Piedaloties Lielās dziesmu vietas darba grupas sanāksmē, uzklausot paveikto darbu izklāstu un nākotnes vīziju meklējumus, pēkšņi ieraudzīju plaisu starp darītājiem un varas funkcionāriem. Ne visai labvēlīgais fons, paveiktā apšaubīšana un nākotnes perspektīvas nesaskatīšana radīja izbrīnu par jaunām vēsmām pašvaldības kultūras politikā un nesaudzīgu attieksmi pret cilvēkiem, kas dara un sabiedrībā (lokālā un valsts līmenī) iemantojuši rezonansi, cieņu un atpazīstamību.
Vai mūsu novada unikālais kultūras mantojums, kas varētu būt skanīga vizītkarte, īsta lokomotīve nacionālā mērogā, tiks pilnasinīgi un mūsdienām atbilstoši iedarbināts, rādīs laiks. To atklās novada pašvaldības redzējums un deputātu balsojums. Pagaidām Arta Kumsāra, Jāņa Bērziņa, Mārtiņa Berga, Jāņa Kļaviņa, Ineses Mailītes un daudzu citu novada un arī Latvijas cilvēku izsapņotā Lielā dziesmu vieta kā teiksmaina Gaismas pils samanāma vien ieceru sapņos. Ir daudzi nezināmie un daudzi šķēršļi, tomēr virzība uz rezultātu darītājos nav apslāpēta.
Ieceres un to finanses
Sanāksmes sākumā Madonas novada pašvaldības priekšsēdētājs Agris Lungevičs aicināja uz pozitīvu gaisotni, jo pagaidu mērķi ir sasniegti un izdarītajam jātransformējas par Lielo dziesmu vietu dabā. „Ideja ir pašvaldības pārņemta, ir uzstādīts vides objekts – stabules, izveidots pievedceļš, 2018. gadā Medņa mājā tiks ieguldīta Eiropas nauda. Muzejiskās vērtības, ko četru gadu garumā uzkrājusi Inese Mailīte, jāliek to praktiskā darbībā. Nav vietas negācijām un noliegumam, jādomā, kā to virzām uz priekšu."
Priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora iezīmēja finansiālo pusi: – Ir izstrādāts būvprojekts, projekta kopīgās izmaksas Medņa mājas atjaunošanai ir 233 tūkstoši eiro (iepirkuma laikā summa varētu mazināties). 40 tūkstoši nāks no Eiropas fondu līdzekļiem, pašvaldības līdzfinansējums būtu 193 tūkstoši eiro. Pašvaldība strādās pie inženierbūves projektiem, kas izmaksās apmēram 100 tūkstošus eiro. Lielās dziesmu vietas sakārtošanā 4 tūkstoši eiro ieguldīts pievedceļa izbūvē. Jānopērk zeme, kur atrodas vides objekts, tas prasīs 600 eiro, plus mērniecības darbu apmaksa apmēram 1000 eiro vērtībā.
