Saeima ceturtdien, 1. martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas nosaka atlīdzības ierobežojumus banku likvidatoriem, kā arī maksātnespējas procesa administratoriem, parlamenta mājaslapā informē Saeimas preses dienests.
Saskaņā ar grozījumiem tiek samazināta likvidatora un viņa palīga vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmā bāze. Šī bāze noteikta kā starpība starp kopējo kreditoriem izmaksājamo naudas līdzekļu apmēru un summu, kurā ietilpst naudas līdzekļi likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumi Latvijas Bankā, brīvi pieejamie (neapgrūtinātie) naudas līdzekļi citās kredītiestādēs, līdzekļi, kas iegūti, pārdodot finanšu instrumentus, kas iekļauti tirdzniecībai regulētajā tirgū, un līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret dalībvalsti vai ārvalsti.
Saeima noteica, ka likvidatora un viņa palīga kopējās ikmēneša atlīdzības apmērs nevar pārsniegt 100 tūkstošus eiro.
Līdz šim kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ko veic saskaņā ar tiesas lēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora, viņa palīga vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tika noteikts no visa apmierināto kreditoru prasījuma apmēra apjoma, ņemot vērā uz likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdi kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apjomu.
Atlīdzības ierobežojums neattieksies uz kredītiestādes likvidācijas vai maksātnespējas procesiem, kas uzsākti pirms šo grozījumu spēkā stāšanās.
Finanšu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā, ka likvidatoru vai maksātnespējas administratoru darbs nav saistīts ar ieguldījumiem, pārdodot likvīdos aktīvus, jo tie jau tāpat ir naudas līdzekļi, kuriem nav piemērojamas būtiskas ar atgūšanu saistītas izmaksas.
Izmaiņas regulējumā ļaus palielināt kreditoriem izmaksājamo līdzekļu apmēru, piemēram, bankas likvidācijas gadījumā.
Jāpiebilst, ka likuma izmaiņas tika rosinātas brīdī, kad arvien vairāk kļuva skaidrs, ka tiks likvidēta „ABLV Bank", kuras likvidatoram būtu iespējams gūt miljonos mērāmus ienākumus par viegli realizējamiem aktīviem. Grozījumus Kredītiestāžu likumā Saeima izskatīja steidzamības kārtībā, uzreiz divos lasījumos. Likuma pieņemšanu atbalstīja 93 deputāti, neviens nebija pret un neviens neatturējās.
Savukārt „ABLV Bank" 26. februārī ārkārtas akcionāru pilnsapulcē, kā zināms, pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, bet bankas klientiem naudas līdzekļi nav pieejami jau kopš 19. februāra, līdz ar to tika nolemts izmaksu veikt ātrāk, nekā tas paredzēts likumā – no šā gada 3. marta, izmaksu veikšanu uzticot Citadele banka, AS, kurai jau ir šāda pieredze. Izmaksa tiks veikta četrās „Citadeles" filiālēs Rīgā un vienā –
Jūrmalā. Pirmajās divās dienās garantētajās atlīdzībās „ABLV Bank" klientiem izmaksāti 9,5 miljoni eiro. Garantēto atlīdzību būs iespējams saņemt līdz 2023. gada 3. martam.
„ABLV Bank" klienti, kuriem saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu ir garantēta līdz 100 000 eiro izmaksa, to arī saņems. Pēc aktīviem trešajai lielākajai bankai Latvijā ir pietiekami likvīdie aktīvi, lai nodrošinātu visas summas atmaksu, tādēļ tā jau ir pārskaitījusi vairāk nekā 480 miljonu eiro Noguldījumu garantiju fondam garantēto atlīdzību izmaksai. „ABLV Bank" pērn strādājusi ar 51,2 miljonu eiro peļņu, bet tas ir par 36 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš.
Garantētā atlīdzība pienākas „ABLV Bank" klientiem – fiziskām un juridiskām personām, rezidentiem un nerezidentiem. Ja garantētās atlīdzības apmērs nepārsniedz 1000 eiro, pēc noguldītāja izvēles to noguldītājam izmaksās skaidrā naudā, piemērojot par izmaksu komisijas maksu atbilstoši Citadele banka, AS, pakalpojumu cenrādim, bet ja garantētās atlīdzības apmērs pārsniedz 1000 eiro, to var pārskaitīt tikai uz noguldītāja kontu jebkurā citā kredītiestādē atbilstoši Citadele banka, AS, pakalpojumu cenrādim.
06.03.2018.