Uz Ērgļiem pie Ilzes Mailītes „Stars" devās, lai redzētu, kā top uzņēmums, kas savu darbību uzsācis, pamatojoties uz Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstītā projekta „Mailīšu audumu fabrikas izveide Ērgļos" ieviešanu.
Projekta ietvaros no Somijas atvestas datorstelles, kas šobrīd ir vienīgās programmējamās stelles Latvijā, ražotas firmā „Toika Oy".
– Tās ir Viļumsona stelles pēc simt gadiem, – komentē Ilze, piebilstot, ka stelles var pārveidot arī par sviru stellēm, ja nu pēkšņi pazūd vai pietrūkst elektrības. Citādi – tām ir datorprogramma, ar kuras palīdzību tiek ieprogrammēts nepieciešamais raksts un sākas aušana.
Stelles iet līdzi laikam
Somijā gatavotajām datorstellēm ir 24 nīšu kārtas, līdz ar to rakstu dažādība ir liela. Ja tiek austs ļoti sarežģīts raksts, kur tiek izmantotas visas 24 nīšu kārtas, tradicionālajām stellēm apakšā būtu 12 vai vairāk paminu. Datorstellēm uz 24 nīšu kārtām ir tikai viena pamina. Līdz ar to galva nav jālauza, aušana ir ērta un vienkārša. Galva jāpiepūla brīdī, kad programmatūrā tiek zīmēts nītījums un auduma raksts.
Uz datorstellēm Somijā kā paraugu Ilze auda audeklu ar tulpēm, pēc steļļu atvešanas uz Ērgļiem audēja jau noaudusi 15 brunču, vairākas šalles, galdsegas, šaha galdiņu.
– Sagatavošanās aušanai ir līdzīga, kā gatavotos aust uz tradicionālajām stellēm: uz velkkokiem jāsavelk velki, jāsanītī, jāsašķieto un jāpiesien, – stāsta Ilze. – Datorstelles ir senā un mūsdienīgā apvienojums – kaut ko paveic programmatūra, kaut kas ir jāizdara līdzīgi tam, kā audējas strādāja 18. gadsimtā vai vēl agrāk.
Datorsteļļu ražotāji Somijā stelles gatavo piektajā paaudzē. Meistariem ir galdniecības darbnīca, kur viss top – tiek žāvēti koki, speciāli apstrādāti, nolakoti. Uz Latviju atvestās stelles gatavotas no bērza koka.
Ilzes līdzšinējā pieredze
Vaicāta par izglītību, Ilze vēsta, ka gadu mācījusies Vadības zinību programmu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Pēc tam Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvusi vides zinātņu profesionālo bakalaura grādu vides saimniecībā un vides inženierzinātnē, vides inženiera kvalifikāciju, vēlāk – inženierzinātņu maģistra grādu hidroinženierzinātnē.
Kopš 2017. gada aprīļa viņa ir SIA „Mailīšu Fabrika" valdes locekle. Pirms tam strādājusi SIA „Velve" – piedāvājuma sagatavošanas speciāliste/iepirkumu speciāliste, SIA „Belss" – projektēšanas inženiere, autoruzrauga palīgs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes Vides un ūdenssaimniecības katedrā – projekta „Starpnozaru zinātnieku grupas modeļu sistēmas izveide pazemes ūdeņu pētījumiem" laborante, Lauku atbalsta dienesta Viduslatvijas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes zemes un ūdens resursu daļā par pārvaldes referenti; Lauku atbalsta dienesta Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes zemes un ūdens resursu daļā.
– Iegūtās zināšanas ir noderīgas, liek daudz domāt un lietas apskatīt no visdažādākajām pusēm, – izglītību raksturo Ilze, neslēpjot, ka pamazām pienāca brīdis, kad saprata – viņa vēlas ko savu un tā radīšanai ir gatava. Zināšanas projektēšanā, būvniecībā un daudzās citās jomās bija iegūtas, izkristalizējās pārliecība par savas darbnīcas celšanu.
