Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

“Mīla, dzeja – tā ir deja!”

ILZE KRAUKLE, Lubānas novada pašvaldības kultūras darba speciāliste

Autors • 02.11.2017.

“Mīla, dzeja – tā ir deja!”
Burtu lielums

Lubānas jauniešu deju kolektīvs „Žuburi" šajā rudenī piedalījās 2. Latvijas jauniešu teātra festivālā – konkursā Jūrmalā „Rainis un Aspazija Tev" ar dejas uzvedumu „Rainis. Aspazija. Zaļumballe".

Šogad festivāla tēma bija „Es gribu spēlēt latviešu dramaturģiju". Festivālā piedalījās astoņi jauniešu teātri no Jūrmalas, Jelgavas, Saldus, Lubānas, Rundāles un Rīgas. Jauniešu teātri bija veidojuši izrādes pēc Aspazijas un Raiņa dzejas, latviešu folkloras motīviem, kā arī radījuši jaunus iestudējumus. Latvijas jauniešu teātru festivāls tika aizsākts 2015. gadā, kad atzīmēja Raiņa un Aspazijas 150. jubileju, ar mērķi aktualizēt dzejnieku daiļradi jauniešu vidū, kā arī lai veicinātu jauniešu teātru attīstību un jaunradi Latvijā. Festivāla „Rainis un Aspazija Tev" ieceres autore, režisore Dace Umbraško stāsta, ka jauniešu teātros iestudē gan Blaumani, gan Alunānu, gan citu latviešu dramaturgu darbus, bet nereti jaunieši kopā ar režisoriem rada arī paši savu dramaturģisko materiālu. „Tas runā par jauniešiem aktuāliem jautājumiem, viņiem svarīgām lietām, līdz ar to šādi veidotas izrādes ir tā brīža sabiedrības spogulis. Jauniešu teātri ir kā starta punkts ne tikai aktiermākslas apguvei un savas esības izpratnei, bet arī vieta, kur veidojas jauni dramaturgi," skaidro Dace Umbraško.
Festivāls tika atklāts 20. oktobrī pulksten 16 Mākslas stacijā „Dubulti" ar kustību performanci „Raiņa un Aspazijas tikšanās Dubultu stacijā", kurā iesaistījās visi festivāla dalībnieki. Katrs kolektīvs skandēja savu saukli. Mūsu devīze bija „Mīla, dzeja – tā ir deja!". Pulksten 16.49 vilciena maršrutā no Dubultiem līdz Bulduriem jauniešu teātru dalībnieki pasažieriem izspēlēja etīdes ar Raiņa un Aspazijas dzejas elementiem, tādējādi reklamējot šo festivālu un festivāla izrādes. Mums ļoti patika šis piedzīvojums – dejot vilciena vagonā un uzrunāt pasažierus. Brauciens bija ļoti īss, paspējām no četriem vagoniem uzstāties tikai divos, gribējās vairāk. Festivāla organizatore Dace Umbraško vēlāk e-pastā atrakstīja, ka mūsu sagatavotais priekšnesums vilcienā esot bijis vislabākais, par ko arī liecināja uzņemtās fotogrāfijas un vilciena pasažieru neviltotās ovācijas.
Lubānas jauniešu deju kolektīvs „Žuburi" rādīja dejas uzvedumu „Rainis. Aspazija. Zaļumballe", kas tika iestudēts 2015. gadā, kad visā Latvijā atzīmēja Raiņa un Aspazijas 150. jubileju. Es saņēmu uzaicinājumu no Raiņa muzeja „Jasmuiža" vadītājas Solvitas Brūveres, kas bija dzirdējusi par manu ideju veidot šādu uzvedumu, uzstāties viņu muzeja pasākumā, un es arī viņai apsolīju. Rainim Latvijā ir vairāki muzeji, bet „Jasmuiža" ir muzejs, kas atspoguļo Raiņa jaunības romantiku un mīlestību, jo tieši šeit dzejnieks izjutis pirmās apzinātās romantiskās jūtas. Šo jūtu objekts bija kalpone Tekla, kuru viņš regulāri pieminējis savā dienasgrāmatā, piemēram: „Teklīte bija ienākusi, mīlīga, kairinoša, es nekā (..) Nu es manu drusciņ spēka, nožēloju, ka ar Teklīti nekā nedarīju, un tik, kad viņa aizgāja, fantazēju."