Paveiktā izklāsts
Par savu darbu sanāksmē atskaitījās Inese Mailīte: – Esmu strādājusi godprātīgi un darījusi to, ko vēsturnieks var iedomāties izdarīt; kāda ir mana līdzšinējā muzeja prakse, strādājot Brāļu Jurjānu muzejā „Meņģeļi". Iesāku ar Arta Kumsāra izvirzīto trīs tēmu – Vispārējie dziesmu svētki, Haralds Mednis un Vidzemes sēļu darbnīcas – izpēti. To pētīju Misiņa bibliotēkā, Valsts Vēstures arhīvā, Nacionālajā bibliotēkā un muzejos. Darbs arhīvā prasa zināšanas un laiku, nācās saskarties ar senkrievu un veco vācu valodu. Skatot vēstures materiālus, pievērsu uzmanību skolu vēsturei 19. gadsimtā, un bija vēl vairākas tēmas, ko nevilšus iesāku pētīt ar domu, ka šis materiāls noderēs Haralda Medņa „Dzintaros". 2014. gada vidū, aptverot Arta Kumsāra un Jāņa Bērziņa kultūrpienesumu, izkristalizējās pārliecība, ka Madonas pusē nepārprotami ir dzimuši Skolēnu dziesmu svētki. Dikļi ir šūpulis Vispārējiem dziesmu svētkiem, Praulienas pusē ir sākušies Latviešu skolēnu dziedāšanas svētki. Kad vairāku dziesmu svētku galvenais mākslinieks, novadnieks Ivars Mailītis 2015. gadā uzsāka darbu pie XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vides objekta „Latvija skan", dzima doma, ka šis vides objekts varētu būt tik iespaidīgs un skaists, ka iederētos un iezīmētu skolēnu dziesmu svētku sākumu Praulienas pagasta Mācītājmuižas teritorijā. Skanīgās stabules tapa sadarbībā ar „Latvenergo" koncerna un elektroenerģijas tirdzniecības zīmolu „Elektrum". Sākotnējo 20 tūkstošu vietā finansējums diemžēl bija uz pusi mazāks, bet tika pieliktas visas autora pūles, lai vides objekts pēc tā eksponēšanas Rīgā tiktu pārvests un kļūtu kā vietzīme Praulienas pļavā. Divus gadus autors veica objekta uzturēšanu kārtībā. Ar pārliecību varu teikt – šī vieta kā tūrisma objekts ir ļoti pieprasīta.
Paralēli tam vācu videomateriālus par Haraldu Medni. Tikos ar viņa skolēniem, virsdiriģentiem, koru dziedātājiem, muzeju darbiniekiem. Visas atmiņas fiksētas video. Sadarbībā ar novadnieci Maiju Poišu iesāku dokumentēt viņas pētījumus par Vidzemes sēļu izloksnēm. Tapuši videostāsti, lai gan Maijas Poišas veselības stāvoklis ne vienmēr ļāvis iecerēto fiksēt.
Inese paralēli veikusi arī darbus pie Haralda Medņa kapavietas sakārtošanas. Diriģents atdusas Rīgā, Otrajos Meža kapos, viņam veltītais piemineklis bija sagāzies un atstāts novārtā. Ar kora „Tēvzeme" bijušā dziedātāja Jura Griķa devumu, kas ziedoja 800 eiro, piemineklis sakārtots, nogriezts dzīvžogs, no jauna veikti stādījumi.
Šai pašā laikā „Dzintariem" tika iegādātas Viļumsona stelles, kas uzstādītas Sarkaņu Amatu skolā. Šobrīd var teikt, ka stelles kalpo mērķim, pulcinot daudzas jo daudzas audējas. Ineses pienākums bija stelles sakārtot, kas prasīja milzu laiku un zināšanas.
Attiecībā uz Medņa „Dzintariem" Inese Mailīte pieminēja tikšanos ar Andu Ābeli, kas par Haraldu Medni ir uzrakstījusi vēl nepublicētu grāmatas manuskriptu, tāpat muzikologu Arnoldu Klotiņu. Uzsvēra pieredzi, kas gūta „Dzintaros", vadot ekskursijas. Šai mājā sadarbībā ar mākslinieci Inesi Jakobi izveidota ekspozīcija par tēmām, kas nākotnē „Dzintaros" (kad ēka būs atjaunota) tiks izvērstas. Tepat redzami divi restaurēti Haralda Medņa krēsli, „Dzintaru" kaimiņš dāvājis dažas no saglabātajām mēbelēm, fotogrāfijas, invalīdu ratiņus. Koris „Tēvzeme" uzdāvājis daudz fotogrāfiju, dokumentu, priekšmetu, papildinot topošā krājuma nozīmību.
