Nupat 16. oktobrī AIVIS MASAĻSKIS trešo reizi tika ievēlēts par Ērgļu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju. Ērglēnieši viņu labi pazīst arī kā veiksmīgu uzņēmēju. Jau 13 gadu viņš ir direktors kopā ar Pēteri Leitānu izveidotajā „Saules servisā".
Ar Aivi Masaļski tikāmies dienā, kad, iestājoties salam, daudzi šoferi steidza automašīnām mainīt riepas, un, kā autoservisa direktoram, tā bija ļoti saspringta diena, tomēr viņš atrada laiku arī sarunai ar mums par vēl vienu šā rudens aktualitāti. Pašvaldības nākamajam vēlēšanu ciklam uz četriem gadiem apstiprina vēlēšanu komisiju sastāvu. Ērgļos šai ziņā nekas nemainās – visi komisijas locekļi ir guvuši atkārtotu domes uzticību, bet Aivis Masaļskis tās pirmajā sēdē tika ievēlēts par komisijas priekšsēdētāju. Viņš atzīst, ka vēlēšanu komisijā ir viegli strādāt, jo tajā ir cilvēki, kas labi pazīst drēbi.
– Šos pienākumus veicu jau kopš 2009. gada, kad Latvijā tika pabeigta administratīvi teritoriālā reforma un notika pašvaldību vēlēšanas. Ērgļu novads gan tika izveidots vēl agrāk – 2006. gadā, bet vēlēšanu komisijas sastāvā tiku apstiprināts trīs gadus vēlāk, –
„Staram" atklāj Aivis Masaļskis.
– Darbam vēlēšanu komisijā pats nepieteicos. Mani uzrunāja, un es piekritu, jo man vienmēr ir patikuši jauni izaicinājumi. Sākumā, uzņemoties vēlēšanu komisijas vadību, gan neapjautu, cik tas ir nopietns pienākums un cik daudz laika tas prasīs.
Tad sākās pats grūtākais – likumu, CVK instrukciju studēšana. Izprast visas nianses likumdošanā nebija viegli, arī termini ir gana sarežģīti. Katrā ziņā, lai to visu apgūtu, bija daudz jāmācās. Studēju pa naktīm un lasīju no rītiem. Bet tad, kad tam izgāju cauri, vairs tik grūti nelikās.
Šajos gados ir notikušas vairākas pašvaldību un Saeimas vēlēšanas, tāpat Eiropas Parlamenta vēlēšanas, referendumi, parakstu vākšana. Vissarežģītākās un interesantākās, manā skatījumā, ir pašvaldību vēlēšanas, jo tajās piedalās vietējie iedzīvotāji, kas cits citu labi pazīst. Nereti emocijas ir ļoti sakāpinātas gan no pašu deputātu kandidātu, gan no viņu atbalstītāju puses. Bet jāatzīst – man šis process patīk.
– Lai strādātu vēlēšanu komisijā, uz „tu" ir jābūt arī ar mūsdienu tehnoloģijām. Bijušajā Madonas rajona teritorijā jūs bijāt pirmie, kas balsu skaitīšanā sākāt izmantot skeneri.
– Tas grūtības nesagādāja, jo ar datoru es sāku strādāt krietni iepriekš. Arī diplomdarbs tika sagatavots, jau izmantojot datoru. Vienīgi bija jāapgūst un jāizprot ar vēlēšanām saistītās specifiskās lietas, bet nekas sarežģīts tas nebija, ātri sapratām, kā darbojas skeneris, un apguvām arī CVK piedāvātās lietojumprogrammas. Galvenais jau ir visu izdarīt ļoti precīzi. Bet mums ir arī ļoti zinošs datorspeciālists, kurš ļoti labi orientējas visās programmatūrās. Sadarbojoties ar viņu, visas vēlēšanas bez kļūdām esam veiksmīgi noorganizējuši.
– Kuras vēlēšanas ir bijušas vissarežģītākās?
