Krāsām bagāta, krāšņa un daudzveidīga Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā uzplaukusi Latvijas novadu tautas lietišķās mākslas izstāde, kas būs skatāma līdz 17. septembrim.
Segas, lakati, jostas, cimdi, gald-auti, dvieļi, pinumi, koka un ādas izstrādājumi, keramika, rotas, metālkalumi – izstādē kopumā iesniegti un apskatāmi 554 autoru vairāk nekā tūkstotis darbu no 72 tautas lietišķās mākslas studijām, aptverot visus Latvijas novadus.
Tikpat vērienīga, cik pati izstāde, bija arī tās atklāšana aizvadītās piektdienas pēcpusdienā, kas pulcēja nepieredzēti daudz cilvēku, tostarp darbu autorus, tautas lietišķās mākslas cienītājus un citus interesentus. Šķita, ka plašās Madonas muzeja izstāžu zāles ir piepildītas līdz pēdējam centimetram, bet tajā pašā laikā – tik uzrunājoši, pārdomāti un sirdi veldzējoši.
– Tik plaša novadu izstāde Madonas muzejā laikam ir pirmo reizi, kad satiekas visu mūsu novadu krāsas. Te ir sajūtams mūsu novadu lielais spēks, jo izstāde ir daļa no latviešu kultūras mantojuma. Tad, kad izstādi kārtoja, es raudzījos uz tām Vidzemes segām un man šķita, ka tie ir mūsu Latvijas lielceļi, ar savām pļavām, ar saviem ziediem. Savukārt blakustelpā, gluži kā Paula dziesmā, Kurzemes brunči sarkani plīv… Izstāde dod tādu garīgu spēku un reizē liecina par latviešu tautas bagātību un prasmēm. Ja šeit ir apskatāms galvas vainadziņš no 13. gadsimta un šīs prasmes ir iznestas līdz 21. gadsimtam, varam parēķināt, cik paaudžu joprojām auž, ada, krāso, prot pīt, prot kalt, un tās ir mūsu – latviešu – prasmes, leposimies ar tām! – izstādes atklāšanā rosināja Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Līvija Zepa, pateicoties visiem izstādes dalībniekiem, kuri nes šīs prasmes tautā un nodod nākamajām paaudzēm.
– Madonas muzeja izstāžu zālēs esmu bijis ļoti bieži, bet šodien tā sajūta ir īpaša – latviska, mīļa, silta, ļoti uzrunājoša. Prieks, ka šoreiz muzejs, kā man teica direktore, izrādījies par mazu, lai visu izstādītu. Prieks, ka mums ir, ar ko lepoties un ko parādīt. Prieks par daudzajiem cilvēkiem šodien izstādes atklāšanā, parādot to, cik tas ir svarīgi, nozīmīgi un skaisti, – atklājot izstādi, atzina Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs.
– Iepriekšējā svētdienā Madonā bija pasākums, kurā atklājām Latviešu mūzikas svētku nedēļu Madonā. Un tajā es vēlēju, lai šī nedēļa Madonā paiet latviskā zīmē. Domāju, ka šodien, atklājot šo izstādi, mēs šai nedēļai varam pielikt skaistu punktu. Mēs varam būt lepni par to, kas mēs esam. Šajās segās, cimdos un visos pārējos darinājumos ir mūsu dzīves, likteņi, raksturi, tas, ar ko esam bagāti. Es priecājos, ka mēs šeit, Madonas muzejā, varam to visu aplūkot, izdzīvot un sajust. Tāpēc saku lielu paldies Latvijas Nacionālajam kultūras centram par šo brīnišķīgo izstādi, – dalībniekiem un izstādes iekārtotājiem pateicās Agris Lungevičs.
Piecas dienas Madonā izstādes iekārtošanā kopā ar saviem kolēģiem tekstilmāksliniekiem piedalījās Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.