Saista latviešu lietišķā māksla
Te nu laiks uzsvērt, ka aušana ir Ilzes vaļasprieks. Viņas pūrā ir segas, šalles, brunči un nu jau arī pilnībā izveidoti trīs Ērgļu tautastērpu komplekti. Ar tiem pērn Vecpiebalgā notikušajā Voldemāra Cīruļa piemiņas balvas latviešu tautastērpu konkursa izstādē audēja pārstāvēja TLMS „Ērgļi". Kuldīgā notikušajā tautas lietišķās mākslas izstādē „Latvijas novadu segas" Ilze savukārt piedalījās ar „Simtkrāsu segu", Līgatnē notikušajā tautas lietišķās mākslas studiju un rokdarbu pulciņu dalībnieku izstādē „Paklāji, tepiķi un dekori" pērn eksponēja vēl citu segu.
– Atmiņas par aušanu man ir kopš bērnības, – komentē ērglēniete. – Mamma auda puspersieti, es, otrās klases skolniece, spolēju spolītes. Rokdarbi, acīmredzot, ir gēnos – liela rokdarbniece bija vecmamma. 1940. gada Dziesmu svētkos, kas notika Daugavpilī, viņai par izšūto galdautu tika piešķirta zelta medaļa. Medaļu pasniegt gan nepaspēja, jo ienāca krievu karaspēks, bet galdauts ir saglabājies. Amatniecībai un rokdarbiem mūsu dzimtā atvērti visi – kāds darbojas ar dzelžiem, kāds – ar koku, kāds šuj, izšuj, kāds auž. Pateicoties vaļaspriekam un tehniskajai domāšanai, izlēmu veidot aušanas darbnīcu, kurā būtu vairākas stelles.
Projektā paredzētie darbi
Eiropas projekts ietver gan ēkas projektēšanu, gan būvniecību, gan datorsteļļu un citu nepieciešamo lietu iegādi. – Projektu iesniedzu 2016. gada vasarā, 2017. gada februārī atnāca paziņojums par tā apstiprināšanu, – atceras Ilze.
– Pagājušā gada augustā devos pēc datorstellēm uz Somiju, paralēli veicu projektēšanas darbus, cīnījos ar papīru lietām, kuru nav mazums. Projekta noslēgums plānots nākamā gada februārī, pati to vēlos pabeigt jau šā gada rudenī.
Būvnieki jaunajai uzņēmējai sola, ka jūlijā ēka būs kārtībā. Tajā atradīsies datorstelles, Viļumsona stelles (tās pirktas par personīgajiem līdzekļiem, šobrīd atrodas brāļu Jurjānu muzejā „Meņģeļi"), vēl vienas stelles iegādātas no kaimiņiem, un sagādātas arī mazās stelles jostu aušanai, uz kurām audusi liela rokdarbniece un radiniece Anna Skaidrīte Gailīte. Savas stelles audējai sola māksliniece Inese Jakobi – jaunuzceltajā ēkā vieta būs visām.
Vasarā plānoti vairāki pasākumi
Jautāta, kā uzcelto uzņēmumu audēja iedarbinās, Ilze stāsta, ka vasarā jau ieplānoti divi pasākumi. Lauku atbalsta dienests atbalstījis starpvalstu projektu „Tradīciju un inovāciju mijiedarbība mūsdienu amatniecībā", un projekta realizācijā piedalīsies arī SIA „Mailīšu Fabrika" ar vienīgajām programmējamajām stellēm Latvijā, kas ražotas "Toika Oy". 19. jūnijā Ērgļos notiks Amatu diena, tās ietvaros viena meistardarbnīca no trim ritēs pie Ilzes.
– Vispirms visu vēlos saprast, izveidot uzņēmumam stabilu pamatu, tad varēšu domāt par tālāko, – „Mailīšu audumu fabrikas" nākotni iezīmē darbīgā jauniete.
23.02.2018.