Krājumā ir unikāli materiāli par Skolēnu, Vispārējiem un Studentu dziesmu svētkiem, kas pirkti, vākti un apkopoti. Ikviens, kas jau pabijis muzejā, varējis pārliecināties par Gara spēku Haralda Medņa 1985. gadā diriģētajai „Gaismas pilij" (ieraksti pirkti no LTV un LR) – dziesmai un diriģentam, kuri bija izsvītroti no repertuāra, bet kļuva par vienu no tautas Atmodas simboliem.
Uzzinājām, ka kopumā apkopotas 5 tūkstoši materiālās vienības. „Dzintaru" mājas restaurēšanas tehnisko projektu izstrādājis arhitekts ar pasaules vārdu – Austris Mailītis. Arhitekts darbu pie „Dzintariem", jādomā, turpinās, jo saredz šīs vietas nozīmību valsts līmenī. Ir izkristalizējies, ka Medņa māja (māja un kūts) kalpos kā Dziesmu svētku skola.
Atbalstošas atsauksmes
Marģers Smudzis: – Saredzu, ka pievienotā vērtība šai vietai būs tas, ka piesaistīsim skolas un izstrādāsim izglītības programmas. Lai skolēni no jebkuras vietas var atbraukt un mācīties Dziesmu svētku skolā. Vienā dienā te varētu apgūt četrus mācību priekšmetus: vēsturi, literatūru, mūziku un amatu mācību. Jāizstrādā metodiskais materiāls dažādu klašu grupām, apjoma ziņā saturu var digitalizēt.
Valda Kļaviņa: – Dziesmu svētku skola ir ideāls risinājums. Tā jāīsteno, lai ideju nepārņem kāds cits. Vēstures apgūšana caur dzīvu, uzskatāmu piemēru izglītības iestādēm būs nozīmīga.
Jānis Kļaviņš: – Atslēgas vārds šai vietai ir Skolēnu dziesmu svētku šūpulis. Tā kā te dzīvoja Haralds Mednis, ir sasaiste arī ar Vispārējiem dziesmu svētkiem. Bez tam Praulienas pusē dzīvojušas izcilas personības, tās muzejā jāpiemin.
Solvita Seržāne: – Lielā dziesmu vieta jāuzceļ mūsu pašu kultūrvēstures mantojuma dēļ. Paldies Artim Kumsāram, kas ideju uzturēja, Jānim Bērziņam, kas piepildīja to ar grāmatu saturu, – daudzi par to mūs apskauž. Izdarīts patiešām daudz. Galvenais – pašiem noticēt idejai. Ne velti pasaulē viss sākas tieši no idejas. Esam pietvērušies tik lieliskai vīzijai, ko attīstīt un attīstīt. Šī ir pašvaldības pasūtījuma vērta lieta, nevar to atdot privātām struktūrām. Jāpieslēdz visi resursi, un ieceres jāvirza uz priekšu.
Uzliek „uz pauzes"
Šobrīd situācija ir tāda, ka Inese Mailīte no darba ir atbrīvota, jauns līgums ar viņu nav noslēgts. Tika izteikta doma, ka kaut kad pašvaldība uz „Dzintariem" viņu gan atkal aicinās.
Janvārī būtu jāraksta projekts Valsts Kultūrkapitāla fondam par ekspozīciju iekārtošanu Medņa mājā; jāpārved mantas no „Dzintariem", kur sāksies remontdarbi, uz Sarkaņu Amatu skolu (tas paveikts 4. janvārī), bet to idejas cilvēks, šķiet, var darīt par velti.
Inese ir uzrakstījusi atlūgumu no aušanas pulciņa vadīšanas Sarkaņu Amatu skolā, emociju šobrīd sakrājies pārāk daudz.
Vai Lielā dziesmu vieta piedzims, būs atkarīgs arī no attieksmes.
Ne tikai no balsojuma par finanšu līdzekļiem, bet vispirms jau no savstarpējas cieņas, nepazemošanas un paveiktā novērtēšanas.
9.01.2018.