23. februārī Rīgā, Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, tika atklāta izstāde „Vietu balādes".
Izstādē
skatāmas mākslinieces Ilzes Krūmiņas-Karlsones gleznas, zīmējumi un
mākslinieces Ineses Jakobi tekstilmāksla. Šī māksliniecēm ir trešā
kopīgi veidotā izstāde, kas iezīmē vienoto arī dzīvē un mākslā – skarbi
romantisku un kritisku attieksmi pret ikdienas norisēm, mīlestību uz
krāsu, faktūru un kontrastiem, jēgas meklējumiem un atradumiem.
Mākslinieces iekļaušanās nozares avangardā
Ineses Jakobi autordarbu vēl pagājušajā nedēļā varējām skatīt Madonas muzeja izstāžu zālēs, kur bija izlikta LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izstāde „Septiņdesmitie. Skaistuma lietderība". Koša, emocionāli uzstrāvota izstāde, kas apliecina mūsu tekstilmākslinieku dažādo rokrakstu, domāšanu un nepārprotamo jaudīgumu. Vērtējot vēsturiskā kontekstā – tas bija pagrieziens no gobelēnu funkcionāla lietderīguma uz eksperimentāliem, spilgti dekoratīviem un filozofisku ideju caurstrāvotiem darbiem. Tieši lietišķajā mākslā idejas tolaik varēja izteikt laikmetīgās mākslas valodā, darinot abstraktas kompozīcijas un plastiskus objektus, ko padomju glezniecībā, grafikā vai skulptūrā realizēt bija gandrīz neiespējami. Vienlaikus bija vērojama novatoriska attieksme pret darbu materiāliem (tekstilmākslā ienāca neierasti materiāli – sizals, sintētika, auklas, virves, metalizēti diegi), tika eksperimentēts ar tehnikām un telpiskumu. Vieni no pirmajiem telpisko un neregulāru aprišu tekstiliju autoriem bija Aija Baumane, Ruta Bogustova, Edīte Pauls-Vīgnere, Inese Jakobi, Georgs Barkāns, Lilita Postaža. Līdzās klasiskajām aušanas tradīcijām tieši viņi darbos iekļāva dažādus rokdarbu paņēmienus – izšuvumus, pinumus, adījumus, tamborējumus, aplikācijas un pašu piedāvātās autortehnikas.
– LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājumos mans darbs „Taures" ir iegādāts, izstāde sākotnēji bija Rīgā, gada sākumā tika atvesta uz Madonu, – komentē Inese Jakobi, piebilstot, ka izliktais darbs ir studiju laika darinājums, ko viņa veidoja pirms diplomdarba izstrādes Mākslas akadēmijā.
Jau ar ienākšanu tekstilmākslinieku saimē Inese Jakobi tātad bija viena no Latvijas tekstilijas medija attīstītājām un pilnveidotājām.
Jaunās izstādes vēstījums
Kopīgā izstāde ar Ilzi Krūmiņu-Karlsoni Mākslinieku savienības galerijā, kas apliecina Ineses Jakobi mākslas valodas spēku cauri laikiem, ir kolēģes Ilzes iniciatīva. – Jau pēc akadēmijas beigšanas Ilze piedāvāja veidot kopīgu darbu skati. Bijām pazīstamas, pateicoties māksliniekam Aleksandram Dembo – Ilze bija viņa vadītās dizaina grafikas meistardarbnīcas audzēkne, tā nu ik pa desmit piecpadsmit gadiem kādu kopīgu pasākumu uzrīkojām, – atklāj Inese Jakobi. – No grafikas Ilze ir pārgājusi uz glezniecību. Pa vidu bija periods, kad viņa nevis gleznoja uz audekla, bet ņēma finieri – zāģēja, lauza, apgleznoja, līmēja, skrūvēja un gatavoja šāda veida objektus. Tagad glezno uz palieliem audekliem.
Izstādes saturs nekad netiek saskaņots, autores strādā suverēni. Atnesot darbus izstādei, vienmēr ir brīnums par otras pienesumu.
– Mana tēma, pie kuras atgriežos atkal un atkal, ir „Logi", – uzsver Inese Jakobi. – To risinu vairākus gadu desmitus. Galerijā izlikti seši lielformāta darbi, jaunākais no tiem ir „Pavasaris".
