Ja esat to zemes īpašnieku vidū, kas saņēmuši informatīvu vēstuli, ka jūsu zemē notiks dabas skaitīšana, nav ne īpaši jāgatavojas, ne jābūt klāt pļavā, purva vai ezera malā, kur ieradīsies eksperts. Vien jāzina, ka ekspertam līdzi būs apliecība, kartes, GPS, bet automašīnas logā ievietota informācija par projektu.
"Stars" jau rakstīja, ka Latvijā ES Kohēzijas fonda projekta "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" jeb "Dabas skaitīšana" ietvaros uzsākta dabas apsekošana, kas ilgs līdz pat 2019. gada beigām.
Lai informētu zemes īpašniekus, kuru zemes īpašumā plānots veikt ES nozīmes aizsargājamo biotopu kartēšanu, Madonā, Saieta laukumā 1, 1. augustā notika seminārs, kurā interesentiem informāciju sniedza projekta vadītāja Īrisa Mukāne, Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas departamenta vadītāja Gita Strode un DAP eksperte Anita Namatēva.
Semināru Madonā atklāja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks, raksturojot, ka Latvija izceļas ar to, ka te ir 15 "Natura 2000" teritorijas, kas liecina, ka esam spējuši piesaistīt Latvijai ES projektu investīcijas. Mūsu novadā atrodas Lubāna mitrājs un Teiču dabas rezervāts. – Ir tikai 11,5% dabas teritoriju Latvijā, kur saimnieko ļoti gudri, zinot un izmantojot dabu savā labā. ES valstu vidū ar šo procentuālo daļu esam trešajā vietā no beigām. Piemēram, Slovēnijā dabas teritorijas aizņem 33%. Zaļai valstij būt Latvijai, un Madonas novads savas prioritātes varētu izmantot arī turpmāk, – uzsvēra J. Jātnieks.
Projekta vadītāja Īrisa Mukāne atgādināja, ka projekta "Dabas skaitīšana" mērķis ir iegūt detalizētu un zinātniski pamatotu informāciju par ES nozīmes aizsargājamajiem biotopiem, šo dzīvotņu daudzumu, veidiem, izplatību un kvalitāti.
Viņa skaidroja, ka mežos, purvos, zālājos tiks meklēts tas, kas ir visvērtīgākais, lai redzētu, cik bagāti esam. Dabas skaitīšanā tiks pārbaudītas tikai tās teritorijas, kurās potenciāli iespējama aizsargājama biotopa sastopamība – lielākoties īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Apsekojamās teritorijas ir sadalītas pa kvadrātiem, un katru gadu paredzēts apsekot noteiktu kvadrātu skaitu. Gan pašvaldībām, gan privāto zemju īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kuru īpašumos plānota dabas vērtību apzināšana, pirms noteikto teritoriju apsekošanas vispirms tiek izsūtītas informatīvas vēstules. Savukārt, ja dabas skaitīšanas laikā būs atrasta nozīmīga dabas vērtība, īpašnieks arī par to tiks rakstiski informēts.
Zemju īpašniekiem, kuru īpašumā plānots veikt ES nozīmes aizsargājamo biotopu kartēšanu, katru gadu pirms darbu uzsākšanas uz deklarēto adresi tiks aizsūtīta informatīva vēstule. Madonas novadā šogad pirmos apseko īpašumus Mārcienas, Ļaudonas, Kalsnavas, Barkavas, Ošupes, Praulienas u. c. pagastos, un eksperti dosies tikai uz īpašumiem, kuru saimnieki ir saņēmuši vēstules.
Dabas aizsardzības pārvalde ir noteikusi platības, kur ekspertiem nav nepieciešams izvērtēt dabas vērtību esamību. Tās ir, piemēram, intensīvi apsaimniekotās lauksaimniecības zemes, apdzīvotas vietas, izņemot konkrētas teritorijas, kas noteiktas kā obligāti apsekojamas, piemēram, kāpu zona pilsētā, karjeri, kūdras ieguves platības u. c., lauksaimniecības zemes, kas nav LAD reģistrā kā ilggadīgie zālāji, u. c.
Kā norādīja projekta vadītāja Īrisa Mukāne, ir trīs lieli uzdevumi – biotopu inventarizācija, iegūto datu digitalizēšana valstī un visas iegūtās informācijas analīze, kas notiks projekta beidzamajā gadā (līdz 2019. gada 31. decembrim). Otrs uzdevums ir izstrādāt visām dabas aizsardzības teritorijām dabas aizsardzības plānu, lai varētu gudri un tālredzīgi apsaimniekot dabu, trešais – izstrādāt sugu aizsardzības plānu.
