Šovakar Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā mūžizglītības pasākumu ciklā „Vēlās otrdienas. Saruna ar pētnieku" interesenti aicināti iepazīt izstādi „Daugavai būt".
To veidojuši mūsu novadnieks Dainis Īvāns un Aleksandrs Mirlins. Izstādes pamatā ir divi notikumi, kas Latvijas sociālajā atmiņā saistās ar Daugavas vārdu un ievadīja Trešo atmodu: 1958.-1959. gada sabiedrības cīņa par Kokneses kanjona un Staburaga saglabāšanu, ceļot Pļaviņu hidroelektrostaciju (HES), un 1986.-1987. gada kampaņa par Augšdaugavas glābšanu no Daugavpils HES celtniecības rezultātā draudošās ielejas applūdināšanas.
Izstādē skatāmas ne vien arheoloģiskas un dokumentāras liecības, bet arī vairāk nekā 80 Latvijas mākslinieku gleznas, kurās iemūžināta Daugava un mūsdienās jau zudušās ainavas tās krastos, Staburags, Oliņkalns, Pērses ūdenskritums, Kokneses pilskalns.
Atcerēsimies, ka ar Daugavu sākās Trešā atmoda. Pret Daugavpils HES būvniecību savāca vairāk nekā 30 000 parakstu, kas bija sabiedrības reakcija uz Daiņa Īvāna un Artūra Snipa rakstu „Par Daugavas likteni domājot", ko laikraksts „Literatūra un Māksla" publicēja 1986. gada 17. oktobrī. Publikācija ievadīja protestus, vērstus pret Daugavpils HES būvniecību. Tie noslēdzās ar PSRS Ministru Padomes lēmumu pārtraukt jau aizsākto Daugavpils hidroelektrostacijas celtniecību.
31.10.2017.