5. decembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi Ivetu Vējoni pie Rīgas pils iededza Ziemassvētku egli. Pēc Valsts prezidenta aicinājuma pasākumā piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības nominētas 20 kuplas un spēcīgas ģimenes no visas valsts, kuras vieno aktīva iesaistīšanās savu novadu un pilsētu sabiedriskajā dzīvē.
No Madonas reģiona valsts pirmā pāra eglīti iededza arī ALDA un INESES STRODU ģimene no Varakļānu novada, kuri saimnieko zemnieku saimniecībā (ZS) „Laduži".
Ziemassvētku noskaņās uzrunājot ģimenes no dažādiem Latvijas novadiem, Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsvēra: „Stipras ģimenes veido stipru tautu un valsti. Tas ir pamats arī katra cilvēka laimei, jo ģimene ir mūsu visu stiprais balsts – vieta, kur smelties spēku, uzmundrinājumu un prieku." Raimonds Vējonis atzīmēja, ka katra no šīm ģimenēm ir izturības piemērs mums visiem, un novēlēja ģimenēm arī turpmāk ar saviem darbiem stiprināt mūsu valsti. Prezidenta kundze Iveta Vējone dalījās pārdomās, ka pirmssvētku laikā ir īstais brīdis pateikt paldies mūsu mīļajiem, tuvajiem cilvēkiem un atvēlēt viņiem laiku: „Būsim kopā un darīsim labus darbus, jo laime ir arī mazajās lietās, kuras darām no visas sirds un ar mīlestību."
Dalību pasākumā kā lielu pagodinājumu un patīkamu atzinību vērtēja Strodu ģimene: „Baudījām svētku koncertu, katru ģimeni izsauca atsevišķi, apsveica. Varējām apzināt arī citas ģimenes no dažādiem Latvijas novadiem – ir gan mazākas, gan lielākas par mums, neesam tādi vienīgie. Šāds pasākums notiek katru gadu, protams, patīkami, ka šogad esam pamanīti un novērtēti arī mēs. Dalībai mūs bija pieteicis kāds kluss rūķītis, laikam jau no Varakļānu novada pašvaldības."
Varakļānu novadā ZS „Laduži" ir lielākā piena lopkopības saimniecība, kur ir izkopts ap 200 slaucamo govju ganāmpulks, klāt piepirkti arī gaļas lopi, tiek apsaimniekoti vairāki simti ha lauksaimniecības zemes. Savas saimniecības vajadzībām pārsvarā audzē lopbarību – zālājus, kukurūzu, auzas, nedaudz –
citus graudaugus. „Ladužos" ir uzcelta lopu novietne, īstenots arī Lauku attīstības plāna pasākuma „Lauku saimniecību modernizācija" projekts – pirms dažiem gadiem iekārtota mūsdienu prasībām atbilstīga ferma, lai būtu vieglāk strādāt un attīstīt piena lopkopību.
Saimniecība „Laduži" ir izveidota 1992. gadā, bet saimniekot Aldis Strods uzsāka pāris gadu vēlāk, kad 1994. gadā pabeidza Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu. Neklātienē uzsāka arī ekonomikas studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Inesei ir pedagoģiskā izglītība. Šobrīd, kā abi smej, ir vecāki un lauksaimnieki uz pilnu slodzi. Alda un Ineses Strodu ģimenē aug seši bērni – Agnese (17 gadu), Paula (15), Kārlis (12), Emīls (9), Ilze (6) un pastarīte Māra (4).
– Kā radās jūsu kuplā ģimene? Tam pamatā noteikti ir kāda romantiska satikšanās.
– Iepazināmies Jelgavā, studiju laikā, mācījāmies vienā kursā. Mums abiem saskanēja, saskatījāmies un tā arī kopā pa dzīvi ejam nu jau 18 gadu. Vienmēr zinājām, ka gribam plašu ģimeni, es pati (Inese. – Aut.) nāku no trīs bērnu ģimenes. Bet trīs bērni – tas šķiet kā minimums (smejas).
– Kā jūs to visu paspējat – gan lauku darbus, gan bērnu audzināšanu?
– Pieturamies pie stingra grafika (smejas). Bērnudārzu un skolu apmeklē Varakļānos, ir bērni, kas mācās arī Rēzeknē, tā nu braukājam katru dienu. Bērni tiek sasēdināti lielajā busā un braucam. Rīts mums sākas pulksten 7, un, kā jau visiem šajā laikā, diena rit no tumsas līdz tumsai. Darbi un lopiņi gadu gaitā nākuši tikai klāt. Bet arī darbaspēks mums ir palielinājies, jo aug darbarokas, bērni saimniecībā krietni palīdz.
– Latvijas zelta fonds ir tās lauksaimnieki, tomēr viņiem nemitīgi jācīnās par savu izdzīvošanu – valdošās nepastāvīgās piena cenas, šogad – appludinātas teritorijas.
– Tas tiesa, atslābt nevari nekad. Piena cena atkal ir sākusi kristies. Vienu brīdi bija kāpums, bet tas nekad nav ilgstoši. Tomēr laukos darbs dzen darbu, un tad nav īsti laika tā aizdomāties, un tas varbūt arī labi. Mēs dzīvojam laukos, tas pats par sevi neļauj nolaist rokas, pagaidām vēl esam jauni, bērni dod stimulu. Viņi ir lielākais dzinulis, kas ļauj turēt. Pēctecība būs noteikti, un būs, kas laukos arī paliks. Pilsētu bērni apmeklē, bet ne tāpēc, lai visi tur paliktu. Tomēr zaļā zāle, svaigais gaiss ir neatsverams. Un, kad saproti, ka tas ir tavs, tā ir neatsverama brīvības izjūta.
