Jau pagājušas divas nedēļas, kā valstī turpinās ģimenes ārstu streiks. Streikojošie ģimenes ārsti joprojām nepiekrīt valdības piedāvājumam un pieprasa lielāku kapitācijas naudu jeb ikmēneša maksājumus par katru ārsta praksē reģistrēto pacientu. Tagad ārsti nolēmuši mainīt streika formu un turpmāk pieņemt līdz 20 pacientiem dienā. Šāds "lēnais streiks" varētu turpināties līdz 1. oktobrim, ja nekas nemainīsies un ārsti nepanāks vienošanos ar valdību.
Turpinot protestēt, ārstu asociācija ir paziņojusi, ka streikojošie ģimenes ārsti pieņems ne vairāk par 20 pacientiem dienā, kas pašlaik ir vidējais pacientu skaits. Pārējiem būtu jāstājas rindā, un šī rinda var izvērsties gara. Turklāt, ja nekas nemainīsies un streiks ievilksies līdz rudenim, situācija var pasliktināties, jo rudenī ir vairāk saslimšanu un vidējais pacientu skaits dienā varētu būt lielāks par 20.
Aptaujājot mūsu novada ģimenes ārstus par attieksmi pret streiku, daudzi atteicās ko komentēt, jo nestreiko vai ir aizņemti darbā. Ģimenes ārsts Barkavā Reinis Rudzāts, jautāts par streika turpinājumu, sacīja: – Jā, arī es divas nedēļas ģimenes ārstu streikā piedalījos, kaut tas brīžiem bija ētiski sarežģīti. Tomēr, ja ir tāds princips, tad ir jāatbalsta. Streika laikā īpaši emocionāli labi nejutos, bet citi līdzekļi nestrādā. Vienmēr gribam, lai kāds izcīna vēlamo mūsu vietā. Nav jau pierasts, ka arī ģimenes ārstiem ir tāda protesta forma, bet šie gadi ir pierādījuši, ka citāda forma īpaši labi nestrādā, jo ir citas prioritātes un citas vajadzības. Jā, no mums, ārstiem, tiek prasīta darba kvalitāte, bet to jau ietekmē resursu trūkums, turklāt kvalitātei vajadzīgs arī laiks, nevar 15 minūtēs pieņemt pacientu un domāt, ka būs arī kvalitāte. Kvalitātes kritēriji – tā arī ir tikai viena daļa no tā, kas ir svarīgs no sabiedrības veselības kopumā. Ir jau ļoti daudz citu problēmu, kas ir jārisina, līdz profilaksei un kvalitātei reālajā dzīvē nemaz lāga pat netiek. Izjūtu, ka naudas ir tik, cik ir, bet darba apjoms kļūst arvien lielāks tāpēc, ka ģimenes ārstu perifērijā paliek arvien mazāk. Veselības aprūpei kopumā jau gadiem nav bijis pietiekami līdzekļu.
– Arguments, ka naudas ir tik, cik ir, nepārliecina. Manuprāt, svarīgākas ir prioritātes. Kā mājsaimniecībā, ja naudas ir tik, cik ir, mēs tomēr sakārtojam vajadzības prioritārā secībā, nosakot, kas ir pats galvenais. Barkaviešiem, domāju, sajūtas streika laikā bija dažādas, taču pamatā visi aptaujātie bija atbalstoši, ar sapratni. Streiks notiek vasarā, kad ģimenes ārsta praksēs tomēr nav tik lielas pacientu rindas. Ja tas būtu ziemā, tad noteikti izskatītos citādi. Kas attiecas uz "lēno streiku", kad dienā ārsts pieņems tikai 20 pacientu, es vēl domāšu, – pārdomās dalījās Reinis Rudzāts.
Vai ģimenes ārstiem būtu jāstreiko? Uz šo jautājumu uzrunātā barkaviete Vija Birkena bija ģimenes ārstus atbalstoša: – Tik tiešām – tas ir jādara, jo tāpat nekas nenotiek. Vai veselība nav pati svarīgākā? Es atbalstu mūsu dakteri, un viņš dara visu iespējamo veselības labā.
