Madonas novada pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļa ikgadējo uzņēmēju forumu šogad noorganizēja 8. martā, tāpēc izvēlētā tēma – "Sieviete biznesā" – vairāk saistīja sieviešu auditoriju.
Madonas novada pašvaldības pasākumu vadīja uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas galvenā speciāliste Ilze Vogina. Ievadā viņa iepazīstināja ar Madonas novadu:- Uz 2018. gada 1. janvāri novadā dzīvo nepilni 24,5 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem 64,6% ir darbspējīgā vecumā. Pēc NVA datiem novadā ir 8,2% bezdarbnieku. No 1171 bezdarbnieka apmēram 400 ir ilgstošie bezdarbnieki. Kopā ir reģistrēti 1835 saimnieciskās darbības veicēji un 1965 uzņēmumi, no tiem 858 iesniedz gada pārskatu, kam ir apgrozījums, kas kopā pērn bija 152 miljoni eiro. Tātad mazāk nekā puse ir to, kas ikdienā strādā, kas rada darbavietas, nodrošina novada uzņēmējdarbības vidi. Novada bagātība ir zeme un meži, līdz ar to vairāk uzņēmumu darbojas lauksaimniecībā – 51%, seko tirdzniecība, pakalpojumi, apstrādes rūpniecība u. c.
Ilze Vogina stāstīja par trim infrastruktūras projektiem, kas uzsākti. Būs jauns ceļa segums uz Saukas kūdras pārstrādes uzņēmumu, ceļa, kanalizācijas, siltumtrases sakārtošana uz SIA "Junge" konditorejas ražotni un ceļa, notekūdeņu kanalizācijas sakārtošana uz Sauleskalna rūpniecisko reģionu. Līdz 2023. gadam plānots vēl īstenot 3 projektus, kas ir ideju izstrādes stadijā. Ir atbalsts pašvaldību lauku ceļu grants seguma sakārtošanai, ir plānots rekonstruēt 17 ceļu posmus uz vairākām ražojošām saimniecībām. Jau uzsākts atjaunot 5 ceļu posmus, 5 jauni ceļu posmi tiks sakārtoti, kā to ļaus laikapstākļi.
Pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai
PašvaIdība uzņēmējdarbības veicināšanai šogad piedāvā trīs grantu konkursus. Viens no tiem – biznesa ideju konkurss "Madona var labāk!", kur jaunie uzņēmēji var saņemt finansējumu līdz 4000 eiro, esošie – 2000 eiro. Šogad ir vieglāk, pašvaldība ir nākusi pretī un atvieglojusi nosacījumus – nav jāraksta biznesa plāns, ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa, paredzot naudas plūsmu. Iesācējiem ir krietni vieglāk – ja vien ir ideja, ko vēlas attīstīt. Uzņēmēju sadarbības līdzfinansēšanas konkursā var pieteikties trīs un vairāk uzņēmēju, pretendējot uz atbalstu, sākot no 1000 eiro – līdzdalībai izstādē, gadatirgos, mājaslapas izstrādei u. c.
Jaunais konkurss "Sertifikācijas un standartu ieviešana uzņēmumā" radīts, pateicoties lielo uzņēmēju iniciatīvai. Mūsu novadā ir 15 uzņēmumi, kam obligāti jāveic energoaudits, jāsaņem ISO sertifikāts. Var pretendēt uz 1000 eiro. Sesto gadu turpināsim projektu "Jauniešu karjeras izvēle un amata prasmju apguve", piedāvājot finansēt darbavietu ar minimālo algu jaunietim 1 mēnesim vasarā. Būs 30 vakances jauniešiem no 16 līdz 25 gadu vecumam. Uzņēmēja ziņā ir darba devēja nodokļi. Līdz šim piedalījušies 112 uzņēmumi, bijuši 845 pieteikumi, nodrošinātas 155 darbavietas. Šogad vakanču pieteikumus varēs iesniegt no 3. līdz 22. aprīlim.
2018. gada tūrisma piedāvājuma apskats
Galvenā tūrisma darba organizatore Sanita Soma informēja par tūrisma darba virzieniem: – Mūsu novada devīze ir "No Gaiziņa līdz Lubānam", tāpēc esam bagāti ar dažādiem tūrisma piedāvājumiem. Novadā ir 20 aktīvās atpūtas veidi, 22 saimniecības ir atvērušas durvis apskatei un uzņem ciemiņus. Augsta pievienotā vērtība ir ziemai ar slēpošanas piedāvājumu. Novadā ir 13 kultūrvēsturiskas vietas, 11 dabas objekti, 11 amata pratēji. Datu bāzē novadā ir 150 pakalpojumu sniedzēju, 4 no tiem pērn izbeiguši darbību, bet 4 jauni ir nākuši klāt.
