23. decembra novakarē J. Norviļa Madonas mūzikas skolas Laimas zālē izskanēja pianistes un ērģelnieces Gintas Ludbergas jubilejas koncerts. Tas bija atskats uz skolotājas 50 mūža un 30 darba gadiem.
Koncertā muzicēja Gintas audzēkņi, absolventi un draugi, tam cauri vijās viņas pateicība vecākiem un skolotājiem.
Skolas bijusī absolvente, dzelzaviete Ginta Ludberga pēc Alfr. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas absolvēšanas, Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas klavierspēles nodaļas studijām un 20 nostrādātajiem gadiem Pļaviņu mūzikas skolā, savulaik Arta Kumsāra atbalstīta, atgriežas mājās. Nu jau astoto gadu ievada jaunos pianistus klavierspēlē gan Madonā, gan skolas filiālē Lubānā.
Gintas pirmie soļi mūzikā aizsākās Madonas bērnu mūzikas skolā, kur, pēc Gintas stāstītā, viņai kā lauku bērnam pavērās jauna, liela un skaista pasaule. Par klavierspēles pamatiem astoņu gadu garumā viņa ir pateicīga pirmajai klavierskolotājai Edītei Kampei. Diemžēl uz koncertu skolotāja nevarēja ierasties, taču koncertā izskanēja Gintas sarūpēts veltījums viņai. Tas bija A. Dvoržaka skaņdarbs „Humoreska", ar kuru Ginta 1983. gadā absolvēja Madonas mūzikas skolu. To šoreiz izpildīja viņas 8. klases audzēkne – lubāniete Helēna Geršēvica. Ar sirsnīgiem vārdiem Ginta pateicās solfedžo skolotājai Līgai Reinsonei par labi ieliktiem mūzikas teorijas pamatiem un atbalstu mūzikas vidusskolas un mūzikas akadēmijas laikā.
Pēc Madonas mūzikas skolas absolvēšanas Ginta turpināja mācības Alfr. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā skolotājas Vijas Grossas klavierklasē. Šī personība – spēcīga garīgā autoritāte – ir kļuvusi par skolotājas paraugu. Lai gan skolotāja jau mūžībā, tomēr savā ziņā turpina dzīvot caur Gintas darbu. Izlaidumā viņa dāvāja grāmatu ar ierakstu, kas šobrīd kļuvis par Gintas moto: „Lai grūts tavs darbs vai ērts,/ Ja tu tam mūžu ziedosi,/ Ja visu dvēs'li ieliksi,/ Kļūs pats par sevi vērts."
Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Ginta studēja prof. Valda Janča klavieru klasē. Viņš bijis smalks un ļoti savdabīgs pianists, izcils koncertmeistars un brīnišķīgs pedagogs.
Pēc mūzikas akadēmijas absolvēšanas Ginta vēlējās apgūt ērģeles. Par iegūtajām prasmēm ērģeļspēlē viņa ir pateicīga skolotājam – ērģelniekam un komponistam Atim Stepiņam, par pamatiem liturģijas un improvizācijas spēlē – ērģelniekam un komponistam Andrim Vītoliņam. Viņš bija trimdas mūziķis, Atmodas laikā atgriezās Latvijā, lai apmācītu jaunos Latvijas ērģelniekus. Patlaban Ginta veic ērģelnieces pienākumus Aizkraukles luterāņu baznīcā.
Pieminot un godinot mūžībā aizsauktos skolotājus, Ginta ar pateicību minēja arī Madonas mūzikas skolas bijušo direktoru Arti Kumsāru.
Ar lielu mīlestību un sirds siltumu jubilāre pateicās vecākiem: savai māmiņai Maigai Ludbergai, kas bija ieradusies uz koncertu, Ginta veltīja īpašu priekšnesumu. Lai gan Gintas tētis Vilnis Ludbergs nu jau 17 gadu ir mūžībā, viņa to pieminēja ar mīlestību, jo tieši tēva aizraušanās ar mūziku kļuva par viņas mūža profesiju. Galvenokārt pašmācības ceļā tēvs apguva klarnetes un saksofona spēli. Savulaik aktīvi darbojās estrādes mūzikā, vēlāk vadīja Dzelzavas pūtēju orķestri. Bērnībā Ginta muzicēja kopā ar tēti, tā gūstot pirmo koncertmeistares pieredzi. Lai nedaudz restaurētu šīs atmiņas, koncertā skanēja mūzika saksofonam, ko atskaņoja 6. saksofona klases audzēknis Lauris Vugulis (ped. A. Cepītis).