– Tās bija pašvaldību vēlēšanas 2013. gadā. Mēs, vēlēšanu komisija, nebijām gaidījuši, ka emocijas būs tik sakāpinātas. Katra situācija ir objektīvi jāizvērtē un lēmums jāpieņem, pamatojoties uz attiecīgiem normatīvajiem aktiem, bet kā viens, tā otrs un arī trešais grib, lai mēs nostātos kāda pusē. Taču vēlēšanu komisijai ir jābūt neitrālai, un vēlēšanu komisijas locekļi nevar paust savu subjektīvo viedokli un ieslīgt diskusijās.
– Vai šajos gados esat piedzīvojuši, ka kāds mēģinātu apstrīdēt vēlēšanu rezultātus Ērgļu novadā?
– Tāda gadījuma nav bijis. Esam saņēmuši un izskatījuši dažādus iesniegumus par vēlēšanu gaitu, vēlēšanu procedūru. Esam snieguši skaidrojumus, bet nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Taču, protams, ja kādam balsu nepietiek, tam tiek meklēti iemesli un uzdoti jautājumi arī vēlēšanu komisijai.
– Vai kādreiz rezultāti ir bijuši tik blīvi, kad deputāta kandidāta ievēlēšanu izšķīrusi viena vai vairākas balsis?
– Beidzamajās pašvaldību vēlēšanās rezultāti bija diezgan blīvi, kad izšķirošā nozīme bija vairāku desmitu balsīm, bet tik tuvu, ka kāda deputāta kandidāta ievēlēšanu vai neievēlēšanu noteiktu viena vai divas balsis, nav bijis. Tādā gadījumā, iespējams, nodotās balsis mums prasītu pārskaitīt.
Jāņem vērā, ka vēlēšanām gan Ērgļos, gan Sausnējā ļoti aktīvi līdzi sekoja arī novērotāji. Viņi iecirkņos bija ne tikai vēlēšanu dienā, bet arī iepriekšējās balsošanas dienās, tāpat novēroja, kā balsošana notiek vēlētāja atrašanās vietā, kā arī līdz vēlai naktij sekoja, kā tiek saskaitītas vēlētāju balsis. Un par to liels paldies, ka viņi bija tik aktīvi, novērojot vēlēšanu norisi, jo tas mazina vēlmi kādam kaut ko apšaubīt.
– Jums ir liela vēlēšanu darba pieredze, esat piedalījies vēlēšanu un tautas nobalsošanas sarīkošanā deviņas reizes. Varbūt, jūsu skatījumā, nepieciešamas kādas izmaiņas likumdošanā?
– Manuprāt, vēlēšanu likums Latvijā ir diezgan precīzi izstrādāts, turklāt normatīvie akti paredz , kā pareizi rīkoties dažādās nestandarta situācijās. Neskaidrību gadījumā var konsultēties arī CVK, tāpat regulāri notiek semināri, kuros dažādas problēmsituācijas tiek izanalizētas un tām rasts risinājums. Katrā ziņā neko lielu, ko uzlabot, neredzu.
Savulaik, studējot Jelgavā, iepazinos ar Arni Cimdaru, ilggadējo Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, kas dejoja vidējās paaudzes deju kolektīvā, savukārt es – jauniešu deju kolektīvā. Tā kā esam nedaudz pazīstami, tiekoties CVK rīkotajos semināros, vieglāk ir pajautāt un pakonsultēties, ja ir kas neskaidrs vai radusies nestandarta situācija. Arī tas palīdz, organizējot vēlēšanas novadā.
Protams, aktuāli būtu ieviest elektronisko balsošanu. Par to runā jau daudzus gadus, un šāda iespēja būtu jānodrošina arī Latvijā. Tiesa, ir vairāki apstākļi, kas dara bažīgu arī Centrālo vēlēšanu komisiju. CVK norāda uz procesa necaurskatāmību, vai vēlētājs, balsojot elektroniski, savu izvēli izdarīs pats vai viņu uz to kāds pamudinās vai pat piespiedīs, kā rezultātā vēlētājs, iespējams, būs spiests nobalsot tā, kā varbūt pats nemaz negrib. Turpretī vēlēšanu iecirknī, kur tiek nodrošināta aizklātā balsošana, katrs var ieiet balsošanas kabīnē un netraucēti izdarīt savu izvēli, kaut kas tāds nemaz nav iespējams.