Esam palikuši kā lielākā saimniecība. Divas trīs saimniecības, kas mums bija kaimiņos, nu jau ir pagātnē. Nevar noturēties. Cūku mēris licis pazust cūku fermām, arī aitkopju kļuvis mazāk, tādu naturālo saimniecību tikpat kā vairs nav. Žēl, protams. Piemēram, ja paskatās Austrijas pieredzi, ir vēl saglabājušās mazās saimniecības, kur tur arī pa 7-9 gotiņām. Pie mums paliek tikai lielās saimniecības, 1-3 lopiņi saimniecībā – vairs nav modē. Arī atbalsta, īstenībā, nav. Politika tam ir veidota apzināti, lai tu būtu patērētājs. Vieglāk taču ir aiziet uz veikalu un nopirkt litru piena. Mēs paši vēl cenšamies turēties, ja reiz ir savs piens, paši griežam arī savu krējumu, sviestu, biezpienu.
– Citi teic, ka laukos nav, ko darīt.
– Domāju, ka laukos bezdarba kā tāda tomēr nav. Kas gribēs, darbu vienmēr atradīs, un tiem, kas pie kādām durvīm klauvēs, tās tiks atvērtas. Kuri negrib strādāt, tā arī sēdēs uz pabalstiem, saņems statusus. Šādu cilvēku arī nav mazums, bet, man šķiet, tas ir apzināti – gaidīt, kad viņiem dos. Un, kad nedod, tad vēl skaļi prasa. Šāda tendence ir izplatīta visos pagastos.
– Pie prezidenta esot, par šādām tēmām varbūt nesanāca parunāt, bet ko būtu gribējies viņam pateikt?
– Lai valsts pievērš lielāku uzmanību savām ģimenēm, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai ne tikai runās, bet arī darbos. Ja ģimenei ir divi bērni, lai būtu vēl trešais un arī ceturtais! Ir taču valstis, kur ir lielāka, pat ne galvenais – pabalsti un atbalsts -, bet cienība pret šādām ģimenēm. Pie mums attieksme pret daudzbērnu ģimenēm ikdienā drīzāk ir nievājoša, daudzi to izjūt. Tas ir kā uzlikts zīmogs. Arī Varakļānu novadā ir lietas, pie kā vairāk varētu piedomāt, lai atbalstītas un novērtētas justos arī daudzbērnu ģimenes. Pie mums tomēr vairāk pierasts pie divu bērnu ģimenēm – „ja ir divi, tad jau ir gana". Tikmēr uz daudzbērnu ģimenēm vairāk skatās, nedaudz kā ar lupu. Ja viss ir kārtībā, jautājumu nav, drīzāk brīnās – kā jūs to spējat? Protams, ļoti daudz ir arī to ģimeņu ar trim un vairāk bērniem, kas darbojas, ir aktīvi, paši dara un to māca arī saviem bērniem. Ja paši iet pa priekšu, tad jau bērni šim paraugam seko.
Šobrīd tikai sāk par to runāt, ka vajadzētu atbalstīt ģimenes, ja domājam par Latvijas demogrāfisko situāciju. Kas būs pēc 5, 10, 20 gadiem, ja dzimstība mazinās? Tas steidzami ir jārisina.
– Kāds jums ir šis svētku gaidīšanas laiks, vai ir arī kādas tradīcijas?
– Ka tikai ir sniegs, tad jau ir jauki. Priecājamies par svētku noformējumu Varakļānu centrā – vērojot spožās gaismiņas, visiem kļūst priecīgāk. Uz Ziemassvētkiem mājās vienmēr cepam pīrāgus, baudām kopābūšanas prieku, braucam arī ciemos pie tuviniekiem, reizēm izbraucam caur Rīgu pavērot, kā svētkiem saposusies galvaspilsēta.
Šajā laikā bērniem notiek koncerti, Ziemassvētku eglītes. Pieci no bērniem dejo tautiskās dejas, nākamgad vecākās meitas piedalīsies Dziesmu un deju svētkos. Vēl arī sporto, ir jaunsargi. Varakļānos jaunsargi ir ļoti spēcīgi, to skolā nodrošina. Tā nav obligātā mācība, bet bērni paši to izvēlas – arī meitenēm patīk, ne tikai puišiem. Varakļānos ir ļoti labs skolotājs Oskars Kančs, kas māk viņus patriotiski ievirzīt, rīko arī dažādas ekskursijas, piemēram, uz kaujas vietām, lai bērniem būtu arī interesanti. Viņiem patīk un arī mums kā vecākiem, jo bērni ne tikai apgūst ko jaunu, apskata saistošas vietas, bet arī izzina Latvijas vēsturi, aug patriotiskā garā.
– Kā paši vadāt brīvos brīžus?
– Vasarā cenšamies apceļot savu dzimto Latviju, kad vien tam atliek laiks. Ziemā ejam uz mežu, purvu medībās. Vīriem iet līdzi gan vecākais dēls, gan sievas. Arī ziemā var aktīvi pavadīt laiku. Atrodam vaļu arī kultūras pasākumiem, bieži braucam uz Latgales „Goru", kas ir labākā Latvijas koncertzāle un kur uzstājas ļoti labas grupas, mākslinieki, brauc arī teātris. Cenšamies vismaz divreiz mēnesī turp aizbraukt – tā arī savas baterijas restartējam.
22.12.2017.