Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Mūsu ražotājiem – “Riga Food” medaļas

IVETA ŠMUGĀ

Autors • 07.09.2017.

Mūsu ražotājiem – “Riga Food” medaļas
Burtu lielums

Trešdien, 6. septembrī, izstādē "Riga Food 2017" tika paziņoti un apbalvoti Latvijā ražotās augstas kvalitātes pārtikas konkursu uzvarētāji, starp kuriem kārtējo reizi ir arī mūsu ražotāji. SIA "Madonas patērētāju biedrība" ražotnei "Madonas maiznieks" maizes kvalitātes konkursā par "Mētrienas maizi" tika pasniegta zelta medaļa un diploms. Savukārt AS "Cesvaines piens" ražotais kazas piena siers tika pie "Riga Food 2017" zelta medaļas, bet siers ar amoliņu saņēma sudraba medaļu.

Vakar paviesojāmies "Madonas maiznieka" ražotnē, kur ceptuves kolektīvu par piešķirto zelta medaļu "Mētrienas maizei" sveica SIA "Madonas patērētāju biedrība" valdes priekšsēdētājs Jānis Zahars un ražošanas direktore Ināra Lemešonoka.
"Maizes kvalitātes konkursam 2017" ražotāji varēja iesniegt divus maizes veidus šādās grupās: Latvijas rudzu maize, kuras sastāvā ir ne mazāk kā 90% rudzu miltu, un pēc izvēles vienu uzņēmumā ražotās maizes veidu.
SIA "Madonas patērētāju biedrība" ražotnes "Madonas maiznieks" cepēji konkursa komisijai iesniedza saldskābmaizi "Aiviekste", kas ir bagātināta ar grauzdētām saulespuķu un ķirbju sēklām, un jaunāko produkcijas veidu – "Mētrienas maizi". Godalgotā "Mētrienas maize" ir plaucētā rudzu maize, kur 95% ir rudzu milti, pārējais – iesals, sāls, ķimenes. Kā atklāja "Madonas maiznieka" ražošanas direktore Ināra Lemešonoka, rudzu maizes nosaukums ir tapis pēc jautājuma: "Kāpēc mūsu cepēji cep Aiviekstes, Cesvaines, Madonas, Biržu, Aronas maizi, bet nav Mētrienas maizes?" Tas bijis ierosinājums dot jaunākajam maizes veidam, kam tehnoloģija izstrādāta tikai pagājušā gada nogalē, Mētrienas vārdu.
Kvalitātes konkurss jau gadiem apliecinājis, ka "Madonas maiznieks" ražo augstas kvalitātes produktus un arvien domā par jauniem maizes veidiem, ar ko palutināt pircējus.
"Mētrienas maizes" tehnoloģe ir ražošanas direktore Ināra Lemešonoka, kas pastāstīja, ka ne uzreiz maize izdosies un sanāks tāda, kāda paredzēta pēc receptes un kādu gribas izcept. Kā vienmēr, cepēji ir tie, kas eksperimentē, un pamazām viss izdodas. Lielākās pārtikas izstādes "Riga Food" zelta medaļu nav nemaz tik viegli izcīnīt, jo vērtēja profesionāli pēc sensorās vērtēšanas sistēmas, nezinot, kas maizi cepis. Zelta medaļas mums sen nav bijis, ir bijušas sudraba un bronzas medaļas, kas arī ir augsts novērtējums.
Brigadiere Līga Bumbiška apstiprināja: – Maizes cepšana ir kolektīvs darbs. No receptes līdz maizes kukulītim ir garš ceļš, kurā piedalās visi, katrs darot savu darbu. Maizes cepšanas process ir arī laikietilpīgs, un labu maizi nevar izcept ātri. Receptūra prasa dabisko raudzēšanu, specifiski, ka "Mētrienas maizē" ir tikai rudzu milti. Tā ir kārtīga latviešu rupjmaize, tikai citādākā formā.
Maize kvadrātveida formā ir iesaiņota 400 g iepakojumā, to patlaban var degustēt un iegādāties veikalā pie maizes ceptuves.
SIA "Madonas patērētāju biedrība" valdes priekšsēdētājs Jānis Zahars, sveicot ceptuves kolektīvu, sacīja: – Konkurence maizes tirgū ir ļoti liela, bet zināju, ka izdosies. Šoreiz īpaši tika izcelta rudzu maizes kvalitāte.
Savukārt AS "Cesvaines piens" konkursā nogatavināto un kausēto sieru grupā piedalījās ar divu veidu sieru. Kopš uzņēmumā pārstrādā arī kazas piena sieru, ir tapis jauns produkcijas veids – kazas piena siers (meistars Māris Simsons). Šis siers piena produktu kvalitātes konkursā tika novērtēts ar zelta medaļu. Savukārt otrs jaunākais siera
veids – siers ar amoliņu (meistars Raimonds Līcītis) – ieguva "Riga Food 2017" sudraba medaļu. Apbalvošanā uzņēmumu pārstāvēja AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja Dzintra Simsone.
Šogad konkursā tika apbalvoti labākie piena produkti kategorijās "Piens un skābpiena dzērieni", "Biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri", "Nogatavinātie un kausētie sieri", kā arī "Skābais krējums ar tauku saturu 20%".
Grupā "Piens un skābpiena dzērieni" 1. vieta tika AS "Tukuma piens" pienam ar D vitamīnu, 2. vieta – SIA "Rīgas piensaimnieks" produktam "Grieķu jogurts "Valmiera", 2 %", 3. vieta – AS "Latgales piens" dzeramajam jogurtam rabarberu-aveņu ar bifidobaktērijām un D3 vitamīnu.
Grupā "Biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri" 1. vietā – SIA "Latvijas piens" "Sniega bumbas ar "Džiugas" sieru", 2. vietā – AS "Limbažu siers" svaigais krēmsiers ar ķiploku, bet 3. vietā – SIA "Rīgas piensaimnieks" citronu biezpiena sieriņš "Kārums".
Nogatavināto un kausēto sieru grupā līdz ar jau minētajiem laureātiem – AS "Cesvaines piens" jaunākajiem produktiem – kazas piena siera un siera ar amoliņu – 3. vietu saņēma AS "Latgales piens" kausētais siers ar kūpinātu lasi.
Šā gada konkursa komisijā piedalījās LPCS vadītājs Jānis Šolks, Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne un konkursa komisijas vadītāja, asociētā profesore Inga Ciproviča, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" Kvalitātes nodaļas vecākā eksperte Inese Ozollapa, "BIOR" Ķīmijas nodaļas vecākā eksperte Daina Podskočija, Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Zeltīte Skalberga, Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante, diētas ārste Lolita Neimane, mazumtirgotāja "Maxima Latvija" Procesu un kvalitātes vadības departamenta direktore Dace Grava un mazumtirgotāja "Rimi Latvia" kvalitātes vadītāja Māra Tamane.
Labākie konkursanti saņēma "Riga Food 2017" medaļas un LPCS atzinības rakstus.
Medus konkursā 1. vieta tika biškopja Jāņa Sulutaura ZS "Dorītes" ievāktajam liepu ziedu medum, 2. vieta – biškopim Rimantam Gaidamovičam par griķu medu, bet 3. vieta –
pūpolu un pieneņu medum, ko sagatavojis SIA "Meduspils" biškopis Jānis Vainovskis.

08.09.2017.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px