Madonietis Niklāvs Lucāns pēc studijām Dānijā uz dzīvi apmeties Rēzeknē. Šai pilsētā viņš atradis domubiedrus un savu ceļu pagriezis mūzikas virzienā.
Šobrīd Niklāvs mācās J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolā un spēlē divās mūziķu apvienībās – instrumentālajā ansamblī „Excelsus" un „L'Chaim". 6. oktobrī abu grupu uzstāšanos varēsim novērtēt koncertā Madonas kultūras namā.
Madonas skolas absolvents
– Mācījos Madonas pilsētas 1. vidusskolā, un jau skolas laikā mums bija sava mūzikas grupa, – aicināts uz sarunu, atklāja Niklāvs. – Pēc skolas beigšanas studēju mārketinga menedžmentu Dānijā. Praksi izgāju Rēzeknē, tur iepazinos ar vietējiem mūziķiem un Rēzeknē tā arī paliku. Grupā „Excelsus" un „L'Chaim" spēlēju perkusijas.
Grupas „Excelsus" vadītāja ir Zane Ludborža. Rēzeknē viņai ir sava mūzikas skola – pirmā privātā mūzikas skola Latvijā.
Mūzikas instrumentu apgūst pašmācībā
Jautāts, vai arī Niklāvs ir mācījies bērnu mūzikas skolā, vai bungas spēlēja Dānijā, jaunietis atbildēja: – Jā, Dānijā par mūziku neaizmirsu. Bērnu mūzikas skolā mācījies gan neesmu, bet iepraktizējos, spēlējot skolas gadu grupā. Palīdzēja arī piedalīšanās „Ģitāristu sesijā", ko Madonā cītīgi apmeklēju apmēram piecus gadus. Augstskolā Dānijā mūzikas vilkme saglabājās, savācāmies domubiedru grupa un skolas pagrabā spēlējām savu mūziku.
Rēzeknē Niklāvs iepazinās ar vēl vienu mūziķi – Kristapu Višu (bass, ģitāra), kas audzēkņiem māca ģitārspēli Zanes Ludboržas privātajā mūzikas skolā. Viņš Niklāvu uzaicināja piespēlēt grupā „L'Chaim". – Mūzikas izpratne mums ir kopīga, un tā sāku spēlēt abās grupās, – komentēja jaunietis.
Mūzika kā maizes darbs?
Ballēs neviena no nosauktajām grupām nespēlē. – Negribam maizi atņemt ballīšu spēlmaņiem, mēs vairāk muzicējam koncertos, – pamatoja Niklāvs. – Bungas spēlēju arī akordeonistu orķestrī, kas ir labākais Latvijā. Ar šo orķestri nesen uzstājāmies starptautiskajā īsfilmu festivālā koncertzālē „Gors". Katrā ziņā mūzika manā dzīvē šobrīd ir priekšplānā.
Jautāts, vai maizes darbu saistīs ar radošo jomu, Niklāvs aizdomājās: – Ātrāk vai vēlāk viss novedīs līdz tam, ka arī pats varēšu mācīt bērniem instrumenta spēli. Septembrī iestājos Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolā sitaminstrumentu nodaļā. Būs jāmācās trīs gadus, un, pabeidzis izvēlēto programmu, varēšu instrumenta spēli pasniegt arī pats. Zanes skola aug plašumā, pedagogi tur ir nepieciešami.
Grupai „Excelsus" – savs CD
Kad ierunājāmies par laika piepildījumu, Niklāvs padalījās, ka nekam citam, izņemot mūziku, šobrīd laika nemaz neesot: – Ir intensīvs, sistemātisks darbs. No rīta eju uz skolu, pēc tam viss vakars paiet mēģinājumos. Pateicoties atbalstītājiem, kuru vidū ir arī interneta veikals „Kvarcs.lv" un Madonas viesnīca, grupai „Excelsus" nesen iznāca pirmais albums. Madonā būs diska koncerttūres atklāšana.
Koncerta pirmajā daļā jaunie mūziķi spēlēs akadēmiskāku mūziku, pieskaroties arī pasaules popmūzikas un roka dziesmu versijām. Koncerta otrajā daļā skanēs klezmeru mūzika.
– Grupa „Excelsus" spēlē Astora Pjacollas skaņdarbus, mūziku no Endrū Loida Vebera mūzikla „Operas spoks", savukārt grupa „L'Chaim" uzspēlē arī „Murku" un „Sirtaki", –
grupu atšķirību mūzikas izvēlē skaidroja Niklāvs. – Organizējot koncerttūri, pilnīgi noteikti noder arī zināšanas menedžmenta studijās. Izklaides bizness ar to iet roku rokā.
Latgalē cilvēki ir sirsnīgāki
Kaut visa dzīve Niklāvam pārcēlusies uz Rēzekni un tur viņš ir iejuties, Madonu novadnieks atceras. „Atceros visus ielu nosaukumus un, protams, draugus. Daudzi ir pārcēlušies uz Rīgu vai vēl tālāk, Madona mums ir kā satikšanās punkts un svētki."
Katrai pilsētai, protams, ir savs šarms. – Negribu apvainot dzimteni, bet Latgalē cilvēki ir atvērtāki un sirsnīgāki. Klausoties mūsu spēlēto mūziku, vienmēr ir reakcija –
sajūsma un degsme, līdz ar to ļoti viegli savus klausītājus uzrunāt, – par līdzpārdzīvojumu aizdomājās Niklāvs. – Vidzemē cilvēki ir rezervētāki, taču ceru, ka mums koncertā izdosies viņu emocijas atraisīt.
Simpātijas mūzikas piedāvājumā
Ierunājoties par mūzikas stiliem, Niklāvs atzina, ka pašam tuvāks ir blūzs. „Patīk cilvēcīga mūzika, atklātība mūzikas izteiksmē. Smagnējas, klišejiskas emocijas mani neuzrunā. Aizrauj sirsnīga saruna, lai gan arī tehniskā ziņā mūzikas izpildītājam ir jābūt līmenī."
Individuāli instrumentu viņš spēlē apmēram trīs stundas dienā. – Tas ir bundzinieka minimums, jo bez tehnikas bundzinieks ir kā orators bez zobiem, – pasmējās jaunietis. – Ja bundzinieks kaut ko nošaus garām, to uzreiz pamanīs. Kāršu namiņš sabruks. Bundzinieks grupā ir kā pelēkais kardināls – visi viņam uzticas. Ļoti dinamisks, izteiksmīgs instruments, kaut var parādīt arī lēnu, balādiski plūstošu spēli.
No profesionāļiem Niklāvs augsti vērtē Andra Buiķa spēli. „Andris man ir palīdzējis „Ģitāristu sesijā", ļoti tehnisks un visaptverošs mūziķis. Vēl simpatizē Ikara Ruņģa spēle, kaut tas ir pavisam cits mērogs. Patīk grupas „Pērkons" mūzika – mazliet haotiska, bet ritmiska, ar savu rokrakstu un abstraktā piesitienu.
15.09.2017.