Pagājušajā ceturtdienā, 15. februārī, īstenojot tiesu reorganizācijas plānu, savu pastāvēšanu izbeidza Madonas rajona tiesa, kas vakar (19. februārī) svinētu 68. jubileju, un tā vietā ir izveidota Vidzemes rajona tiesa (ar kopumā 32 tiesnešiem), kas apvieno līdzšinējās Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas un Alūksnes rajona (pilsētas) tiesas un zemesgrāmatu nodaļas.
Tiesu reformas mērķis ir paaugstināt tiesu darbības efektivitāti un iespējami racionāli izmantot tiesu rīcībā esošos resursus, kā arī atvieglot tiesu pieejamību iedzīvotājiem. Savukārt viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir vienmērīga tiesu noslodze, kas samazinās lietu izskatīšanas termiņus.
Tiesu reforma paredz, ka viena tiesu apgabala ietvaros tiek apvienotas vairāku tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku tiesu. Savukārt šīs jaunās teritorijas ietvaros turpina darboties līdzšinējās tiesas kā jaunās apvienotās tiesas struktūras, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju iesniegt dokumentus jebkurā no tiesas atrašanās vietām pēc personas izvēles.
Tiesu teritoriālā reforma tiek īstenota jau kopš 2015. gada, to ir plānots pabeigt 2018. gada 1. martā. Noslēdzot reformu, Latvijā būs deviņas rajona (pilsētas) tiesas un septiņas rajona pilsētu tiesu zemesgrāmatu nodaļas, proti, to skaits būs samazinājies par 74%.
Ar pārmaiņām vēl jāsarod
Pirmajā dienā pēc Vidzemes rajona tiesas izveides tikāmies ar Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka p. i. Aldi Stieni, kas neslēpa, ka izjūtas ir mazliet neierastas.
– Vēl vakar ar jums būtu runājis kā Madonas rajona tiesas priekšsēdētājs, bet ar šodienu esmu iecelts par Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka p. i., un no šodienas šī ir Vidzemes rajona tiesa ar centru Valmierā, – sacīja Aldis Stienis.
Arī pašu reformu viņš vērtē neviennozīmīgi, jo īpaši kontekstā ar līdzšinējo Madonas rajona tiesas darbu.
Viens no reformas pamatmērķiem ir samazināt lietu izskatīšanas termiņu. Aldis Stienis uz to raugās ar skepsi.
– Vismaz sākumperiodā šaubos, vai lietas izdosies izskatīt ātrāk, vismaz ne ātrāk, kā tas notika līdz šim Madonā, jo būs izmaiņas vispārējā tiesu noslodzē Vidzemes reģionā. Valmierā un Cēsīs lietu līdz šim bija vairāk, un, lai izlīdzinātu tiesnešu noslodzi, lietas tiks sadalītas vienmērīgi, lai visiem tiesnešiem noslodze būtu vienāda. Nevar noliegt, ka Madonas rajona tiesā tiesnešiem bija mazāka noslodze un līdz ar to varējām lietas izskatīt ātrāk. Madonā ir pieci tiesneši, taču ienākošo lietu skaits ir līdzvērtīgs kā Gulbenei, kur ir tikai četri tiesneši. Vienlaikus gan jāpiebilst, ka lielākoties ir beigušās tā dēvētās krīzes lietas, kas bija saistītas ar parādu piedziņu, un arī cilvēku skaits reģionā ir samazinājies, līdz ar to lietu skaitam ir tendence sarukt, taču kopumā izskatāmo civillietu skaits, ņemot vērā lietu pārdali, Madonas tiesnešiem pieaugs, savukārt krimināllietu skaits varētu saglabāties līdzšinējā apjomā, – skaidroja Aldis Stienis.
Jau līdz šim tiesneši specializējās
Iedzīvotājiem, kas vērsīsies tiesā ar iesniegumiem, būtiskas izmaiņas attiecībā uz civillietām reforma neradīs. Dokumentu, kas tiks iesniegti Madonā, pirmapstrāde tiks veikta tepat. Pēc tam tie tiks nosūtīti uz Valmieru, kur tiesas priekšsēdētājs lietas vai nu datorizēti, vai ar savu rezolūciju nozīmēs kādam no reģiona tiesnešiem. Lietu, kas saistītas, piemēram, ar bērnu tiesībām, sadalē plānots saglabāt reģionālo principu, savukārt juridisko personu lietu sadale notiks pa visu Vidzemes reģionu.
