11. Ērgļu novada svētki tika atklāti 28. jūlijā ar konferenci „Laiks Vārdam. Pateiktam un Rakstītam", kas bija veltīta Ērgļu Labdarības biedrības 130 gadu jubilejai.
19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Labdarības biedrība, kas dibināta 1887. gadā un kuras mītne atradās pagastmājā Gaiļkalnā, bija kultūras dzīves organizētāja Ērgļos. Viens no tās darbības virzieniem bija teātra spēlēšana. Liepkalnietis Pēteris Blaus, pagasta rakstvedis un dzejnieks, bija režisors. Te tika uzvestas arī Rūdolfa Blaumaņa lugas, kurās spēlēja pats autors un bija savu lugu izrāžu režisors. Mūža pēdējos gados rakstnieks bija Labdarības biedrības priekšnieks. Tas bija laiks, kad cilvēki pulcējās jautājumu un atbilžu vakaros. Šī kopā sanākšana (kādu laiku pat reizi mēnesī) ērglēniešu vidū bija ļoti iecienīta. Runātāji bija skolotāji, īpaši uzaicināti kultūras un sabiedriskie darbinieki, bieži uzstājās R. Blaumanis un viņa domubiedri – mūziķi un rakstnieki. Reizēm šajos sarīkojumos dziedāja gan vīru dubultkvartets, gan jauktais koris.
Konference iesākās ar Manas Filmu Studijas veidoto video par Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagasta bagāto kultūrmantojumu. Par rakstnieku, dzejnieku un žurnālistu – Krišjāņa Barona, Ausekļa, Andreja Pumpura, Kārļa Skalbes, Annas Brigaderes, Aleksandra Čaka, Jāņa Sirmbārža, Līgas Blauas, Zentas Ērgles, Imanta Ziedoņa, Ērika Hānberga, Andra Jakubāna, Māras Zālītes, Dainas Grūbes, Annas Skaidrītes Gailītes, Ingunas Baueres, Lindas Šmites saskarsmi ar Ērgļiem runāja latviešu valodas un literatūras skolotāja Mārīte Breikša.
Jaunu lappusi Ērgļu reliģiskās dzīves vēsturē atvēra filoloģijas zinātņu doktors Gatis Ozoliņš, stāstot par Ērgļu Dieva Parādīšanās pareizticīgo baznīcu un pareizticīgo draudzi, kas dibināta 1846. gadā un kurai bijusi liela nozīme novada kultūras un izglītības veicināšanā.
To, kā Ērgļi un Ērgļu ļaudis ierakstīti R. Blaumaņa darbos, ilgu gadu gaitā pētījusi Anna Kuzina, grāmatas „Blaumanis tuvplānā" autore. Ērgļi, Blaumanis un „Braki" ir trīs jēdzieni, kas nav šķirami cits no cita. Ne velti Ērgļus dēvē par R. Blaumaņa tēlu dzimteni, un rakstnieka darbos atspoguļota novada daba, cilvēki, viņu valoda, te izlasāmi vēl šodien zināmi vietvārdi.
Ar biedrības „R. Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums" darbību kopā ar Braku muzeju un Ērgļu novada pašvaldību, organizējot R. Blaumaņa literārās prēmijas konkursus un grāmatās publicējot skolēnu darbus, iepazīstināja Braku muzeja vadītāja Zinta Saulīte. Kopš 2005. gada, kad notika pirmais konkurss, iesniegti 2832 skolēnu darbi, kas saņemti no Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales skolām. Tiek vērtēta skolēnu darbu oriģinalitāte, pētnieciskā ievirze, jaunrades elementu iesaiste pārspriedumos, pārdomātas atziņas, savs viedoklis, izzinot un iepazīstot R. Blaumaņa daiļradi un personību.
Filozofijas zinātņu doktors Raivis Bičevskis rosināja domāt par to saiti, kas vieno autoru, tekstu un lasītāju. Kā autora uzrakstīto uztver lasītājs? Franču filozofs Pols Rikērs uzskata, ka svarīga ir lasītāja pārmaiņa teksta ietekmē. Kad teksts izlasīts, tā lasītājs vairs nav tāds, kāds bijis pirms tam. Tāpat arī cilvēks, kas tekstu radījis, ir mainījies – kļuvis par autoru.
Sava pagasta kultūrvēsturē, dabas objektu daudzveidībā, spilgtu personību raksturojumā ļāva ielūkoties Jumurdas pārvaldes vadītāja Agita Opincāne. Stiprs ir to vērtību tilts, kas Jumurdas pagātni saista ar šodienu un iezīmē ceļu uz nākotni.
Par grāmatas „Kolektīvā saimniekošana Liepkalnē, Sausnējā, Sidrabiņos" tapšanu stāstīja Sausnējas pamatskolas skolotājas Dzintra Ungera un Elita Leiboma. 2017. gadā izdotā grāmata ir veltījums tiem Sausnējas un Liepkalnes ļaudīm, kuru darba mūžs saistīts ar kolhoziem „Jaunais darbs", „Līdums", „Plēsums", „Sausnēja" un „Liepkalne". Ar faktiem, skaitļiem un kolhoznieku dzīves un darba gaitu stāstiem radīta dokumentāla liecība pretrunīgi vērtētam laika posmam Latvijas vēsturē.
Kopš 2009. gada dzimtās Liepkalnes ainavu dārgumus savās grāmatās ieraksta Bebru pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Linda Šmite, 12 grāmatu autore. Baltavas un Vecpriekšēnu pilskalni, Ziesta kalns, dižie ozoli Ozolmuižas apkārtnē, Šukumu upīte, mūžam steidzīgā Ogre, akmens krāvumi uz Skudru kalna terasēm, leģendārā skolas kastaņa – tā tikai daļa no Liepkalnes dabas krāšņā pūra, kas svarīgs autorei un nododams lasītājam.
Medicīnas zinātņu doktore, ārste endokrinoloģe Ligita Fārta iepazīstināja ar unikālu pētījumu par Sausnējas muižu vairāku gadsimtu garumā. Piecu gadu laikā, pētot savas dzimtas radurakstus, autore atradusi agrāk neapzinātus faktus, attēlus un kartes, kas vēsta par Sausnējas muižas un pagasta vēsturi. Apbrīnojama ir autores erudīcija, brīvi orientējoties faktiem un gada skaitļiem bagātajā materiālā.
Ērglēniešiem un viesiem bija iespēja iepazīties ar novada bibliotēkas vadītājas Sarmītes Dreiblates iekārtoto grāmatu izstādi (ap 70 izdevumu) par Ērgļiem un Ērgļu ļaudīm. Vārdu skaņās un mūzikā ietērpa Zane Imša un Oskars Gailītis.
Ja VĀRDS ir pateikts, tad iespējams, ka teicējs pats vai kāds cits, kas to sadzirdējis, uzrakstīs. Ja VĀRDS ir uzrakstīts, tad ik pa laikam tas ir jāpasaka, lai to neaizmirstu.
Lai šādai tikšanās reizei un domu apmaiņai kā labai tradīcijai ir turpinājums nākotnē!
08.08.2017.