– Kādas ir jūsu domas par Helovīna atzīmēšanu Latvijā un bērnu cienāšanu ar saldumiem? – Helovīna priekšvakarā jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madonietis Sergejs: – Man nepatīk, ka pie mums tiek atzīmēta Helovīna diena. Taču, ja bērni atnāk un prasa saldumus, tos arī dabū. Sieva laicīgi nopērk saldumus, lai būtu, ar ko pacienāt. Bērnus jau nevar aizvainot. Parasti pie mums atnāk bariņš bērnu vecumā no 4 līdz 8 gadiem.
Sandra no Lauteres: – Mana attieksme ir neitrāla. Es dzīvoju dziļos laukos, un pie manis neviens, saldumus prasīdams, nenāk. Bet zinu, ka Kusā pa mājām staigā un ir cilvēki, kuri bērnus ar saldumiem pacienā. Domāju, ka neatkarīgi no tā, vai šī tradīcija patīk vai ne, bērniem, ja jau viņi ir atnākuši, kāds saldums ir jāiedod.
Madara no Lauteres: – Savulaik skolā arī mēs Helovīnu atzīmējām. Ar konfektēm cienājām cits citu, tāpat skolotājus. Arī maskas gatavojām. Būs arī šodien jāaiziet uz veikalu un kādi saldumi jānopērk.
Vita no Jaunkalsnavas: – Man šī tradīcija, kas pie mums atnākusi no Amerikas, nepatīk. Bieži bērni neko vairāk kā „Saldumus vai izjokosim!" nevar pateikt. Arī tad, kad viņiem paprasa, kāda tad būs tā izjokošana, parasti ir klusums. Tiem, kas nedod saldumus, tomēr jārēķinās, ka ar miltiem var tikt nobārstītas durvis.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA
01.11.2017.