6. martā daudzviet Latvijā tika godināts 1. latviešu atsevišķā bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks, kas pirms 99 gadiem krita sadursmē ar vāciešiem pie „Airītēm".
Piemiņas pasākumi norisinājās gan Rīgā, kur aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji nolika ziedus pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa, gan Kurzemes pusē – „Airītēs" un Liepājā.
Tradicionāli 6. martā piemiņas pasākumi tiek rīkoti arī Lubānas novadā, un centrālais sarīkojums ir piemiņas brīdis pulkveža Oskara Kalpaka atdusas vietā – Visagala kapos. Arī šoreiz, spītējot aukstajam un vējainajam laikam, Oskara Kalpaka atdusas vietā pulcējās liels dalībnieku skaits. Gājienu uz pulkveža kapavietu vadīja NBS kapelāns majors Raimonds Krasinskis.
– Svētajos Rakstos teikts – „ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams". To var attiecināt arī uz Oskaru Kalpaku. Viņš ticēja visam, ko darīja, un piepildīja savu karavīra aicinājumu. Viņš savā dzīvē ar neatlaidību bija pārvarējis ne vienu vien krīzi, tādēļ arī satricināt viņu nebija viegli. Kā bruņoto spēku komandieris Kalpaks uzskatīja par pienākumu ar savu personīgo piemēru rādīt priekšzīmi citiem. Daudzos avotos minēta viņa autoritāte, kas gūto panākumu iespaidā tikai nostiprinājās. Pulkveža bezkompromisa cīņasgars un ticība bija svarīgas īpašības, kas nepieciešamas uzvarai. Autoritātes jēdziens nebija attiecināms tikai uz viņam padotajiem karavīriem, ar kuriem viņš diendienā tikās. Pat valdības vīri viņam lūdza padomu. Oskara Kalpaka uzticību jaunajai Latvijas valstij un tās valdībai raksturo vārdi, kurus viņš rakstīja vēstulē toreizējam apsardzības ministram Jānim Zālītim, proti, „Pagaidu valdību mēs aizsargāsim līdz pēdējai asins lāsei". Šis kareivīgais izteiciens Kalpakam ir ļoti raksturīgs. Kalpaks izprata savu kā karavīra aicinājumu, ko stiprināja arī viņa nesatricināmā ticība Latvijai un tās nākotnei. Viņš palīdzēja lauzt vienaldzību par Latvijas valsts izveidi, kas šur tur sabiedrībā valdīja. Tauta, redzot savu dēlu varoņdarbus, sāka ar lielāku paļāvību raudzīties uz brīvu valsti kā piepildāmu mērķi. Tādēļ ir tik svarīgi, ka mums ir tādi varoņi kā Kalpaks. Pulkvedim aizejot mūžībā, vācu laikraksts „Libausche Zeitung" rakstīja, ka ar pulkvedi Kalpaku mūsu tēvija zaudējusi pilnīgu personību, izcilu karavīru, dedzīgu patriotu, priekšzīmīgu cilvēku. Viņš bija viens no labākajiem starp mums. Pie viņa varoņkapa sēro visi mūsu dzimtenes pilsoņi, un viņa vārdu ar pateicību un godbijību vienmēr pieminēs visur, kur runās par cīņām un dzimtenes atpestīšanu. Lielas personības un varoņi nemirst, tie turpina dzīvot tautas piemiņā. Tā arī Kalpaka lielais ticības spožums mūsu tautas vēsturē arī nākotnē spīdēs, – pulkveža Oskara Kalpaka personību atklāja kapelāns Raimonds Krasinskis.
Aizsardzības ministrijas politikas direktors, valsts sekretāra vietnieks Jānis Karlsbergs pie Kalpaka kapa pateicās Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fondam, kā arī Lubānas un Madonas novada pašvaldībām par ieguldījumu vēsturiskās atmiņas saglabāšanā un Kalpaka godināšanā.