Ieskatoties jaunākajā audeklā, var pamanīt, ka darba apakšējā daļā harmoniski peld pīlītes, bet augšpusē iestrādāts audums ar putniem, kas ir mērķtiecīgi aizšauti. – Kurš tad ir tas spējīgais dzīvot tālāk? – jautā autore, domājot par izdzīvojušajiem putniem pēc garās ziemas un tiem, kurus pavasaros mērķtiecīgi izšauj cilvēks, rīkojot nacionālas sacīkstes. Pīlīšu idille un realitāte ar medībām – abas situācijas rada un veido cilvēks.
Piebildīšu, ka Madonā no šīs izstādes darbiem māksliniece eksponējusi tikai 2011. gadā radīto darbu „Ziema". Ir vērts, esot Rīgā, apskatīt viņas jaunos un ietilpīgos logus!
Autore rosina domāt pašiem
– Kas tad ir logs? – retoriski jautā Inese Jakobi. – Vai tas ir tilts starp iekštelpu, personīgo telpu un ārpasauli vai robeža starp tām? Kādēļ dažreiz tas ir tilts, bet dažreiz – robeža? Kādi logi atdala no ārpasaules, kādi vieno? Vai visus logus vajag atvērt? Vai neradīsies caurvējš? Kurus logus atvērt, kurus ne? Kas to pateiks priekšā? Mani darbi ir kaut kas līdzīgs sociālas būtnes dienasgrāmatai.
No gadalaiku cikla Inese vēl iecerējusi radīt tekstilijas „Vasara" un „Rudens". – Pēdējos gados mani interesē caurspīdīgas lietas, un izvēlētajā tēmā „Logs" caurspīdīguma moments ir ielikts, – komentē autore. – Mēs ļoti bieži cilvēka dzīvi, viņa attieksmi pret norisēm salīdzinām ar gadalaikiem. Tas ir apmēram tas variants.
Māksliniece uzsver, ka visu priekšā pateikt nemaz nevēlas, jo paļaujas, ka cilvēku fantāzija nav vēl sagrauta un katrs, vērojot izstādes darbus, atradīs savu domu, savu tulkojumu.
Piedalās Vidzemes mākslinieku izstādēs
2013. gadā ar Madonas muzeja mākslas izstāžu organizatores, tekstilmākslinieces Ineses Jakobi svētību iesākās kādas senas tradīcijas atjaunošana – Vidzemes profesionālo mākslinieku kopā sanākšana, savstarpēja iepazīšanās, ik gadu tiekoties kādā citā pilsētā. Šogad no 7. aprīļa Vidzemes profesionālo mākslinieku darbu izstāde ar nosaukumu „Tuvplāns" notiks Valkā. Izstāde būs skatāma četrās ekspozīciju telpās: Valkas pilsētas kultūras namā, novadpētniecības muzejā, Valkas Jāņa Cimzes mūzikas skolā un mākslas skolā.
Arī šai izstādei Inese Jakobi gatavo jaunu darbu. Tuvplāna tēma ir radniecīga viņas izvēlētajai logu tēmai – tuvplāns ir neliels attālums, kādā iegūst liela mēroga attēlu. Gaidīsim mākslinieces jauno logu un līdz 8. aprīlim atradīsim iespēju novērtēt viņas darbu izstādi Rīgā!
Māksliniece Ilze Krūmiņa-Karlsone kopš 1997. gada dzīvo Liepājā un ir pasniedzēja Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā. Māksliniece beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Metāla un dzintara apstrādes nodaļu un Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu 1977. gadā, 2003. gadā ieguvusi maģistra grādu mākslā. Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas organizētajā pasākumā „Zelta griezums" saņēmusi balvu par mūža ieguldījumu pedagoģijā.
Māksliniece Inese Jakobi beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu 1975. gadā. Izstādēs piedalās kopš 1969. gada. Māksliniece strādājusi Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs kā izstāžu organizatore no 1988. līdz 2018. gadam. Bijusi pasniedzēja Madonas bērnu mākslas skolā (1975-1986). Piedalījusies izstādēs Latvijā, Igaunijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, Norvēģijā un citur.
Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
06.03.2018.