Fotogrāfija
laikam uzņemta Cesvaines ārsta Voldemāra Lesnieka (1890. Sāviena-1973.
ASV) dzīvoklī, kad tur viesojās rakstnieks Augusts Saulietis
(1869-1933).
Muzejā tā nonāca ar Augusta Nores (1883-1959) krājumu, jo pie viņa
glabājās arī kara beigās uz Vāciju aizbraukušā daktera daži materiāli.
Saulieša cienītāji bija abi, Lesnieks savā ziņā bija arī Nores ģimenes
ārsts, kaut tajā laikā tādu vārdu salikumu lietoja retāk.
Saulietis sēd centrā, aizmugurē stāv dakteris, kreisajā pusē viņa dzīvesbiedre Dorihana Sosijeva-Lesniece. Esot bijis tā, ka sāvēnietis pēc Tērbatas universitātes beigšanas nonācis Kaukāza frontē, iepazinies, sadraudzējies tur ar osetīnu Sosijevu. Laikam jau Krievijas pilsoņu kara laikā tas ticis smagi ievainots un pirms miršanas lūdzis latvietim parūpēties par viņa ģimeni – sievu, meitām Raisu un Fatimu, kā arī dēlu Aleksandru. Tā nu 1921. gadā Lesnieks uz Latviju atveda arī Kaukāza pusē dzimušos. Priekšā no labās Aleksandrs Sosijevs-Zauerbeks (1901-1971). Viņš 1922. gadā sāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, mācījās Vilhelma Purvīša vadītajā Dabasskatu meistardarbnīcā. Arī pēdējā laikā izsolē Rīgā piedāvāta kādreiz Cesvainē dzīvojušā vīra glezna.
Decembra vidū izstāžu zālē „Arsenāls" atvēra Ilzes Konstantes 800 lappušu grāmatu „Staļina garā ēna Latvijas tēlotājā mākslā 1940-1956". Tā ataino mainīgās politiskās dzīves ietekmi uz māksliniekiem un to darbiem, vienu slavēšanu, citu pelšanu, vienu piemērošanos laika diktātam, citu nepakļaušanos, vēl kādu atiešanu malā. I. Konstante izlasījusi dokumentu kaudzes arhīvos, presē publicēto, vēstules un dienasgrāmatas, runājusi ar pašiem notikumu līdzdalībniekiem. Laikmeta aina ir gana raiba – ar brīža komandētājiem, ar līdzrunātājiem (darītājiem), ar klusētājiem un arī pretī runātājiem, sava ceļa gājējiem, pie tam dažādos notikumos lomas mainās. Arī viens un tas pats cilvēks oficiālā sanāksmē saka tā, vēstulē citādi. Kopumā šis laiks parādīts pamatīgi, sīki un arī nesaudzīgi.
Viena sadaļa veltīta tiem mākslas cilvēkiem, kas piedzīvoja tiešas represijas (nav runa par pazemināšanu amatā vai atlaišanu no darba) uz īsāku vai garāku laiku, tām bija arī neapšaubāma ietekme cilvēka turpmākajā dzīvē. Par Aleksandru Sosijevu uzzināju, ka viņš Mākslas akadēmiju beidzis 1931. gadā, dienēja Latvijas armijā, tad dzīvoja dzīvesbiedres dzimtajā pusē Latgalē, bet 1940. gada aprīlī atgriezās Rīgā. Tā paša gada 7. novembrī viņu apcietināja. Apsūdzības galvenokārt par to, ka Latvijas Republikā darbojies biedrībā „Kaukāzs", kas nosaukta par baltgvardisku. Starp pratinātajiem lieciniekiem bijis arī studiju biedrs Ārijs Skride, ko savulaik atbalstīja Augusts Nore. Neviens liecinātājs gan jelkādu Sosijeva politisku darbību neesot minējis, tomēr 10 gadu ieslodzījumu viņam piesprieda, pēc laika tiesāja vēlreiz. Osetīns atbrīvots 1954. gadā, turpmāk dzīvoja Tulas apgabalā.
29.12.2017.