Tā arī 2015. gadā sadarbībā ar deju kolektīvu „Žuburi" un viņu vadītāju Lailu Ozoliņu tapa šis iestudējums, ko parādījām Lubānā Muzeju naktī. Šogad, uzzinot par Jūrmalas festivālu, tika nosūtīts uzveduma ieraksts, un mēs saņēmām uzaicinājumu. Sākās mēģinājumi, sapratām – tā kā pirmajā uzvedumā dzeju runāja pārsvarā uzaicināti jaunieši un tikai daži dejotāji, šajā uzvedumā dzeju iemācījās paši dejotāji, kas bija liels izaicinājums mums visiem. Uzvedums šādā sastāvā savu pirmizrādi piedzīvoja Lubānā Miķeļdienas gadatirgū.
Uzveduma darbība norisinās 1890. gada vasaras zaļumballē, kur tālumā dzirdama pūtēju orķestra zaļumballes mūzika, bet pie skatītājiem, nost no citu cilvēku acīm, jaunieši no zaļumballes meklē vietu divvientulībai. Raiņa un Aspazijas mīlas dzeja iegūst jaunu skanējumu. Mēs to sadzirdam no jauniešiem, kuri ir mīlestības, attiecību, savas pasaules meklējumos. Pievienotā vērtība šī dzejas uzveduma veidošanā ir tas, ka jaunieši iestudēšanas procesā iepazīst Raiņa un Aspazijas personības, viņu paustās idejas un daiļradi. Lubānas kultūras nama deju kolektīvs „Žuburi" pieņem izaicinājumus. Es nezinu nevienu teātra kolektīvu, kas ir piedalījies deju festivālā, bet nu es zinu vienu deju kolektīvu, kas ir veiksmīgi piedalījies teātra festivālā.
Festivāla laikā norisinājās konkurss. Jauniešu teātru izrādes vērtēja Jūrmalas teātra mākslinieciskais vadītājs un režisors Imants Jaunzems, aģentūras „Casting Bridge" aktieru atlases režisore Gunita Groša, Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja eksperte, pedagoģe un režisore Dace Liepniece.
Festivāla eksperti izteica savu vērtējumu par redzēto un dalījās pārdomās gan par izvēlēto dramaturģisko materiālu, gan par aktiermeistarību un režiju. Lubānas dejotāji tika slavēti par raito dejas soli, mirdzošajām acīm, dzīvesprieku, par patiesu un neviltotu ieinteresētību tajā, ko dara. Mūsu uzvedumu gan vairāk var vērtēt kā koncertuzvedumu, nekā izrādi, kurā ir visi dramaturģijas pamatprincipi: ievads, konflikts, konflikta kulminācija un tā atrisinājums. Mums ir sanākusi tāda ļoti skaista, romantiskām jūtām caurvīta zaļumballe bez lieliem starpgadījumiem.
Es ļoti lepojos ar paveikto. Tā ir lieliska iespēja redzēt jauniešu teātru darbību šodien, uzstāšanās pieredze. Paldies kolektīva jauniešiem un Lailai par sadarbību, novēlu izaicinājumiem bagātu šo darba sezonu ceļā uz Dziesmu un Deju svētkiem. Tiem, kuri šo uzvedumu vēl nav redzējuši, ir iespēja to skatīt 11. novembrī pulksten 17 Līgo kultūras namā vai pulksten 20 Degumnieku kultūras namā. Uz tikšanos!

03.11.2017.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px