgi svešu cilvēku, Aleksandrs noteic: – Es nevarēju viņu pamest tur vienu, naktī uz soliņa. Kundze teica, ka viņai ir 80 gadu, dzīvojot viena, acīmredzot, tāpēc arī nebija uz vietas neviena, kas no neprātīgā gājiena kājām uz Madonu naktī atturētu. Pa dienu, cik zinu, pensionāre Madonā izdevās sakārtot savas darīšanas un devās mājup.
SIA „Madonas ceļu būves SIA" Aleksandrs strādā nu jau 11 gadu, viņu slavē kā atbildīgu un prasmīgu darbinieku, kā arī pateicas par līdzcietību šai nestandarta situācijā, kas, iespējams, glāba tantiņas veselību un pat dzīvību.
21.03.2018.