Šogad ir liels notikumu un pasākumu piedāvājums, uz ko ir vērsta arī novada tūrisma stratēģija. Ļoti populārs ir gardēžu tūrisms, TOP objektu apmeklējums, bet ir ceļotāji, kuri vēlas apskatīt neiepazītu jaunumu. Šīs sezonas jaunumi – Madonā karjera ezerā ir izveidots veikparks, ir piedāvājums gardēžiem "Vakars uz ezera", Aronas pagasta viesu māja "Lielie Kupri" piedāvā arī kulināro programmu par senajiem Gaiziņkalna apkārtnes ēdieniem. Sarkaņu pagasta Biksērē jaunums ir aušanas darbnīca "Ozolkalna klēts".
– Pašvaldības galvenais atbalsts uzņēmējiem ir reklāma tūrismā. Tūrisma nozares uzņēmēji dzīvo konkurences laikmetā – konkurējam cits ar citu Madonas novadā, arī Latvijas, Baltijas mērogā, pat visa Eiropa ir viens liels tūrisma piedāvājums. Lai sevi izceltu, jāstāsta par sevi arvien vairāk un vairāk, un te lielu atbalstu sniedz tūrisma informācijas centri. Populārs ir portāls visitmadona.lv, kur pieejama tūrisma informācija piecās valodās (pērn bija 75 000 lietotāju, 17% ir pastāvīgie lietotāji). Uzturam interaktīvās kartes, stāstām par tūrismu sociālajos medijos, joprojām tiek izdoti tūrisma ceļveži latviešu, krievu un angļu valodā, arī vācu valodā. Pagājušajā gadā bija gardēžu tūrisma piedāvājums "Madonas novada garša", šogad, kad Madonai ir gods būt par Jauniešu galvaspilsētu, vairāk būs pasākumu jauniešiem. Madonas novadu popularizē arī suvenīri, informācijas stendi izvietoti arī populārajās tūrisma vietās, – atgādināja Sanita Soma.
Nepieciešama atziņu apmaiņa
Ir svarīgi uzņēmējiem ik pa laikam sanākt kopā, apmainīties domām un atziņām, lai varētu doties uz savām virsotnēm, īstenot mērķus.
– Ar sievietēm biznesā ir tāpat kā ar laikapstākļiem – izbraucot no savas mājas, esmu sniegs, iebraucot Madonā – esmu ziemā. Tā ir dzīvē – ir saule, ir mākoņi, ir lietus, bet sieviete ir un uzdrošinās palikt biznesā, – atziņu pauda Aiva Vīksna, kas biznesā darbojas teju jau 30 gadu. 15 gadu viņa vada biedrību "Līdere", kas apvieno sociāli atbildīgas uzņēmējas Latvijā. Viņa ir gulbeniete, bet, izmācījusies par ķīmijas skolotāju, palikusi Rīgā. Mainot dzīvi, kļuvusi par uzņēmēju. Pirmais bijis kiosks Centrāltirgū. Ir bijis uzņēmums Ganā, modes nams "Elle", alumīnija bizness Eiropā, Lietišķās informācijas dienests… – Vajadzīgi jauni izaicinājumi, mesties iekšā neprātīgi – ievilkt elektrību, apkures sistēmu atkal no jauna. Šobrīd vadu rūpnīcu un katamarānu ražošanu Anglijā. Latvijā tika izveidoti "Biznesa eņģeļi", kur apvienojušies 22 privātie investori, investē jaunos, eksportspējīgos uzņēmumos, arī neprātīgās ide-
jās – IT, IKP, jauniešu uzņēmumos, – Aivas Vīksnas stāstījums iedvesmoja, ka sievietes uzņēmējas var popularizēt dzīvei svarīgas vērtības.
Ko var stipras sievietes
– Vēsturiski esam bijušas stipras, visu varošas, bet tas atstāj ietekmi uz attiecībām, – atgādināja Ilze Briede. 2006. gadā viņai uzplauka mazs biznesiņš – viesu māja pie Smiltenes "Donas", bet 2008. gadā atnāca krīze. – Bija jāmaksā kredīts, aizbraucu uz Franciju, bet tad palika žēl darba, kas ieguldīts "Donās" lauku tūrismā. Sapratu, ka nav jēgas čīkstēt, ka viss ir slikti. Labi, šomēnes nenomaksāšu kredītu, bet pati esmu vesela, varu strādāt, un sāku smaidīt. Pie manis sāka braukt daudzas tūrisma grupas un delegācijas, jo saimniece sāka uz visu raudzīties no gaišās puses. Tā es saskatīju savas plusa zīmes… Sapratu, ka latviešu sieviete var iet ar augsti paceltu galvu, lepna savā būtībā, smaidoša, kas savas problēmas nerāda uz āru. Taču ir jāsaprot, kur ir tas stiprums vajadzīgs, bet kur var atļauties būt vāja, jo pati sev vairs nepatiku kā sieviete. Nevajag nemaz lielu naudu, lai sev ko varētu atļauties, – iedvesmojošs bija īstās latvju saimnieces stāstījums. Arī viņas atziņa: – Reizēm vajag pašām sev atļaut būt vājākām un darīt to, kas sagādā prieku.
16.03.2018.