Pagājušajā nedēļā norisinājās Latvijas Universitātes (LU) Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta organizēts starptautisks kuņģa vēža profilakses pētniecības forums, kura ietvaros tika apmeklēts SIA „Madonas slimnīca" ierīkotais un pagājušā gada 1. augustā atklātais Madonas pētījumu centrs.
Pētījumu centra apskatē piedalījās LU profesors un kuņģa vēža pētījuma GISTAR vadītājs Mārcis Leja, Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskās vēža pētniecības aģentūras pētniece Jin Young Park, partneri no Kazahstānas, kuri jau ir iesaistījušies GISTAR projekta realizācijā, kā arī potenciālie partneri no postpadomju valstīm (kā Kirgizstāna, Krievija, Baltkrievija, Ukraina u. c.), kuri pētījuma realizācijā plāno iesaistīties tuvākajā laikā.
Laikrakstā jau vairākkārt esam informējuši par GISTAR pētījumu, kas tiek veikts vairākās Latvijas pilsētās, tostarp arī Madonā, kur ir vērojama visai liela aktivitāte un cilvēku atsaucība.
SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs „Staram" kā pozitīvu faktu minēja to, ka par vienu no pētījuma veikšanas vietām izvēlēta tieši Madona.
– Daļēji tā bija veiksmīga apstākļu sakritība, jo tieši šajā laikā mums slimnīcas ēkā pirms remonta bija brīvas telpas (kas citviet Latvijā radīja sarežģījumus), līdz ar to mums bija brīva platība, ko piedāvāt, arī personālu varējām rekrutēt, un pētījumā cilvēki iesaistās tik aktīvi, ka termiņš izpētes veikšanai Madonai ir pagarināts vēl par diviem mēnešiem – līdz 1. maijam. Acīmredzot Madonā ir aktīvi ģimenes ārsti, kas atbildīgi izturas pret šo iespēju un mudina cilvēkus iesaistīties pētījumā. Arī pašvaldība aktīvi palīdz, līdz ar to, visām pusēm strādājot kopā, arī rezultāts ir pozitīvs, – atzina Artis Stuburs.
Arī Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs pauda prieku, ka par vienu no pētījuma veikšanas vietām izvēlēta tieši Madona.
– Raugoties uz iedzīvotāju aktivitāti (līdz pagājušā gada beigām Madonas reģionālajā centrā pētījumā bija iesaistījušies ap 600 cilvēku. – Aut.), var teikt, ka vietējie augsti novērtē un izmanto šo iespēju. Redzu, ka arī ārsti ir ieinteresēti šajā pētījumā, jo veselības aprūpē ir svarīgi meklēt risinājumus ātrākas un efektīvākas ārstēšanas veikšanā. Kā pašvaldībai mums būtu bijis grēks no šādas iespējas atteikties, – piebilda Agris Lungevičs.
Slimnīcas vadītājs neslēpa, ka augstā saslimstība ar kuņģa vēzi ir problēma ne tikai valstī kopumā, bet arī Madonas reģionā, lai gan pirms dažām desmitgadēm saslimstības rādītāji bijuši vēl augstāki.
Vaicāts, vai, komunicējot ar kolēģiem no citām bijušajām PSRS valstīm, arī ir gūts plašāks ieskats, kā veselības aprūpe tiek organizēta tajās, Artis Stuburs sacīja, ka kopīgā ir vairāk nekā atšķirīgā.
– Situācija ir līdzīga, un līdzīgi kā pie mums arī viņi meklē risinājumus tām pašām problēmām, kuras ir aktuālas visiem. Lielākā no tām ir finansējuma piesaiste veselības aprūpei, tā izlietojuma efektivitāte, kā arī mediķu atalgojums. Bija arī jautājums par to, cik efektīvi ir streiki un vai tie vispār ko dod. Jāatzīst, ka gadu gaitā valoda, to nepraktizējot, piemirstas, jo īpaši, kad runa ir par specifiskiem terminiem, taču – jo ilgāk komunicējām, jo vieglāk bija saprasties, – atzīmēja Artis Stuburs, kas no kāda Kazahstānas kolēģa saņēma tradicionālo galvassegu – tibeteiku un uzaicinājumu apmeklēt Almati.
