Kamēr daļai iedzīvotāju tas vairs nav īpašs jaunums, ka vairāk nekā 50% pasaules iedzīvotāju cieš no vitamīna D deficīta, vairums šo problēmu neattiecina uz sevi un arī analīzēs nepārbauda, vai D vitamīna līmenis organismā ir pietiekams.
Nereti iedzīvotāji uzskata, ka D vitamīna trūkums drīzāk novērojams maziem bērniem, bet pieaugušo uzturs un dzīvesveids nodrošina organismu ar pietiekamu D vitamīna daudzumu.
Tomēr dažādās pasaules valstīs veikto pētījumu rezultāti arvien biežāk liecina, ka D vitamīna trūkums kļūst par arvien izplatītāku problēmu, piedevām arī vasarā. Pie tā, visticamāk, vainojams vesels faktoru kopums, kas vēl joprojām tiek pētīts: rase, dzimums, dzīvesveida īpatnības, uzturs, sauļošanās, kaitīgie ieradumi, dažādas saules aizsargkosmētikas lietošana un citi.
„Saules vitamīns"
D vitamīns ir īpašs, jo pārsvarā izstrādājas ādā saules ietekmē, tādēļ to mēdz dēvēt arī par „saules vitamīnu".
Tā kā D vitamīnu Latvijā ar saules palīdzību var uzņemt vien dažus mēnešus gadā, vasaras vajadzētu pavadīt, intensīvi sauļojoties. Nav noslēpums, ka šogad tā bija teju vai neiespējamā misija…
Ar sauļošanos tomēr saistās kāda problēma – arī ilgstoša ādas pakļaušana ultravioleto staru ietekmei var radīt negatīvas sekas (nepatīkamus saules apdegumus, paaugstinātu risku saslimt ar ādas vēzi), tādēļ iedzīvotāji tiek mudināti lietot dažādus saules aizsargkrēmus.
Līdzekļi, kuru saules aizsargfaktors novērtēts ar 8 un augstāk, samazina D vitamīna sintēzi ādā līdz pat 95%. Šie novērojumi veikti, pētot, kādēļ arī ļoti saulainu vietu iedzīvotājiem (piemēram, austrāliešiem) bieži tiek konstatēts D vitamīna trūkums.
Tātad – gluži vai apburtais loks, un cilvēkam vasarā jāspēj balansēt starp divām galējībām – risku iedzīvoties ādas vēzī vai D vitamīna trūkumā. Izpētīts, ka, ja ir atklāti aptuveni 30-40% ādas virsmas, D vitamīna sintēzei pietiek ar 10-30 minūtēm dienā. Pēc šī laika perioda vitamīna ražošana apstājas, tātad tas ir brīdis, kad uzklāt saules aizsargkrēmu.
Izplatīta problēma Latvijā
Pētījuma, kuru veica Rīgas Stradiņa universitātes studenti kopā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārstiem, rezultāti rāda, ka vairāk nekā 80% apsekoto pacientu ir D vitamīna nepietiekamība (< 30 ng/ml). Turklāt vīriešiem šis rādītājs ir zemāks nekā sievietēm, bet Latvijas iedzīvotājiem kopumā tas ir zemāks nekā vidējais līmenis pasaulē.
Ziemeļu platuma grādos dzīvojošajiem laika posmā no oktobra līdz martam ultravioleto staru viļņa garums nesasniedz 290-315 nanometru – minimālo starojuma intensitāti, kas nepieciešama D vitamīna sintēzei -, tādēļ latviešiem lielākās šī vitamīna rezerves jāveido vasarā, kad saules stari ir pietiekami spēcīgi.
– Būtībā visiem klientiem, kuri veikuši analīzes D vitamīna līmeņa noteikšanai, tas ir zem normas robežas, cilvēki paši to atzīst, – atklāja „Mēness aptiekas" farmaceite Svetlana Beļakova.
Līmeni noteic ar analīzēm
Lai gan šo analīzi valsts diemžēl neapmaksā, izmeklējums nav arī nesasniedzami dārgs, it sevišķi, ja ņem vērā iespējamās vēlākās izmaksas un veselības problēmas, ko cilvēka organismam var radīt ilgstošs vitamīna D deficīts.
