Gada sākumā Madonas novada pašvaldība izsludināja vizuālās mākslas
konkursu „Piesaki sevi mākslas pasaulē", ko īstenoja Jāņa Simsona
Madonas mākslas skola.
Konkursa pievienotā vērtība bija naudas balvu
fonds, bet autoriem, piesakot savu dalību, bija jāiesniedz 6-10
patstāvīgi veidoti jaundarbi. Konkursam varēja pieteikties jaunieši
vecuma posmā no 14 līdz 21 gadam.
Veiktie secinājumi
Konkursa noslēguma un apbalvošanas pasākums Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā ritēja 9. decembrī. Vispirms skolas direktore Kristīne Šulce iepazīstināja ar dalībniekiem un žūrijas veiktajiem secinājumiem. Vadītāja uzsvēra, ka šāda veida konkurss Madonā notiek pirmo reizi. Gan konkurss, gan tā noslēguma pasākums ir reklāma un vienlaikus arī informācija ikvienam, ka līdzīgs atbalsta pasākums jaunajiem māksliniekiem varētu notikt arī nākamajā gadā. Ko tas dod Madonai? Ikviens var regulāri sekot līdzi Madonas jauniešu izaugsmei, sniegt pleca izjūtu, veidot jaunajos māksliniekos piederības izjūtu novadam.
Katru gadu būtu pieejami interesanti darbi, kurus eksponēt pilsētā – pašvaldības ēkā, sabiedriski pieejamās ēkās, veikalos, kafejnīcās, Madonas slimnīcā, tā atklājot Madonas radošuma seju pilsētas viesiem un iedzīvotājiem. Ļoti iespējams, ka darbus varētu izmantot arī prezentācijas nolūkiem.
Žūrijas veiktais darbs
Pirmajā konkursā „Piesaki sevi mākslas pasaulē" savus jaundarbus iesniedza 10 jaunieši: Reina Violeta Vihrova (datorgrafika), Kristīne Pavloviča (monohroms gleznojums), Linda Vēze (kolāža), Katrīna Dambeniece (ilustrācija), Agnese Aizpuriete (datorgrafika), Loreta Ducena (tušas zīmējums), Madonna Anastasija Broka (glezniecība), Aleksandrs Ezeriņš (foto), Lauma Vanaga (dekoratīva kompozīcija), Kalvis Kārkliņš (jaukta tehnika). Darbu autori ir pilsētas vai novada iemītnieki, kuri šobrīd mācās Madonas Valsts ģimnāzijā, pilsētas vidusskolā, Dzelzavas pamatskolā, Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā, kā arī tādi, kuri šobrīd jau ir studenti Valmierā un Rīgā.
Iesniegtos darbus izvērtēja žūrija: Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas direktore Kristīne Šulce; novadpētniecības un mākslas muzeja mākslas nodaļas vadītāja Monta Cimdiņa; novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne; kultūras nama direktores vietnieks Aigars Noviks.
Pēc darbu analīzes žūrija lēma pirmo vietu nepiešķirt, bet piešķirt divas otrās un divas trešās vietas, tāpat vairākas veicināšanas balvas.
Vietu un balvu sadalījums
Noslēguma pasākumā tika atklāts konkursa darbu rezumējums. Kristīnei Pavlovičai par darbu „Dzīvā maska" – diploms par 2. vietu un naudas balva 60 eiro pēc nodokļu nomaksas. Reinai Violetai Vihrovai par darbu „BTS digitāli" – diploms par 2. vietu un naudas balva 60 eiro. Katrīnai Dambeniecei par darbu „Nākotnes grāmata" – diploms par 3. vietu un naudas balva 40 eiro. Lindai Vēzei par darbu „Par neierašanos – ārsta zīmi" – diploms par 3. vietu un naudas balva 40 eiro. Agnesei Aizpurietei par darbu „Vieta starp zvaigznēm" – skatītāju simpātijas balva 15 eiro vērtībā, kā arī veicināšanas balva 15 eiro vērtībā. Laumai Vanagai par darbu „Latvijas putni" – veicināšanas balva 10 eiro vērtībā. Madonnai Anastasijai Brokai par darbu „Zirgi gada skaistākajos mēnešos" – veicināšanas balva 10 eiro vērtībā. Loretai Ducenai par darbu „Ziedu valoda" – veicināšanas balva 10 eiro vērtībā. Aleksandram Ezeriņam par darbu „Skats augšup" – veicināšanas balva 10 eiro vērtībā. Kalvim Kārkliņam par darbu „Šis un tas" – pateicības balva par piedalīšanos 5 eiro vērtībā.
Jauniešu teiktais
Konkursa izskaņas sarīkojumā jaunieši apliecināja savu stāju. Ikvienam vajadzēja kodolīgi pastāstīt par savu darbu. Linda Vēze atklāja, ka viņa „sarijusies drosmi", jo konkursu žanrā piedalās pirmo reizi: „Darbos akcentu liku uz dzejoļiem, lai izpildītu konkursa nolikumu, tos ilustrēju. Dzejoļus nekad publiski neesmu rādījusi, tā ir mana privāta un intīma lieta. Tomēr baiļu posmu esmu pārvarējusi, esmu gatava savus tekstus izrādīt." Kristīne Pavloviča darbos centās parādīt sabiedrības noslieci cilvēkus asociēt ar dzīvniekiem: „Visvieglāk manu ideju paskaidrot caur mušu. Šķiet, ka tā ir niecība, bet patiesībā muša redz vairāk, tā redz pilnīgi visu, ko cilvēks reizēm grib un dažkārt arī negrib, lai redz." Lauma Vanaga uzsvēra, ka ideju gleznot Latvijas putnus viņa atrada, izpildot skolas uzdevumu: „Nekad putnus nebiju zīmējusi, skolotājas iedrošināta, uzgleznoju kopumā sešus putnus." Loreta Ducena pastāstīja, ka katrs no viņas radītajiem ziediem simbolizē mīlestību un ģimeni, kas ir svarīgākais dzīvē: „Mani ieinteresēja arī tetovējumu tēma, mans sapnis ir izveidot tetovējumu dizainu, kur varēšu izmantot ziedu motīvus." Madonna Anastasija Broka darbos atveido zirgus: „Zirgi mēdz būt dažādi, tiem katram ir raksturs. Savos darbos mēģināju atklāt konkrētā zirga noskaņu un raksturu." Reina Violeta Vihrova neslēpa, ka darbus veidojusi ar datora palīdzību: „Latvijā digitālā māksla vēl īsti nav populāra, bet mākslas skola mani iedrošināja šos darbus iesniegt. Tajos attēloti mani mīļākie dziedātāji, gleznoti ar datoru." Agnese Aizpuriete komentēja, ka viņu iedvesmojis kosmoss: „Tas ir tik dažāds un paver citādas ainas. Katram darbam ir savs nosaukums, nākotni vēlos saistīt ar dabaszinātnēm, vēlos pētīt zvaigznes." Katrīna Dambeniece vēstīja, ka kopumā uzzīmējusi sešus darbus, tajos attēlota virtuve, guļamistaba un vannasistaba: „Šiem darbiem veidoju digitālo versiju, kas ir neliela animācija ar kustīgiem elementiem. Guļamistabā, piemēram, mirgo lampiņas."
13.12.2017.