16. jūnijā Madonas novada domes deputāti ar balsu vairākumu par domes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo priekšsēdētāja vietnieku AGRI LUNGEVIČU, kas augstajā amatā nomainīja ilggadējo (sākotnēji Madonas pilsētas, bet vēlāk arī novada) domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru. Varas maiņa nenoritēja viegli, un pirmo reizi novada pastāvēšanas laikā (vismaz jaunā sasaukuma darbības sākumperiodā) varam runāt par domes pozīcijas un opozīcijas blokiem. Uz sarunu par to, kā darbs noritēs šajā domes sasaukumā, aicinājām jaunievēlēto domes priekšsēdētāju.
– Vēl nav apritējušas pat divas nedēļas, kopš tiki ievēlēts par domes priekšsēdētāju, vai prātā pāreju no viena amata uz otru jau ir izdevies veikt?
– Jāsaka godīgi, vēl esmu tādā kā pārejas posmā. 16. jūnija sēdē, kad tiku ievēlēts par domes priekšsēdētāju, to vēl tā īsti neapjautu. Strādājot par vietnieku, pašam nedaudz šķita (un šādu viedokli biju dzirdējis arī no daudziem citiem), ka „vietnieks vai priekšsēdētājs, lielas atšķirības jau nav". Taču atšķirība ir, un tā ir būtiska, un arī pats pamazām sāku ar šo domu un izjūtām aprast un dzīvot. Kandidējot pašvaldību vēlēšanās, mans mērķis bija kļūt par domes priekšsēdētāju. Tādam mērķim ir jābūt ikviena saraksta līderim, taču nevienu mirkli nebiju pašpārliecināts, domājot, ka tas stabili tā arī notiks. Šādu izjūtu nelaidu sevī iekšā.
– Vai jau iezīmējas arī turpmākie veicamie darbi?
– Šobrīd var minēt četrus apjomīgus darbības virzienus. Viens ir ES fondu apguve. Pašvaldībām, tai skaitā Madonas novada, finansējums ir iezīmēts, tas ar projektu palīdzību jāapgūst, skolu reformas turpināšana, kas būs liels izaicinājums, atbalsts uzņēmējdarbībai, kā arī jauno speciālistu piesaiste SIA „Madonas slimnīca", un ne tikai šai iestādei vien.
(Sarunas turpinājumā domes priekšsēdētājs detalizēti stāsta par to, kas katrā no darbības virzieniem būs jāveic, kā darāmos darbus minot arī plānveidīgu mācību materiāltehniskās bāzes uzlabošanu novada izglītības iestādēs, bērnu rotaļu laukumu labiekārtošanu gan pilsētā, gan pagastos, pašvaldības kapitālsabiedrību funkciju un finanšu auditu, ko šobrīd jau uzsācis domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons, attīstības nodaļas darba pastiprināšanu, to trūkumu novēršanu, uz kuriem savā revīzijā norādījusi Valsts kontrole, u. c. pasākumus, par kuriem, sekojot līdzi domes darbam, laika gaitā plašāk informēsim arī laikrakstā.)
– Daudzi no minētajiem darbiem ir saistīti ar pašvaldības ikdienu, taču vai ir arī kāda vīzija, kas varbūt pat robežojas ar sapni, ko vēlētos realizēt novadā?
– Tāda ir, taču vēlos izmantot iespēju to skaļi šodien neizpaust, jo tā vienlaikus ir gan no paveicamo, gan nepaveicamo darbu apcirkņa. Mērķi, protams, jāizvirza augstāki par tiem darbiem, kas ikdienā darāmi. Ja runājam par novada kopējo vīziju, Madonu es neredzu kā pilsētu ar lielām rūpnīcām, ražotnēm. Tā ir kultūras, sporta un aktīvās atpūtas centrs, kas sevī ietver milzum daudz dažādu iespēju, kā cilvēkiem pavadīt savu brīvo laiku un uzņēmējiem pelnīt. Savukārt, izejot ārpus pilsētas, – katram pagastam ir savas stiprās puses, un tās ir jāspēj izmantot. Barkava, Ošupe ir spēcīgi zemnieku pagasti, kur attīstīta graudkopība; Liezērē, Dzelzavā populāra ir lopkopība; Vestiena ar tās gleznaino apkārtni ir pievilcīgs tūristu galamērķis; Sauleskalns noteikti ir ražošanas teritorija, kurā turpinās ienākt investīcijas un pašvaldībai jādomā par dzīvojamā fonda piedāvājumu. Novads ir ļoti raibs, un katram pagastam savas stiprās puses ir jāattīsta.
– Ar iepriekšējo domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru vienotā sazobē strādājāt teju divus domes sasaukumus, kādēļ šī sadarbība neturpinās arī jaunajā sasaukumā?
– Nenoliegšu, ka kādā brīdī pēdējo gadu laikā šī ciešā sazobe kļuva vājāka. Tāda ir dzīve
– laiks iet uz priekšu, un arī situācijas mainās. Esmu ļoti daudz no Andreja Ceļapītera mācījies un esmu viņam pateicīgs par to, ka deva iespēju strādāt, pilnveidoties un mācīties. Jā, sadarbība domē šobrīd ir šādā formātā, taču ir iespējams rast risinājumu, kā Andrejs var sniegt savu pienesumu pašvaldībai.
– Tomēr novada iedzīvotāji vēlas zināt, kas jums neļauj līdzšinējo sadarbību domē turpināt – personiskas antipātijas, nespēja sastrādāties vai kas cits?
– Droši vien jau kādu laiku to var raksturot kā nespēju sastrādāties. Zinu, ka sabiedrībā šobrīd prevalē viens viedoklis, proti, ka kāds nostājās pret Andreju, taču medaļai ir divas puses. Tiesa, neuzskatu, ka presē ir jāatspoguļo visas detaļas. Laika gaitā labais tandēms, kas bija izveidojies, pamazām sāka zust, jo parādījās dažādi viedokļi un domas bieži vien dalījās, taču tāda ir politika un dzīve. Sarunu procesā, kas norisinājās pirms domes pirmās sēdes un vietnieku vēlēšanām, savstarpējā komunikācija nevedās un izjūta, ka varam strādāt kopā, vismaz man neradās. Arī politiskā situācija līdz vēlēšanām nevienu brīdi man neradīja priekšstatu, ka varam strādāt kopā. Ļoti apšaubu, vai, ja Andrejs būtu domes priekšsēdētājs, es tiktu ievēlēts par vietnieku.
Jā, kaut kas līdzšinējā sadarbībā nogāja mazliet greizi, un domes darbs tiek organizēts tā, kā pašlaik, taču, kā jau minēju, uzskatu, ka Andrejs savu pienesumu pašvaldībai var sniegt arī citā – ne priekšsēdētāja vai vietnieka – amatā. Un tas var būt, ne tikai strādājot pašvaldībā, bet jau kādā augstākā amatā. Manuprāt, viņš ir sen izaudzis un šobrīd var strādāt ne tikai ar novada, bet jau valsts līmeņa jautājumu risināšanu, ko arī viņam novēlu un labprāt esmu gatavs sniegt savu atbalstu.
– Vai spēcīga opozīcija var radīt problēmas domes darbā un lēmumu pieņemšanas procesā?
– Pilnīgi izprotu šobrīd valdošās emocijas. Ir labi, ja ir cilvēki ar atšķirīgu viedokli. Tas raisa diskusijas, liek pieņemt izsvērtus, sagatavotus lēmumus un uztur koalīciju formā. Mēs visi strādājam iedzīvotāju labā, tādēļ ikviens labs ierosinājums neatkarīgi no tā, kurš deputāts to ir sniedzis, netiks noraidīts. Varbūt pašreizējā situācija domē liecina par bloku izveidi, taču pieļauju, ka laika gaitā tas mainīsies un deputāti varēs strādāt formātā, kas ļauj viņiem balsot pēc iekšējās pārliecības. Pašvaldība nav ideoloģiju cīņas vieta, kā tas nereti notiek Saeimā, mūsu risināmie jautājumi ir lokāli, saimnieciski, un šādi pozicionāli balsojumi diez vai liecina par ko labu.
