Jau trešo gadu Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) rīkoja Notāru dienas, kurās ikviens interesents varēja bez maksas saņemt notāra padomu. Šogad par Notāru dienu tēmu tika izvēlētas mantojuma lietas un to juridiskās nianses. Cilvēkam dzīves laikā par sava mūža noslēgumu domāt negribas, un tas arī ir saprotami, taču, diemžēl, ir lietas, kuras būtu vēlams juridiski sakārtot, gan lai paša cilvēka dzīves laikā sarūpētais netiktu laists zudībā, gan lai palicējiem būtu vieglāk.
Testaments 2% cilvēku
Kā liecina LZNP publiskotā informācija, 45% Latvijas iedzīvotāju dzīvo šodienai un par nākotni nedomā, sakārtojuši mantojuma lietas un uzrakstījuši testamentu ir vien 2% cilvēku. Veiktā aptauja rāda, ka par nākotni vismazāk uztraucas cilvēki vecumā pēc 40 gadiem, kuriem turklāt ir salīdzinoši zemi ienākumi. Savukārt jauni cilvēki vecuma grupā no 15 gadiem un cilvēki ar augstiem ienākumiem lielākoties plāno savu nākotni vismaz 5 gadu perspektīvā.
Kopumā vairums cilvēku testamentu nav sastādījuši, un 50% aptaujāto to skaidro ar to, ka viņiem nepieder nekas tāds, ko tie vēlētos nodot nākamajām paaudzēm. Lielākais vairums gan zina, ka testamenta kārtošana jāuztic notāram.
Vairāk interesē dāvinājumi
Bezmaksas notāra konsultācijas mantojuma jautājumos aizvakar varēja gūt arī Madonā pie zvērināta notāra Jāņa Branta. Interese bija salīdzinoši liela. Pēc padoma pie notāra griezās vairāki cilvēki, kurus gan, kā vēlāk izrādījās, vairāk interesēja nevis jautājumi saistībā ar mantojumu, bet gan dāvinājumiem. Jānis Brants norādīja, ka dāvinājums un testaments ir atšķirīgas darbības, kuras grūti salīdzināt. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka, veicot dāvinājumu, manta tiek nodota citas personas īpašumā, persona zaudē īpašnieka statusu, savukārt, taisot testamentu, par īpašnieku visu savas dzīves laiku paliek persona, kas testamentu sastādījusi. Priekšrocība ir arī tā, ka testamentu cilvēks sava mūža gaitā var gan atcelt, gan mainīt.
– Mantošanas pamatā ir mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojums vai likums. No tā izriet trīs mantošanas veidi – līgumiskā, testamentārā un likumiskā mantošana. Saskaņā ar likumu līgumiskajai mantošanai ir priekšroka pret testamentāro, un kā vienai, tā otrai ir priekšroka pār likumisko. Tas nozīmē, ka mantojuma atstājēja pēdējā griba prevalē pret likumisko mantošanu, – dažādus mantošanas veidus uzskaitīja Jānis Brants.
Drošāk izvēlēties notāru
Cilvēks var sastādīt arī privātu testamentu, taču ar to vēlāk var rasties dažādi sarežģījumi, tādēļ tomēr ir drošāk pie notāra rakstīt publisku testamentu, tad tas glabājas notāra lietās, vienmēr ir atrodams, pieejams un, ja nepieciešams, atjaunojams. Arī, ja cilvēks dzīves laikā vēlas mainīt testamenta saturu, to ir viegli izdarīt. Publiska testamenta īstumu nevar apšaubīt, kas var notikt un dažkārt notiek privāta testamenta gadījumā. Privātais testaments nav drošs – kas pirmais to atradīs, tas arī izlems, ko ar to darīt. Nav izslēgts, ka neapmierinātais radinieks privāto testamentu iznīcina vai vilto, līdz ar to šāds testaments nespēj garantēt aizgājēja gribas izpildi. Cilvēks, kas sastāda privāto testamentu, var arī nezināt dažādas juridiskās nianses un tās testamentā neiekļaut, līdz ar to mantiniekiem būs apgrūtinoši kārtot mantojuma lietu. Testamenta sagatavošana izmaksā Ls 13.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 02.02.2008.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto