22. novembra vakarā esam aicināti Madonas kultūras namā noskatīties Jaunā Rīgas teātra izrādi „Vectēvs".
– Abi mani vect vi krita. Viens – sarkanarmietis, otrs – leģionārs. Es mēģinu saprast – kāpēc? – monoizrādes tēmu iezīmē aktieris Vilis Daudziņš.
Izrāde ir ieguvusi augstu vērtējumu profesionālās žūrijas acīs: tā saņēmusi 2008./2009. gada sezonas „Spēlmaņu nakts" balvu nominācijā „Latviešu autora iestudējums", kā arī guvusi 2008./2009. gada sezonas Skatītāju balvu kā Labākā izrāde. Cilvēks, kurš meklē vectēvu – Vilis Daudziņš, izrādes režisors – Alvis Hermanis, mākslinieks – Uģis Bērziņš, teksta autors – Vilis Daudziņš.
– Man nav vectēva. Es piederu pie tās paaudzes cilvēkiem, kuru vectēvi karoja. Dažiem laimējās atgriezties no kara, bet manējiem ne. Un man viņu trūkst. Trūkst tā loģiskā paaudžu turpinājuma, to jūtu un domu, kādas ir starp vectēvu un mazdēlu. Laimīgi tie bērni, kas zina, kā tas ir – sēdēt vectēvam klēpī. Es nezinu. Jo viņi abi krita, – par dzimtas saknēm aizdomāties liek Vilis Daudziņš, pie viena uzsverot, ka izrāde ir veltījums vectēvu piemiņai.
21.11.2017.