– Iepriekšējās parlamenta vēlēšanās guvi labu rezultātu un daudz netrūka, lai tiktu ievēlēts Saeimā. Vēlēšanas nav aiz kalniem, vai šis jautājums būs aktuāls, esot domes priekšsēdētāja amatā?
– Šobrīd Saeimas vēlēšanas man nav aktuālas. Ar maksimālu atdevi strādāšu pašvaldībā, jo tāds ir bijis mans līdzšinējais mērķis, uz kuru esmu gājis. Ja raugās uz ilgtermiņa perspektīvu, uzskatu, ka cilvēkam ik pa laikam dzīvē kaut kas ir jāmaina un jādodas uz priekšu. Arī domes priekšsēdētāja amatu neuztveru kā savu galamērķi. Šis amats ir, lai tajā paveiktu to, ko tajā brīdī ir iespējams paveikt, tajā augtu, mācītos un tālāk ietu uz priekšu. Godīgi sakot, nespēju iedomāties sevi gadus 20 pašvaldības vadītāja amatā, jo cilvēks nenovēršami ar laiku ieiet rutīnā. Publiskajā telpā šobrīd tiek apsvērts priekšlikums par amata termiņa ierobežojumu, un tajā, manuprāt, ir racionālais grauds. Var diskutēt par to, vai tie ir astoņi vai 12 gadu. Pašvaldības darbā neviens nav neaizvietojams, un ik pa laikam ir jābūt nomaiņai, lai var ienākt jaunas vēsmas, pieredze, bet tas, ko, šo darbu strādājot, esi uzkrājis, jau noder kā ceļamaize tālākajam darba cēlienam.
– Kādu redzi Madonas novadu pēc četriem gadiem?
– Ja runājam vairāk par izjūtu līmeni, ne praktisko izpildījumu, kas gan viens no otra nav nodalāmi, es vēlētos, lai visi novada iedzīvotāji varētu ar iekšēju pārliecību teikt, ka Madonas novads tiešām ir novads, kurā esi gaidīts, kurā ir prieks dzīvot, ar kuru vari lepoties. Lai novadā ir pašvaldība, kura domā par cilvēkiem, kvalitatīvi veic savas funkcijas, ir maksimāli pretimnākoša uzņēmējiem. Tas ir novads, kurš izmanto katra pagasta stiprās puses, bet vienlaicīgi spēj vienoties kopējiem mērķiem un uz tiem iet. Vēlos redzēt novadā labi attīstītu uzņēmējdarbību, un ar ES fondu palīdzību mēs varam šo jomu atbalstīt, lai veidotos aizvien jauni, darbavietas nodrošinoši uzņēmēji. Vēlos sagaidīt mirkli, kad bezdarba līmenis novadā būs nevis 10%, bet 4%, kas ir viens no mērķiem.
Vēlos arī sagaidīt brīdi, ka ikviens novada bērns un jaunietis ar pašvaldības palīdzību var sevi realizēt sportā, mākslā, mūzikā – saskaņā ar to, kādas ir viņa stiprās puses un intereses, ne vecāku materiālās iespējas. Es Madonas novadu pēc četriem gadiem redzu kā vienu no vietām, kuru cilvēki noteikti vēlas apmeklēt, lai pavadītu šeit savu brīvo laiku, un, aizbraukuši mājās, runājot par vides sakoptību, pasākumu kvalitāti, sporta infrastruktūru, atbalstu iedzīvotājiem utt., citiem stāstītu – „Madonā ir tā!". Es ļoti vēlos, lai par Madonas novadu Latvijā būtu šāds viedoklis un lai tas būtu nevis ar reklāmas paņēmieniem radīts, kā to dara dažas citas pilsētas, bet gan cilvēku pašu patieso izjūtu izpausme. Zinu, ka to sasniegt būs grūti, taču tas ir tā vērts.
30.06.2017.