SIA "Pharmeko Lettland" Madonā, kas specializējas meža ogu, sēņu (gailenes, baravikas) uzpirkšanā un realizācijā, patlaban iepērk gailenes un mellenes.
To, ka pēc lietus dienām mežos sēņotāji var atrast daudz gaileņu, uzņēmumā "Pharmeko Lettland" apliecina ar skaitļiem.
Gaileņu ražas kulminācija bijusi jūlija beigās, kad tika iepirkts ap 1,5 t dienā. Rosīgākie sēņu lasītāji dienā iepirkšanas punktos pārdevuši līdz pat 28 kg gaileņu. Visčaklākie bijuši sēņotāji Jaunkalsnavas pusē, kur ik dienu tika salasīts vidēji ap 300 kg gaileņu, neatpaliek arī sēņotāji Cesvainē un Mārcienā.
– Mūsu uzņēmumam pasūtījumi ir lieli, bet to, ka būs tik daudz gaileņu, nevarēja paredzēt, – sacīja SIA "Pharmeko Lettland" valdes loceklis Alessandro Monesi.
SIA "Pharmeko Lettland" biroja administratore Silvija Grigorjeva pastāstīja, ka, kopš sākusies gaileņu augšana un iepirkšanas sezona, līdz 11. augustam iepirkts 11 800 kg gaileņu. Visvairāk gaileņu salasīts no 21. jūlija līdz 6. augustam. – Tad visas noliktavas bija pilnas ar gailenēm, iepirkšana pat bija jābremzē, kad nāca tik milzīgi sēņu kalni. Baraviku gan diemžēl vēl nav, bet tās vēl var izaugt.
Savukārt melleņu visvairāk ieved no Līvāniem, Gulbenes un Valmieras puses, arī no Lubānas, kas visus gadus bijusi līdere. Arī Mētrienas mežos šogad melleņu ir mazāk, bet ogotāji tomēr ir atraduši vietas, kur tās ir. Pavisam līdz augusta vidum iepirkts 157 tonnas melleņogu, kas ir labs rādītājs. Tā kā melleņu raža šovasar ir maza, iepirkuma cena attiecīgi augsta – 2,30 eiro/kg.
– Šogad pavasarī visā Eiropā bija spēcīgas salnas, daudzviet ogas ziedēšanas laikā nosala, tāpēc arī mēs jūtam, ka melleņu iepirkums ir par 30 procentiem mazāks nekā pagājušajā gadā. Mazāk meža ogu ir arī Zviedrijā un Somijā, bet salīdzinoši labāk nekā Latvijā. Līdz ar to, ka mazāka raža, iepirkuma cena ir lielāka, un otrādi – jo labāka raža, jo cena zemāka. Šogad ogām arī realizācijas cena ir lielāka, jo mūsu klientiem meža ogas ir ļoti vajadzīgas, – teica uzņēmuma vadītājs.
Eksporta vadītāja Sigita Krusiete piebilda, ka cenai jāatbilst kvalitātei, un to uzņēmums garantē.
Uzņēmums savām vajadzībām ir iestādījis arī smiltsērkšķu plantāciju, kas pirmo ražu deva jau pagājušajā gadā, kad tika novākta 1 tonna 200 kg
smiltsērkšķu. Šogad arī upeņu raža ir neliela, un rudens avenes ietekmējis vēsais pavasaris. – Jācer, ka būs daudz brūkleņu un dzērveņu, – sacīja eksporta vadītāja.
Uzņēmums "Pharmeko Lettland" ar "Latvijas valsts mežiem" šogad noslēdza līgumu par to, ka klienti piegādā bioloģiski tīru produkciju no mežiem.
– Pirmās gailenes bija kā mazas podziņas, tagad – izaugušas lielas. Pirmās gailenes tika iepirktas par 3 eiro/kg. Taču tagad iepirkuma cenu bijām spiesti samazināt laikā, kad cehā katru dienu tika ievests pa 1-1,5 tonnām gaileņu. Meža veltes no iepirkšanas punktiem atvedam uz cehu Madonā ik pārdienas. Mūsu iepirkšanas punkti ir virzienā līdz Līvāniem, Gulbenes pusē, Ērgļos, Pļaviņās. Balvu mežos šogad melleņu nav, vēl var cerēt, ka būs brūklenes. Daudziem ogošana un sēņošana ir papildinājums ģimenes budžetam, tāpēc lasītāju netrūkst. Arī gailenes aug neiedomājamās vietās – kāds stāstīja, ka bijis slinkums uzkāpt vienā kalnā, bet, kad uzkāpis, tur – kur vien skatiens sniedzas, viss dzeltens, – pastāstīja Sigita Krusiete. Uz jautājumu par realizāciju viņa atbildēja – pēc tam, kad sēņu šķirotājas sašķiro gailenes pēc lieluma un kvalitātes, bez jebkādiem netīrumiem, perfektā kvalitātē, gailenes realizē klientiem svaigas. Tās vēlas pārsvarā klienti Skandināvijas valstīs, Vācijā u. c. Ir klienti, kas vēlas pirkt nešķirotas gailenes. Daļu gaileņu, protams, saldē, daļu – arī vāra un iesāla.
SIA "Pharmeko Lettland" ir ieguldījusi ES fondu līdzekļus ražošanas attīstībā, iegādājusies jaunas un modernas ražošanas iekārtas, saldētavas, kas ļauj strādāt ar lielāku jaudu. Uzņēmuma valdes loceklis Alessandro Monesi atklāja, ka vēl viena projekta apstiprināšana veicinās nākamgad būvēt vēl vienu angāru, kur būs plašākas ražošanas telpas, noliktavas, kas ir vajadzīgas sēņu produkcijas palielināšanai. – Latvijā, piemēram, šogad ir ļoti daudz gaileņu, bet, ja bija tik daudz sēņu, ka nevaram visu apjomu iepirkt un realizēt, rodas problēmas. Iepirkto gaileņu daudzumus bijām spiesti regulēt ar cenu, bet, ja būtu iespēja, varam taču iepirkt un sasaldēt vairāk. Ja, piemēram, ir svaigas sēnes, varam tās labi realizēt, bet, kad ir gaileņu gads, kā šogad, tad varam kļūt daudz spēcīgāki, palielinot produkcijas apjomu. Sālīšana tomēr nav tas labākais variants, – teica Alessandro Monesi.
Kvalitātes vadītājs Raivis Kalniņš pastāstīja, ka ogas iepērk ne tikai no Latvijas, arī no Somijas un Zviedrijas. Vispirms tās sasaldē. Lielu darbu ogu kvalitātes nodrošināšanai paveic optiskā tīrīšanas un šķirošanas iekārta, kur, piemēram, no netīrītajām mellenēm tiek atlasīti visi piemaisījumi, arī zaļās brūkleņogas, jo iekārta šķiro arī pēc krāsām.
Ražošanas procesā tiek veikta kvalitātes kontrole katrā tā posmā. Ievāktās izejvielas mūsu pašu laboratorijā tiek analizētas ar UV spektrometrijas metodi, tādējādi nodrošinot vislabākās kvalitātes produkciju.
16.08.2017.