Ir valsts simtgades gads, un tas saistās ne tikai ar valsts un tautas vēsturē svarīgiem notikumiem un pagrieziena punktiem, bet arī personībām, kas stāvējušas pie valsts šūpuļa un būtiski ietekmējušas Latvijas turpmāko attīstību.
Personību saraksts ir garš, un tajā parasti esam pieraduši ieraudzīt valstsvīrus, sabiedriskos un kultūras darbiniekus, izcilus zinātnes pārstāvjus un mediķus, kā arī pa kādam sportistam un armijas cilvēkam. Taču ir viena joma, kura šajos sarakstos parasti ir visai maz pārstāvēta (ja nu vienīgi šie cilvēki nav bijuši pieskaitāmi arī kādai citai no iepriekšminētajām grupām). Un šī joma ir uzņēmējdarbība.
Uzņēmēji maz pārstāvēti
Sarunās nereti paši uzņēmēji samiernieciski pauž atziņu, ka sabiedrībā viņi tā līdz galam nav ieredzēti. Kā uzskatāms piemērs ir parlamenta vēlēšanas. Ja kāds sabiedrībā pazīstams uzņēmējs sadūšosies kandidēt, garantēti viņš negūs lielus panākumus, jo pamatoti vai nepamatoti uzņēmēja vēlme kandidēt tiks saistīta ar vēlmi darboties savās šaurās interesēs. Analīzes veikšana, kādēļ uzņēmējiem sabiedrībā parasti nav laba slava, jāatstāj sociālantropologu ziņā, lai gan ikviens varam izvirzīt savus minējumus. Šajā rakstā vairāk runa būs par tendenci piemirst uzņēmējus brīžos, kad godinām savas valsts cilvēkus. Madonas novadā par to ir diskutēts jau iepriekšējos gados, teju ik reizi, kad tiek paziņots to cilvēku saraksts, kuriem piešķirti pašvaldības apbalvojumi (Atzinības un Pateicības raksts vai Goda diploms ar goda zīmi). Pašvaldības apbalvojumiem cilvēkus izvirza, un uzņēmēji tiek izvirzīti salīdzinoši maz, līdz ar to arī apbalvojumu saņēmēju sarakstos viņi ir maz pārstāvēti.
Nedrīkst aizmirst
Janvāra nogalē jautājumu par uzņēmēju piemiršanu reizēs, kad tiek godināti cilvēki, kuri snieguši lielu ieguldījumu valsts attīstībā, Madonas novada pašvaldības domes sēdē aktualizēja deputāts Kaspars Udrass.
– 22. janvārī Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs tika atklāta virtuālā ekspozīcija „100 Madonas novada personības". Pasākumā piedalījās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Paldies muzeja darbiniekiem, kas ieguldījuši lielu darbu, lai izveidotu interesanto interaktīvo ekspozīciju, taču tas, kas šajā
medus mucā, vismaz manā uztverē, iepilināja darvas pilienu, bija fakts, ka no 100 novada personībām tikai divi bija tādi, kurus es raksturotu kā uzņēmējus. Pārliecinošā vairākumā ir aktieri, dzejnieki u. c. sfēru pārstāvji, bet uzņēmēju tikpat kā nav. Nevēlos noniecināt ieguldījumu, ko snieguši citu jomu pārstāvji, taču šis fakts manī raisīja pārdomas par mūsu attieksmi pret uzņēmējdarbības jomu kopumā. Pārdomas un reizē arī sarūgtinājumu. Neesmu dzimis Madonā, taču to gadu laikā, kopš dzīvoju Madonā, esmu iepazinis daudz vēstures faktu par novadu. Pirmskara Latvijā netrūka uzņēmēju. Arī cilvēkiem, kas padomju laikā izveidoja un vadīja kolhozus, manuprāt, būtu jāpievērš uzmanība. Ja ievērojam samērīgu proporciju, vismaz 30 cilvēkiem no 100 personībām būtu bijis jābūt uzņēmējiem, – savu viedokli domes sēdē pauda Kaspars Udrass.
Viņa pārdomas rezonēja arī citos deputātos.
– Jā, ir tā, ka joprojām uzņēmējus atbīdām malā, lai viņi ir paši par sevi, taču būtu labi, ja ne tikai šādos pasākumos mēs atminētos, ka uzņēmējs ir viens no valsts virzītājspēkiem. Aizvadītajos 100 valsts pastāvēšanas gados ir bijis pietiekami daudz spilgtu uzņēmēju, – akcentēja Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks uzņēmējdarbības atbalsta, tūrisma attīstības un komunālās saimniecības jautājumos Ivars Miķelsons.
Ideju, ka uzņēmēji un viņu devums būtu vairāk izceļams un godināms, atbalstīja arī Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos Zigfrīds Gora.
– Tik tiešām jau kopš pirmās brīvvalsts laika ir bijuši cilvēki, kuri devuši lielu ieguldījumu Latvijas, novada, tolaik apriņķa, attīstībā, gan veiksmīgi darbojoties uzņēmējdarbībā, gan atbalstot citas jomas, piemēram, kultūru. Nezinu, kādēļ ir tā, ka šos cilvēkus parasti novirzām malā. Mūsu uzdevums ir par viņiem runāt un neaizmirst nozīmīgu sabiedrības daļu, kas vienlaikus ir arī daļa no mūsu valsts vēstures, – piebilda Zigfrīds Gora.
Deputāti uzsvēra, ka runa nav tikai par vienu atsevišķu interaktīvo izstādi, bet par tendenci un sabiedrisko domu kopumā, kurai būtu jāmainās.
14.02.2018.