– Jūsu ieguldītais darbs palīdz ne tikai saglabāt šo piemiņas vietu, bet – kas vēl svarīgāk – saglabāt atmiņas un veicināt izpratni par tā laika vēstures notikumiem, kad mūsu valsts tika nodibināta. Oskars Kalpaks bija pirmais latviešu karaspēka vienību komandieris, un šogad, svinot valsts 100 gadu jubileju, mums ir īpašs pienākums novērtēt viņa ieguldījumu Latvijas valsts dibināšanā. Par pirmo latviešu karaspēka vienību komandieri viņš kļuva valstij ļoti grūtā laikā. Gan politiskie, gan ekonomiskie apstākļi valstī bija smagi, un tikai ticība neatkarīgas Latvijas idejai sniedza atbalstu pašam Kalpakam, kā arī ļāva viņam to nodot saviem karavīriem, kuri savukārt šo ticību iemiesoja cīņās par brīvu Latviju. Kalpaka vadītās Latvijas militārās vienības deva iespēju Latvijas pirmajai valdībai noslēgt līgumu ar vācu un baltgvardu vienībām par kopīgu cīņu pret lieliniekiem. Tas bija nozīmīgs solis pretim mūsu valsts neatkarībai. 1919. gada janvārī un februārī Oskara Kalpaka vadībā Latvijas bruņoto spēku vienības uzsāka atbrīvošanas cīņas Kurzemē. 6. martā nejaušu apstākļu dēļ sākās vācu bataljona karavīru apšaude ar latviešu rotu, un apšaudē gāja bojā Oskars Kalpaks. Pulkveža Kalpaka nāve bija traģiska, taču tā mūsu karavīriem sniedza papildu spēku un motivāciju cīņai par neatkarīgu valsti. Drīzumā Latvija tika atbrīvota gan no krievu, gan vācu karaspēka, tādējādi piepildot arī Kalpaka sapni par neatkarīgu Latviju. Šodien aprit 99 gadi kopš pulkveža nāves. Viņa dzīve bija īsa, taču spoža, un pulkvedis ar darbiem ne tikai tobrīd spēja īstenot savu sapni par neatkarīgu valsti, bet viņš to turpina iedzīvināt joprojām. Vēlu visiem atcerēties šo upuri, ko mūsu vectēvi un vecvectēvi ir nesuši, lai iedzīvinātu sapni par neatkarīgu valsti, un arī mūsu pienākums ir saglabāt brīvības elpu un nodot to nākamajām paaudzēm, – piemiņas pasākuma dalībniekus uzrunāja Jānis Karlsbergs.
Arī Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš akcentēja, ka Oskars Kalpaks bija izcila personība un karavadonis, kuram piemita kaujas gars.
– Oskars Kalpaks ticēja, ka Latvija būs brīva, un ar savu ticību iedvesmoja arī citus karavīrus. Tas ļāva cīnīties pret skaitliski lielāku un labāk bruņotu pretinieku. Velkot paralēles ar mūsdienām, arī šodien svarīgi nezaudēt šo ticību, lai Latvija vēl 100 gadu būtu varena un ar gaišu nākotni, – vairot sevī tās īpašības, kas piemita pulkvedim, aicināja brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš.
Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda valdes locekle Edīte Zaube Kalpaku minēja kā piemēru tam, kādai jābūt attieksmei pret dzimteni. Uzrunājot piemiņas pasākumā pulcējušos skolu jauniešus, Edīte Zaube aicināja vienmēr savā sirdī saglabāt mīlestību pret Latviju.
– Lai cik tālu pasaules plašumos jūs dotos, atcerieties, ka ir skaista zeme Latvija ar tās sarkanbaltsarkano karogu, par kuru cīnījušies mūsu vīri un sievas. Nepārrausim saites ar pagātni un cienīsim cilvēkus, kuri dzīvojuši un strādājuši pirms mums! –
pie skolēniem vērsās Edīte Zaube.
Pasākuma turpinājumā interesenti skvērā pie Lubānas pilsētas kluba no pulksten 14 līdz 15 varēja apskatīt strēlnieku ieročus. Savukārt Lubānas pilsētas klubā norisinājās zīmējumu konkursa darbu izstāde, pēc tam – Nacionālo bruņoto spēku pūtēju orķestra koncerts.
Piemiņas pasākumos piedalījās Aizsardzības ministrijas, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku, Latviešu virsnieku apvienības, Oskara Kalpaka piemiņas fonda, Lubānas novada pašvaldības, Madonas novada pašvaldības, Rekrutēšanas un informācijas centra Jaunsardzes 2. un 3. novada nodaļu pārstāvji, Nacionālo bruņoto spēku orķestris, Zemessardzes 25. kājnieku bataljona karavīri un zemessargi, kā arī Lubānas un Madonas novada skolu skolēni un pedagogi.
09.03.2018.