Vēl viens no reformas mērķiem ir nodrošināt tiesnešu specializāciju, kas, pēc Alda Stieņa teiktā, Madonas rajona tiesā līdz šim arī tika ievērota.
– Mūsu tiesā ir pieci tiesneši. Divi no tiem lietu ienākšanas secībā skatīja krimināllietas, savukārt trīs tiesneši – civillietas, līdz ar to bija ievērota gan specializācija, gan nejaušības princips lietu sadalē. Zinu, ka, piemēram, Gulbenē tiesneši līdz šim skatīja gan krimināllietas, gan civillietas, kas tiesnesim nav viegli. Šodien vēl ir tikai pirmā diena pēc reformas, taču zinu, ka atsevišķi plānots specializēties civillietās, piemēram, atsevišķiem tiesnešiem skatot tikai lietas, kas saistītas ar maksātnespēju, kas pārsvarā ir rakstveida process. Manā skatījumā, atsevišķi specializēties vajadzētu arī lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, – norādīja Aldis Stienis.
Runājot par nejaušības principa piemērošanu lietu sadalē, Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka p. i. uzsvēra, ka Madonā tas līdz šim ir darbojies un līdzšinējos 20 gados ir bijusi tikai viena vai divas reizes, kad tiesnesim trāpījusies lieta, no kuras izskatīšanas viņam nācies sevi atstatīt.
Reformētā reforma
Vaicāts, vai viņam reformas gaitā mainās ne tikai amata nosaukums, bet arī darba pienākumi, Aldis Stienis atbildēja apstiprinoši.
– Darba pienākumi būtiski mainās. Būtiskākā pārmaiņa ir tā, ka priekšsēdētāja vietniekam jāveic tiesas darbinieku kontrole trijās tiesās – Madonā, Gulbenē un Alūksnē. Zinu, ka sākotnēji reformu bija iecerēts veikt līdzīgi, kā to izdarīja Igaunija. Tur arī tika izveidotas lielas tiesas, taču tika saglabāti vecie tiesu nami, kur viens no tiesnešiem tika iecelts par atbildīgo. Latvijā šādas struktūrvienības ar mikrokolektīviem nevēlējās veidot un izdomāja, ka tā vietā jāizveido divi priekšsēdētāja vietnieka amati. Kā šis process darbosies tālāk, man šobrīd vēl grūti vērtēt. Ar šodienu lietu sadale notiek jau pēc jaunās sistēmas. Visas lietas ir nodotas Valmierai. Tās, kuru izskatīšana jau bija iesākta, tiks nodotas atpakaļ, bet jaunās – dalītas uz visu reģionu, – stāstīja tiesas priekšsēdētāja vietnieka p. i.
Aldis Stienis minēja, ka sākotnēji reformu bija ieplānots veikt citādāk un jau bijušas konkrētas iestrādnes. Latgalē, kur tika īstenota reformas pilotprogramma, izveidoja divas rajona tiesas – Rēzeknes un Daugavpils, kuras apvienoja ar pārējām reģiona tiesām. Līdzīgs modelis bija iecerēts arī Vidzemē, kur rajona tiesas tiktu izveidotas Valmierā un Madonā, Madonai pievienojot Alūksnes un Gulbenes rajona tiesas. Taču, plānojot reformu, secināts, ka tiesnešu skaits Madonas reģionā būtu par mazu, lai nodrošinātu tiesnešu specializēšanos, un nonākts līdz tādam reformas modelim, kāds šobrīd ir ieviests – ar rajona tiesas priekšsēdētāju Valmierā un diviem viņa vietniekiem – Cēsīs un Madonā.
Reforma nesusi pārmaiņas arī tiesas štatu sarakstā. Kopumā likvidētas četras štata vietas. Tā kā Madonā nav tiesas priekšsēdētāja, arī viņa palīga vieta kļūst lieka, un tā tiek likvidēta. Līdzīgi ir ar kancelejas vadītāja amata vietu, kā arī štatu samazinājums skāris tiesas konsultanta un ziņneša amatus. Tiesa, vietā nākuši trīs citi amati – tiesas administrators, kancelejas vadītāja vietnieks un tiesas sekretāre. Uz katru amatu tika rīkots konkurss. Aldis Stienis atzina, ka citās bijušajās rajona tiesās samazinājums bijis vēl lielāks nekā Madonā. Konkurss ir arī uz Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatu, uz kuru pieteikties varēja līdz 12. februārim. Aldis Stienis vēstīja, ka uz amatu pieteikušies vairāki pretendenti, tostarp arī viņš.
20.02.2018.