Šo iemeslu dēļ veselības aprūpes speciālisti iesaka veikt regulāras (reizi gadā, visoptimālāk tieši rudenī, ziemā) asins analīzes – tas ir drošākais veids, kā noskaidrot, vai D vitamīna līmenis ir normas robežās.
Pat ja īpašu sūdzību nav, D vitamīna līmeni var pārbaudīt jebkurā veselības iestādē, kas nodrošina asins analīzes, piemēram, „Centrālajā laboratorijā" un „E. Gulbja laboratorijā" šāds pakalpojums maksā 6,50-6,80 eiro.
Minimālajai pieņemamajai koncentrācijai jābūt ne mazāk kā 30 ng/ml, taču vislabāk, ja visu gadu tas ir 40-70 ng/ml. Šāda koncentrācija aktivizē ķermeņa aizsardzības mehānismus un stiprina imunitāti.
Simptomi – ne vienmēr izteikti
Sākotnēji D vitamīna trūkumu ir grūti pamanīt, jo tam nav nekādu īpašu simptomu. Tas var būt, piemēram, ilgstošs nogurums. Protams, tas var norādīt arī uz kādu citu problēmu, tomēr arī šādas it kā nenozīmīgas sajūtas vajadzētu pārrunāt ar ģimenes ārstu.
D vitamīna trūkums nopietni ietekmē dzīves kvalitāti – arī mazs D vitamīna deficīts izraisa apātiju un depresiju, bezspēku. Visbiežāk plaši zināmā „pavasara depresija" lielākajai daļai pacientu saistīta tieši ar D vitamīna trūkumu.
Savukārt ilgstošs un izteikts tā trūkums var novest pie osteomalācijas jeb kaulu atmiekšķēšanās. Tās ietekmē kauli kļūst ļoti trausli un lūst arī pie pavisam nelieliem triecieniem. D vitamīna trūkums rada arī osteoporozi un pat veicina vēzi. Klīnisko pētījumu un laboratorijas pārbaužu dati rāda, ka augsts D vitamīna līmenis organismā ir svarīgs saaukstēšanās un gripas profilaksē, turklāt tas regulē šūnu dalīšanos un augšanu, normalizē muskuļu funkciju.
Kā uzņemt D vitamīnu?
Kā jau iepriekš minēts, cilvēks D vitamīnu dabiski lielākoties uzņem no saules gaismas. Tādēļ arī ziemā ieteicams doties pastaigās un censties uztvert saules gaismu, kad vien tā ir pieejama.
D vitamīnu nelielās devās satur olas dzeltenums, aknas, vairākas zivis: tuncis, lasis, sardīnes, siļķes un skumbrijas, kā arī ar vitamīnu D bagātināti produkti: parastais un sojas piens, sulas un margarīns (kam uz iepakojuma norādīts, ka produkts bagāts ar D vitamīnu).
Jāteic, ka optimālai D vitamīna devai ik dienu vajadzētu apēst krietnu porciju svaiga laša un 20 olu dzeltenumu. Šāds pārtikas daudzums reti kuram būs pa spēkam, turklāt – dārgi, jo cilvēka organismam dienas laikā vajadzīgas vēl citas uzturvielas. Tādēļ par optimālāko variantu pamatoti tiek uzskatīti aptiekā nopērkamie preparāti D vitamīna koncentrācijas noturēšanai pienācīgā līmenī.
– Ir nopērkamas gan tabletes, gan pilieni, gan spreji – atkarībā no tā, kā katram ir ērtāk lietot vitamīnus. Tā kā D vitamīns šķīst taukos, eļļas šķīdumu uzskata efektīvāku par tabletēm. Ja ir konstatēts D vitamīna deficīts, ārstam jānosaka ieteicamā deva; pārējos gadījumos var lietot D vitamīnu uzturošu devu profilaktiskos nolūkos, – konsultēja farmaceite Svetlana Beļakova.
5.01.2018.