– Piecas dienas izrādījās teju par maz, lai izvietotu visu lielo darbu klāstu. Segu bija vairāk, nekā iepriekš bijām vienojušies, un var sacīt, ka te ir noticis liels skaistumkonkurss, bet nav teikts, ka tās sliktākās ir palikušas ārpusē. Vienkārši šajā reizē, šajā rakstā tās tā īsti neiespēlējās, bet noteikti citā reizē un citā rakstā tām būs sava goda vieta. Tāpēc liels, liels paldies visiem, kuri atveda savus darbus. Es ceru, ka jums būs daudzmaz prieks arī tad, ja varbūt savu darbu šeit šajā lielajā darbu klāstā neieraudzīsiet. Katrā ziņā šī izstāde ir tāds nozīmīgs notikums ceļā uz nākamā gada lielajiem Dziesmu svētkiem un arī varbūt tāds punkts ar daudzpunkti uz nākamajiem gadiem, – atzina Linda Rubena.
Savus sveicienus un novēlējumus izstādes dalībniekiem un daudzajiem apmeklētājiem sūtīja arī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, ko Rīgā aizkavēja aktualitātes sakarā ar Dziesmu svētku izstādes rekonstrukciju, bet sirdī viņa bija kopā ar Latvijai nozīmīgās izstādes atklāšanas dalībniekiem: „Izstāde iezīmē mūsu kopīgo ceļu uz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem 2018. gada vasarā, kas noritēs mūsu mīļās un lolotās valsts Latvijas simtgades zīmē. Latviju galvenokārt veidojam mēs – cilvēki -, tāpēc droši varu teikt, ka izstādes darbu autori – vairāk nekā 550 meistari no 72 lietišķās mākslas studijām – ir īsti Latvijas dārgumi. Varam būt patiesi gandarīti, ka izstādē plaši un krāšņi ir pārstāvētas visas tautas lietišķās mākslas nozares. Katra izstādes darba autora veikums sekmē tautas lietišķās mākslas un profesionālās amatniecības dzīvotspēju 21. gadsimtā. Šī izstāde ir unikāla Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saturā un formā daudzveidīgo izpausmju parāde. Ar jūsu darba rezultātā tapušajiem darinājumiem gan mūsu ikdiena, gan svētku reizes top īpašas. Liels paldies jums katram par to!
Augstu novērtēju arī mūsu sadarbības partneru ieguldījumu, lai ikviens izstādes darbs būtu īstajā vietā un pamanāms tās apmeklētājiem. Sirsnīgs paldies radošajai profesionālo mākslinieku grupai – Baibai Vaivarei, Dacei Pudānei, Jurim Leitānam, kā arī grupas vadītājam Mārtiņam Heimrātam – par izstādes iekārtošanu! Paldies arī mūsu uzticamajiem partneriem Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam, direktorei Līvijai Zepai, un Latvijas pašvaldībām, kas atbalsta šo unikālo tautas lietišķās mākslas jomas zināšanu un prasmju turēšanu sabiedrībā.
Esmu pārliecināta, ka izstādes apmeklējums katram no mums būs iedvesmojošs un dvēseli veldzējošs ceļojums. Savukārt izstādes darbu autoriem šis ir solis tuvāk uz plašāku atpazīstamību Latvijas un starptautiskajā sabiedrībā. Lai radošu darbu pilns ir kārtējais laika sprīdis. Tiekamies 2018. gada Dziesmu un Deju svētkos!"
Izstādes atklāšanas dalībniekus iepriecināja arī Dr. hist. un folkloras grupas „Vērtumnieki" dalībnieces Anetes Karlsones skandētās tautas dziesmas. Īpašs sveiciens bija bijušās ilggadējās Madonas muzeja direktores Elzas Rudenājas teiktā dziesma, kuras izpildījumā līdz ar Aneti iesaistījās arī Sarma Rudenāja un Rudīte Kumsāre.
Lai arī jums visā krāšņumā atplaukst brīnišķīgie mūsu tautas amatnieku radītie darbi, kurus jūs varat apskatīt līdz pat septembra vidum!
11.08.2017.