Ieviešot elektronisko balsošanu, svarīgi nodrošināt arī datorsistēmu aizsardzību, ņemot vērā atšķirīgo programmatūru aizsardzību katra vēlētāja mājās, un to būs grūti, ja ne neiespējami izkontrolēt. Turpretī tās programmas, ar kurām strādā CVK un izmanto arī pašvaldību vēlēšanu komisijas, gan ir ļoti aizsargātas, par to nav nekādu šaubu.
– Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās Ērgļu vārds izskanēja saistībā ar iespējamo vēlētāju balsu pirkšanu.
– Jā, bet tas nebija saistīts ar Ērgļu vēlēšanu iecirkni. Daži Ērgļu iedzīvotāji tika mudināti doties balsot uz citu vēlēšanu apgabalu. Bet vēlēšanu iecirkņos Ērgļu novadā – ne Ērgļos, ne Jumurdā, ne Sausnējā – neko aizdomīgu neredzējām. Bija ieradusies arī Drošības policija. Par mēģinājumiem uzpirkt vēlētājus mūspusē mēs paši uzzinājām no preses un TV sižetos un bijām ļoti pārsteigti. Katrā ziņā vēlēšanu rezultātus Ērgļu novadā tas nekādi neietekmēja, jo Saeimas vēlēšanās, kā zināms, var balsot jebkurā iecirknī Latvijā, kā to acīmredzot arī izvēlējās tie vēlētāji, kuri uzķērās uz izmestās makšķeres.
– Pastāstiet, lūdzu, par sevi! Kas jūs saista ar Ērgļiem?
– Tā ir mana dzimtā puse. Esmu dzimis Jumurdā, vecāki strādāja saimniecībā. Man ir arī desmit gadu jaunāka māsa. Esmu beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Būvniecības fakultāti, esmu būvniecības inženieris, bet pirms tam Priekuļos ieguvu automehāniķa specialitāti. Tās it kā ir dažādas profesijas, bet deviņdesmito gadu sākumā jau nebija īstas skaidrības, kas dzīvē vairāk noderēs, pēc kurām profesijām būs lielāks pieprasījums.
Pēc studijām Jelgavā divus gadus nostrādāju Rīgā celtniecībā, bet tad, kad pavērās iespēja strādāt autoservisā Ērgļos, nolēmu atgriezties. Turklāt Rīga lielās drūzmas dēļ man tā arī neiepatikās. Ērgļos dzīvo jauki, patīkami un sirsnīgi cilvēki. Arī apkārtne ir ļoti gleznaina.
Te ir arī mana ģimene, sieva strādā tepat Ērgļos, mums ir trīs bērni – meita un divi dēli. Liels paldies jāsaka Ērgļu vidusskolai, kas bērniem nodrošina gan labu izglītību, gan iespēju skolēniem darboties dažādos interešu pulciņos: gan dejot, gan spēlēt basketbolu, volejbolu vai nodarboties ar kādu citu sporta veidu, piemēram, orientēšanos. Katrā ziņā bērniem ir, kur pēc mācību stundām saturīgi pavadīt brīvo laiku.
Un arī pieaugušajiem ir tādas iespējas. Mēs kopā ar sievu dejojam vidējās paaudzes deju kolektīvā „Rūdolfs", ar deju kolektīvu vasarās braucām uz festivāliem, tai skaitā arī ārpus valsts. Ceram, ka nākamgad piedalīsimies arī Latvijas simtgadei veltītajos Dziesmu un deju svētkos Rīgā. Kādreiz nodarbojos arī ar autosportu, ļoti patika arī piedalīties sacensībās, bet autosports ir dārgs prieks. Kad piedzima bērni, bija jāizvēlas prioritātes, un vismaz pagaidām autosportam esmu teicis ardievas, bet tad jau skatīsimies.
– Varbūt jums ir kāds moto, kas palīdz sasniegt izvirzītos mērķus?
Man vecāmāte ir vienmēr teikusi – jādara tikai labas lietas, jo tās vienmēr (dažkārt pat neticamā veidā) atnāk atpakaļ. Un patiešām daudzreiz par to esmu pārliecinājies. Otrs, ko cenšos paturēt prātā, – ja dzīvē ko grib sasniegt, tas agri vai vēlu piepildās, tikai tam ir ļoti jātic.
27.10.2017.