Interesējoties par to, vai streika laikā vairāk pacientu griezušies Madonas slimnīcā, SIA "Madonas slimnīca" valdes locekle, medicīniskā direktore Astrīda Svilāne atzina: – Domāju, ka varbūt ģimenes ārstu streiku vairāk izjūt Rīgā, jo pie mums Madonā tomēr daudzi ģimenes ārsti nestreikoja, ir arī atvaļinājumu laiks. Mums daudzi ārsti ir atvaļinājumā, jūlijā nepieņem ārstu komisijas. Pacienti ar to rēķinās. To, ka slimnīcās streika laikā ir ļaužu pieplūdums, nevar teikt. Protams, sestdienās un svētdienās uzņemšanas nodaļā jūt, ka nāk diezgan daudz pacientu, kas darba dienās būtu griezušies pie ģimenes ārsta, bet tas tā ir parasti, tā nav streika ietekme.
Ģimenes ārste Anna Višņova atrodas atvaļinājumā, bet savas domas par ģimenes ārstu streiku izteica ārsta palīdze Anita Meščerska:
– Mums nav laika streikot, jo ir ļoti daudz darba. Pirms daktere devās atvaļinājumā, nāca ļoti daudz pacientu, un atstāt cilvēkus aiz durvīm mēs nespējam. Manuprāt, jāstreiko būtu pacientiem tāpēc, ka ir tik garas rindas, lai tiktu pie valsts kvotās paredzētajiem medicīnas pakalpojumiem. Kad uzklausu cilvēku domas, daudzi pievienojas ģimenes ārstiem, ka vajag protestēt, jo naudas ir par maz iedalīts. Veselības nozare pie mums Latvijā klibo. Par "lēno streiku" varu teikt tā, ka pie mums vīrusu laikā dakterei ir nācies pieņemt pat 50 sasirgušo, bet, ja noteiks, ka robeža ir jānovelk pēc 20. pacienta, tad ko darīs pārējie aiz strīpas palikušie? Būs garas rindas, neapmierinātība. Dzirdu, ka ģimenes ārstiem tagad grib piemērot kvalitātes kritērijus, par ko neesmu lietas kursā. Taču jau tagad reizēm strādājam pāri spēkiem, sūtām uz analīzēm, visur, kur vajadzīgs, veicam profilaktiskos pasākumus. Nezinu, kas vēl ir vajadzīgs, lai novērtētu darbu, ko veic ģimenes ārsti.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide ir paudusi, ka, iepazīstoties ar premjerministra Māra Kučinska un veselības ministres Andas Čakšas piedāvājumu ģimenes ārstiem par uzlabojumiem veselības aprūpes sistēmā, tas neapmierina.
Ģimenes ārstu asociācija arī nolēmusi iestāties visai kategoriskā pozīcijā pret e-veselību un pretēji Veselības ministrijas lūgumiem aicinās ģimenes ārstus neparakstīt pievienošanās e-veselībai līgumu un nelietot e-veselību.
Veselības ministrija, saskaņojot ar valdības vadītāju, ģimenes ārstiem nesen nosūtīja gala vienošanos ar konkretizētu piedāvājumu. Vienošanās projekts paredz, ka Ministru prezidents un veselības ministre apņemtos nodrošināt proporcionālu ārstniecības personu darba samaksas pieaugumu, paredzot no 2018. gada 1. janvāra ģimenes ārstiem maksājamās kapitācijas naudas atalgojuma daļas pieaugumu. Jāatgādina, ka ģimenes ārsti vairākkārt ir uzsvēruši, ka šādam piedāvājumam nepiekrīt. Streikotāji aicina palielināt visu kapitācijas naudu par 30 procentiem. Par to vienošanās nav panākta, un, lasot Veselības ministrijas piedāvājumu, ir skaidrs, ka šādu dokumentu Ģimenes
ārstu asociācija noteikti neparakstīs.
AGRA VECKALNIŅA foto
19.07.2017.