Kraukšķīgi pīrādziņi, mutē kūstoši cepumi, kārdinošas plātsmaizes, bulciņas ar "odziņu" un, protams, mājas recepšu tortes – to visu var gan pasūtīt, gan nogaršot turpat vai iegādāties līdzņemšanai konditorejā "Sapnis" Madonā.
Konditorei un individuālā uzņēmuma saimniecei Ligitai Pūdriķei bija savs sapnis, kas pamazām ir īstenojies, izveidojot mazo uzņēmumu – IK konditoreju "Sapnis". Vispirms bija kūku un pīrāgu cepšana savējiem, tad – mājražošana Praulienā savās mājās, tad – pārcelšanās uz tirdzniecības centru "Konzums", kur tika piedāvātas mājas kūkas, bet kopš augusta konditoreja ar nosaukumu "Sapnis" atrodas Madonā, Saules ielā.
Ligitas pārdomātais sākotnējais solis, lai būtu ne tikai vieta ārpus mājas, kur pieņemt pasūtījumus un tirgot konditorejas produkciju, bija tikai atspēriens tuvāk savam sap-
nim – konditorejai.
Jaunajās telpās bija vajadzīgs remonts, ūdens ierīkošana un cepšanai piemērotu darba virsmu iekārtošana, krāsns jau bija nopirkta, arī visi cepēja darbarīki nāca līdzi. Pats būtiskākais, ka joprojām tiek izmantots roku darbs, kas produkcijai piešķir apzīmējumu "mājas". Mājas torte, dažādas biezpiena tortes, Šokolādes kūka, "Napoleons", Medus kūka, Siera kūka, "Melnais princis", ābolkūka, speķa pīrāgi, "Vecrīga"… – ko tikai visu pasūta, to Ligita izceps, un produkcija būs tapusi viņas rokrakstā.
– TC "Konzums" īrēju telpu, kur nostrādāti seši mēneši. Šis laiks ļāva piepulcināt klientus un kļūt atpazīstamai ar savu mājas kūku un citu konditorejas izstrādājumu sortimentu. Mainot atrašanās vietu, gardumu cepšana turpinās ne vairs mājas virtuvē, bet šeit, Madonā, jo tagad ir sava konditoreja "Sapnis". Tie, kas meklē mājas kūkas vecajā vietā, bet neatraduši nogroza galvu, jo domā, ka tādas vairs necep, lai dodas uz konditoreju "Sapnis". Esmu izvēlējusies lielāku plašumu, un 60 kvadrātmetri nelielai konditorejai patiešām ir sapnis. Tagad pietiek vietas gan krāsnīm un cepšanai, gan arī ir atdalīta tirdzniecības zona un iekārtota pat omulīga vieta, kur nesteidzīgi nogaršot kādu "Sapņa" kārumu, arī bērniem ir mazs galdiņš atpūtas brīdim. Esmu gandarīta, ka viss tā sakārtojās. Konditorejas "Sapnis" simbols ir rūķis, kas vienmēr ir klāt pie gardumiem, kā arī, liekas, tas palīdz izsapņot arvien jaunas idejas, – stāsta konditore.
Kā atklāj Ligita, sortiments ir liels un viss, kas ir konditorejā, tagad top uz vietas, tas nozīmē, ka pircējs var arī tikt pie siltiem, tikko no krāsns nākušiem pīrāgiem, bulciņām un tik iecienītajām ābolu, rabarberu un biezpiena plātsmaizītēm. – Dažādais mīklu klāsts ļauj katru dienu cept ko citādāku, mīklas mīcu ar rokām. Viss top no dabiskām izejvielām – izmantoju saldkrējuma sviestu no Krāslavas, tortēm biskvītu cepu, arī vārīto krēmu gatavoju no mājas olām (ir PVD atļauja), arī ievārījumi ir mājas. Strādāju, nodrošinot pasūtījumus, un darba ir ļoti daudz, īpaši sestdienās, kad jāsacep svētku cienasti tiem, kas laikus ir par to padomājuši un pasūtījuši. Tā kā sviesta cena ir krietni palielinājusies, tas ietekmē arī konditorejas produkcijas cenu. Tortes tiek arī grieztas, un var gabaliņu nogaršot tepat konditorejā vai iegādāties kādu tortes daļu līdznešanai: kā klients vēlas – cik lielu gabalu vajadzēs, tik var nogriezt. Tie, kam todien ir dzimšanas vai vārda diena, var saņemt produkcijai 10% atlaidi.
– Kā ir strādāt gan kā vadītājai gan kā konditorei? – jautāju Ligitai. Viņa atbild: – Konditora darbs ir grūts, citreiz jābūt darbavietā jau piecos vai sešos no rīta, lai nodrošinātu pasūtījumus. Tagad esmu sameklējusi sev palīgu – pārdevēju, lai pašai būtu vairāk laika, ko veltīt cepšanai.
Taujāta, kā izjūt konditorejas izstrādājumu cepēju konkurenci, Ligita aizdomājas: – Jā, Madonā ir daudz vietu, kur cep pīrāgus, bulciņas un kūkas. Taču katram ir savs piedāvājums, arī garša atšķiras, tāpēc visu nosaka pircēju izvēle. Ko pirkt, ko celt svētku galdā nevienam nevar uzspiest.
Uz jautājumu par individuālā komersanta ikdienu Ligita Pūdriķe ir atklāta: – Uzskatu, ka daudzi mazie ražotāji gribētu strādāt, sev nodrošināt darbavietu. Taču ir neziņa, kā būs nākamajā gadā, kad stāsies spēkā nodokļu izmaiņas. Šogad vēl var uzelpot, arī atļauties dot darbu pārdevējai. Lai maksātu nodokļus, nauda ir jānopelna. Kā? Domājot par to, reizēm pat rokas nolaižas, bet man ir tikai divas rokas, brīvdienu ir maz. Esmu sapratusi, ka būs jādomā kas jauns, vairāk jākustas, un mana iecere ir doties tirdzniecības izbraukumos. Tā kā cepu arī maizi, gatavoju sieru, papildināšu piedāvājumu. Esmu pasūtījusi, lai meistars izgatavo maizes abru, lai varētu cept arī kārtīgu rudzu rupjmaizi. Mamma kādreiz mājās cepa saldskābo maizi, ko arī es iemācījos.
Pie veiksmēm "Sapņa" saimniece pieskaita to, ka strādā darbu, kas pašai patīk un nesen vēl bija kā hobijs: – Ja nepatiktu, es nebūtu šajā jomā mācījusies. Toršu cepšanu apguvu pašmācības ceļā, bet mācību centrā "BUTS" organizētajos konditoru kursos papildināju zināšanas. Praksē pabiju ražotnes "Madonas maiznieks" ceptuvē, bet lielā prakse notika pie konditorēm uzņēmumā, kas atrodas Madonas autoostā. Vēlos vēl apmeklēt kursus maizes cepšanā, lai apgūtu rudzu maizes cepšanu. Interesanti, ka konditorejā reiz ienāca kāda kundze, kas sarunā pastāstīja, kā rudzu maize cepama.
Konditoreja "Sapnis"
Madonā, Saules ielā 9
Tālr. 26242023
10.11.2017.