– Pirmais uzdevums – biotopu inventarizācija – ir uzsākts. Latvijas karte ir sadalīta kvadrātos ar dažādu krāsojumu, lai redzētu, kas tiek apsekots šogad, kas – nākamajos divos gados. Šogad tiks apsekotas trīs lielas teritorijas – Lubāna mitrājs, Ķemeru nacionālais parks un Gaujas nacionālais parks. Apsekošanas sezona zālājiem ilgst no maija līdz septembrim, purviem un mežiem – līdz oktobrim. Dabas vērtību apzināšana Latvijā notiek pēc vienotas metodikas, kur eksperts apseko teritoriju dabā, aizpilda anketu, – skaidroja projekta vadītāja, uzsverot, ka tiek meklēti tikai īpaši ES nozīmes biotopi. Kartēšana palīdz apzināt visas vērtības dabā, atzīmēt specifiskās lietas. Izstrādājot dabas aizsardzības plānu, būs gan informācija par biotopiem, gan par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Viņa minēja, ka pirmajiem datiem vajadzētu būt jau pēc 20. augusta, bet zālāju apsekošanai – līdz 1. februārim.
Īrisa Mukāne iepazīstināja arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmu "Ozols" (ozols.daba.gov.lv), kur, ievadot teritorijas kadastra numuru, var uzzināt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju zonējumu, informāciju par īpaši aizsargājamajiem kokiem, par mikroliegumiem, bioloģiski vērtīgajiem zālājiem, sugu un dzīvotņu atradnēm, īpaši aizsargājamajiem biotopiem.
Projekta "Dabas skaitīšana" ieguvums būs detalizēta informācija par biotopu izplatību un kvalitāti, un šī informācija būs savietota starp valsts iestādēm. Tādējādi tiks atvieglota dažādu atļauju un saskaņojumu izsniegšana un saņemšana, samazināsies termiņi un izdevumi gan privātīpašniekiem, gan valsts iestādēm. Precīzi, aktuāli un zinātniski iegūti dati par biotopu daudzumu un kvalitāti ļaus efektīvāk līdzsvarot dabas aizsardzības un tautsaimniecības attīstību. Vienlaikus dabas skaitīšana sniegs plašākas iespējas pārdomāti plānot teritoriju saimniecisko darbību un efektīvāk pārvaldīt ierobežotos dabas resursus.
Saimnieki labprāt komunicē ar ekspertu
Gan pašvaldību pārstāvjiem, gan privāto zemju īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kuru īpašumos plānota dabas vērtību apzināšana, dabas skaitīšanas laikā nav jābūt personīgi klāt. Ja tiks atrasta nozīmīga dabas vērtība, īpašnieks arī par to tiks rakstiski informēts. Taču saimnieki, sastopot ekspertu, vēlas aprunāties. Eksperte-kontroliere Anita Namatēva, stāstot par savu darbu, to apstiprināja, ka īpašnieki bieži vēlas doties dabā kopā ar ekspertu. Viņai, kā jau visiem ekspertiem, līdzi jābūt Dabas aizsardzības pārvaldes izdotām noteikta parauga eksperta apliecībām. Dabas vērtību apzināšanas darbu veikšana notiek saskaņā ar VARAM apstiprināto un Zemkopības ministrijas saskaņoto "ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas un darbu organizācijas metodiku".
Ir jābūt unikalitātei
Vaicāta, uz ko dabā skatās eksperts, Anita Namatēva parādīja ES biotopu noteikšanas rokasgrāmatu, kurā ir augi un puķes, kas ir jāatrod. Viņa minēja, ka lielākās dabas vērtības ir ne tikai puķēs, bet arī senajos kokos (ķērpji, vaboles), kadiķu audzēs, parkveida zālājos u. c.
Biotopi ir viendabīgas teritorijas, kuras apdzīvo kādas konkrētas dzīvnieku vai augu sugas, t. i., zālāji, meži, purvi, jūras piekraste un kāpas, upes, ezeri, iežu atsegumi. Ekspertam, veicot biotopu kartēšanu, dabā ir jāapseko teritorija, jāaizpilda anketa (jāprot aizpildīt 14 anketu) un kartē jāiezīmē precīza konstatētā biotopa robeža. Saskaņā ar atklāta konkursa "ES nozīmes aizsargājamo biotopu inventarizācija Latvijā" rezultātiem biotopu kartēšanu uzticēts veikt personu apvienībai SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" un Latvijas Dabas fondam.
Projekta ietvaros plānots izstrādāt arī 20 esošajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas aizsardzības plānus un piecu sugu aizsardzības plānus – sugu grupai "Roņi", sugu grupai "Pūces", dīķa naktssikspārnim, platausainajam sikspārnim un sugu grupai "Dzeņveidīgie". Sabiedrības informēšanas kampaņa par projektu „Dabas skaitīšana" veltīta Latvijas simtgadei un tiek īstenota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda un VARAM finansiālu atbalstu.
08.08.2017.