Kā jau minēts, Madonas pētījumu centra apmeklējums bija tikai viena no LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta organizētā Starptautiskā kuņģa vēža profilakses pētniecības foruma aktivitātēm. Kopumā forumā, kas norisinājās no 19. līdz 23. februārim, pulcējās gan Eiropas vadošie eksperti, gan pārstāvji no valstīm ar augstu kuņģa vēža saslimstību, kā arī starptautisko profesionālo un pacientu organizāciju pārstāvji. Šajā laikā tika apspriestas dažādas ar kuņģa vēža profilakses pētniecību saistītas aktualitātes, iepazīstināts ar Latvijā realizētajiem projektiem un apspriestas nākotnes sadarbības iespējas ar ārvalstu partneriem. Pēdējās desmitgadēs pasaulē nepamatoti ignorētas kuņģa vēža mirstības problēmas, galvenokārt tāpēc, ka Rietumu pasaulē saslimstība ir zema un daudzus gadus tā turpinājusi samazināties. Svarīgi tas ir jo īpaši tāpēc, ka kopējais no jauna saslimušo pacientu skaits pasaulē ir gandrīz viens miljons cilvēku gadā, un pārskatāmā nākotnē tas nemainīsies, bez tam problēma iegūst jaunu aktualitāti arī Rietumu valstīs līdz ar iedzīvotāju migrāciju un bēgļu plūsmu. Saslimstības ziņā ar kuņģa vēzi līdz šim Latvijai un citām Baltijas valstīm nav palīdzējusi iekļaušanās Eiropas Savienībā un NATO; vēl joprojām esam augsta riska reģions, nedaudz atpaliekot no Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas. Šīs Austrumeiropas teritorijas saslimstības ziņā ierindojas tūlīt aiz pasaules augstākā riska zonām Austrumāzijā – Korejas, Japānas, daļas Ķīnas teritorijas, kaut riska faktoru izplatība jau Krievijā un Latvijā pārsniedz Japānas un Korejas situāciju.
Pētījuma iniciators un zinātniskais vadītājs ir LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors, profesors, gastroenterologs Mārcis Leja, kas „Staram" pastāstīja, ka pētījuma projekts pagaidām tiek realizēts tikai Latvijā.
– Projektu realizē LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts kopā ar Starptautisko vēža pētniecības aģentūru. Kāpēc Latvijā? Galvenokārt tādēļ, ka tā bija mūsu iniciatīva. Darbs pie pētījuma protokola ilgst jau kopš 2000. gada, un tā izstrādē tika iesaistīti vairāki starptautiski atzīti eksperti. 2012. gadā protokols beidzot tika apstiprināts, un 2013. gadā sākās darbs pie pētījuma veikšanas. Sākotnēji bijām plānojuši projektu tikai koordinēt un vadīt, bet realizēt Baltkrievijā, taču jau drīz šie plāni mainījās, daļēji arī tādēļ, ka vietējo pašvaldību vadītāji uzsvēra – tas ir nepieciešams viņu iedzīvotājiem, un projektu sākām realizēt Latvijā.
2013. gadā sākot projekta realizāciju, nebaidos to tagad teikt, daļēji gājām uz avantūru, jo vēl nebija nodrošināts viss pētījuma īstenošanai nepieciešamais finansējums. Vēlāk gan to piesaistījām. Sākotnējā fāzē īstenojām pilotpētījumu, kas bija rēķināts uz 2-3 tūkstošiem iedzīvotāju. To gan beidzām ar uzviju – pilotpētījumā tika iesaistīti ap 3500 iedzīvotāju. Šobrīd jau darbs norit pie pamatpētījuma, kurā būs iesaistīti jau aptuveni 7000 iedzīvotāju, – informēja profesors Mārcis Leja.
Kā otru iemeslu, kādēļ projekts realizēts Latvijā, LU profesors minēja augsto saslimstību ar kuņģa vēzi mūsu valstī.
– Austrumeiropas reģionā, ar ko šoreiz ģeogrāfiski saprotam Baltkrieviju, Ukrainu, Krieviju un Baltijas valstis, ir ļoti augsta saslimstība ar kuņģa vēzi. Augstāka tā ir tikai Austrumāzijā. Tādēļ ir nozīmīgi, ka pētījumu veicam tieši šeit, – uzsvēra profesors.
Vaicāts, vai var jau izdarīt sākotnējos pieņēmumus par to, kādēļ tieši šie reģioni dominē melnajā vēža statistikā, Mārcis Leja sacīja, ka faktori ir vairāki.
– Kuņģa vēzi izraisa kuņģa bakteriālā infekcija (helikobaktērija). Tas, ko ar pētījumu centīsimies izdarīt, ir rast atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem. Piemēram, visiem inficētajiem dot antibiotikas vai ne, kādi no tā ir ieguvumi un kādi zaudējumi. Ja runājam par ieguvumiem iedzīvotājiem, tas noteikti ir tests uz zarnu un kuņģa vēzi. Jau šobrīd esam vairākiem cilvēkiem atklājuši vēzi, tostarp arī no Madonas, un laicīga tā diagnosticēšana ir ļāvusi ātrāk un efektīvāk uzsākt ārstēšanu. Katrs šāds gadījums, kad vēzis atklāts cilvēkam, kuram nebija īpašu indikāciju (pētījumā piedalās 40-64 gadus veci veseli cilvēki. – Aut.), ir liels ieguvums gan cilvēkam, gan arī valstij, jo profilakses pasākumi izmaksu ziņā ir efektīvāki, nekā vēlīnu vēža stadiju ārstēšana, – akcentēja profesors Mārcis Leja.
27.02.2018.