Koncerta ieskaņā skolotāja muzicēja kopā ar savu šā gada absolventi lubānieti Kristu Kristiānu Pugaču, kas klavierspēli apgūst Em. Dārziņa Mūzikas vidusskolā Rīgā. Arī individuālajā priekšnesumā – E. Grīga „Kāzu diena Troldhaugenā" – Krista bija emocionāla un spilgta.
Koncertējošo vidū bija skolotājas tagadējie audzēkņi, gan mazie, gan lielie. Skolotājai izveidojies labs kontakts ar viņiem. Pat ar pašiem spurainākajiem pusaudžiem izdevies iedraudzēties. Jūtams liels vecāku atbalsts.
Pavasarī Ginta atvadīsies no četriem Lubānas filiāles klavierspēles audzēkņiem: Ineses, Helēnas, Ulda un Denisa, ar kuriem bijusi kopā visus astoņus gadus. Šīs atvadas zināmā mērā iezīmējās koncertā, visiem astoņrocīgi atskaņojot latviešu tautas dziesmas apdari. Inese bija arī tā, kas iepriekšējā vakarā gaumīgi izgreznoja pasākuma telpas.
Emocionāli saviļņojošs Gintai bija brīdis, pēc ilgiem gadiem tiekoties ar absolventiem, kuri lielā skaitā bija ieradušies uz viņas jubilejas koncertu. Gintas klavieru klasi savulaik absolvēja arī viņas bērni – dēls Sandris un meita Kristīne, kuri piedalījās koncertā.
Gintas 2009. gada absolvents Māris Strazdiņš, Em. Dārziņa Mūzikas vidusskolas absolvents, skolotājai atveda savu kompozīciju „Atmiņas par vasaru" – klavieru duetu, ko atskaņoja autors kopā ar pianisti Zani Godiņu. Brīnišķīgs priekšnesums, kas izpelnījās publikas atsaucību. Lai gan 2000. gada absolvents Didzis Bardovskis sevi pieteica kā nepaklausīgāko skolotājas audzēkni, koncertā viņš sirsnīgi sveica skolotāju ar I. Zemzara skaņdarbu „Patiesība".
Jau vairākus gadus Gintu vieno draudzība ar pianisti, pedagoģi un gleznotāju Agnesi Krastenbergu no Rīgas. Viņas ik pa laikam kopā organizē audzēkņu draudzības koncertus. Jubilejas koncertā visus saviļņoja Agneses atskaņotā F. Šopēna „Fantāzija – Imprompts" un dāvana – pašas gleznota glezna „Pavasaris".
Koncertā izjusti muzicēja Madonas luterāņu draudzes slavēšanas grupa, ko savulaik vadīja Ginta.
Ļoti skaists un aizkustinošs bija koncerta noslēgums, kad Ginta aicināja savus audzēkņus un absolventus kopā un ar visiem zālē vienojāmies Ziemassvētku dziesmā „Klusa nakts, svēta nakts". Ginta uzsvēra, ka viņas dzimšanas diena vienmēr atradusies uz kādas lielākas dzimšanas dienas sliekšņa, ko svin visa pasaule, un novēlēja gaišus un mīlestības pilnus Kristus dzimšanas svētkus.
Ginta atzina, ka ikviena klātbūtne viņai ir lielākā dāvana svētkos: „Tā bija visskaistākā dzimšanas diena manā mūžā! Ar mūziku var pateikt vairāk, nekā ar vārdiem. Daudz vairāk. Tāpēc, ka mūzikai nevajag tulka. Tādēļ, ka tā ir Dieva valoda… Ar mūziku var vismaigāk cilvēku uzrunāt. Tas ir tāds maigs spēks. Mūzikas maigais spēks."
5.01.2018.