Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Valsts valodas komisija 7. janvārī rīkoja diskusiju „Izglītība: aktualitātes un problēmas". Uz to tika aicināti 45 Latvijas skolu direktori, kuru vidū – arī Madonas Valsts ģimnāzijas direktore Vanda Maderniece.
Auditorijā bija gan mazo lauku skolu vadītāji, gan mazākumtautību skolu direktori, arī vidusskolu un ģimnāziju direktori, – laikrakstam stāsta Madonas Valsts ģimnāzijas direktore Vanda Maderniece. – No 16 valsts ģimnāzijām uzaicināto vidū bija četras: Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Valmieras, Daugavpils un Madonas Valsts ģimnāzija.
Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers savā uzrunā atzīmēja, ka izglītība ir viņa darbības prioritāte. Tādēļ, lai izprastu izglītības problēmas un virzītu to attīstību, tika sarīkota šāda tikšanās, kam līdzīgas būšot arī turpmāk.
Saruna ilga vairāk nekā stundu, pēc tam diskusijas turpinājās neformālā gaisotnē. Sarunas laikā tika izvirzīti 3 galvenie jautājumi: izglītības kvalitāte, pedagogu kvalifikācija, problēmas izglītības sistēmā; pēctecība izglītībā: pirmsskolas, pamatskolas, vidējā un augstākā izglītība, kādas problēmas pastāv, kā tās novērst; izglītības reformas gaita, tās rezultāti mazākumtautību skolās.
Direktoru sarunās izskanēja bažas par pedagogu trūkumu skolās, kas liek apšaubīt kvalifikācijas novērtēšanas nepieciešamību. Tika runāts par pedagogu darba prestiža paaugstināšanu, par jaunu skolotāju sagatavošanu un obligāta laika perioda noteikšanu, kas augstskolu absolventiem jānostrādā savā nozarē.
Kā problēmu direktori izvirzīja jautājumu par kontrolējošo institūciju prasībām un attieksmi. Tika aizsāktas sarunas, lai izglītības pārvalžu vai pašvaldību ietvaros darbotos jurists izglītības jautājumos.
Daudz tika runāts par skolēnu noslogotību un izglītības standartu pārskatīšanu, lai tie neatbilstu spējīgāko skolēnu līmenim vien, bet būtu piemērojami reālajam skolēnam.
– Runājām arī par to, ka, veidojoties novadiem, nebūtu pareizi veikt skolu optimizāciju, – uzsver Vanda Maderniece. – Mazās skolas ir jāsaglabā, lai tās kalpotu kā kultūras centri pagastos.
Viena no problēmām ir augstskolu dažādās prasības. Prezidents ieteica izveidot direktoru padomi, kas varētu tikties ar augstskolu rektoru padomi un pārrunāt šos izglītības pēctecības jautājumus.
Attiecībā uz vidējās izglītības programmām ar dažādiem virzieniem tika ierosināts vismaz 10. klasē visās izglītības programmās izveidot vienādu saturu, bet specializāciju sākt vēlākajos gados (jo 10. klasē skolēns vēl īsti nezina, kādu virzienu izvēlēties).
Rezumējot pārrunāto, Valsts prezidents uzsvēra, ka skolu darbība ir svarīgākā darbības joma un mums visiem kopā jāgādā, lai skolēns izglītības procesā iegūtu visu nepieciešamo.
Autore: INESE ELSIŅA
JURA KRŪMIŅA foto. Valsts prezidenta preses dienests