17. jūnijā komponists Uģis Prauliņš svinēja 60. dzimšanas dienu.
Pēc
autorkoncerta Rīgā, Svētā Jāņa baznīcā, komponists devās uz dzimtas
īpašumu Alūksnes novada Malienas pagastā, kur pamazām atdzimst Ērmaņu
muiža, vienlaikus ar ēkas atjaunotni apkārtnē ienesot spilgtus kultūras
faktus – brīnišķīgus koncertus un profesionālas mākslas izstādes.
Vasaras laiku komponists Uģis Prauliņš kopā ar dzīvesbiedri Ingu pavada, atjaunojot Ērmaņu muižas kungu māju – vienu no izcilākajiem 19. gadsimta koka arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Kopš 2011. gada te notiek koncerti, apmēram seši siltās gadalaiku sezonas periodā.
Koncerts un izstāde dzimšanas dienā
17. jūnijā Ērmaņu muižā līdzās jubilejas notikumam tika atklāta fotomākslinieces Agneses Zeltiņas un gleznotājas Kristīnes Abikas darbu izstāde „Bleķa ainavas", izskanēja koncerts „Meditācija un provokācija" vai „Miers un nemiers", ko atskaņoja Andris Amantovs (klarnete) un Valters Gotlaufs (perkusijas).
Brīvas improvizācijas par džeza tēmām un latviešu tautasdziesmām, Pētera Vaska 1977. gada kompozīcija klarnetei „Muzikāli momenti", Emīla Dārziņa „Melanholiskais valsis" bija atslēgas vārdi lieliskajam priekšnesumam. – Kompozīcija, kas visprecīzāk izsaka latviešu esības kodolu, kurā savienota melanholija un dzīves apliecinājums, ir Emīla Dārziņa „Melanholiskais valsis", – atzina Andris Amantovs. – Sēdi un sapņo un tad celies un dari! Tas ir skaņdarbs par ideālo Latviju, kas 1940. gada 17. jūnijā bruka un zuda, bet, par laimi, šodien šī Latvija atkal ir. Tā ir, pateicoties uzņēmīgiem ļaudīm, kas to ceļ un rada katru dienu. Arī tāpēc, ka ir Uģis un Inga Prauliņi, viņu māja un paveiktais.
Mūziķi ar Vidzemes saknēm
Alūksnietis Andris Amantovs klarnetes spēli mācījies mūzikas skolā, vēlāk pašmācības ceļā pievērsies džeza mūzikai. Nozīmīgu skolu Andris guvis, spēlējot kopā ar savu trio ielu muzicēšanas turnejās Vācijā, Skandināvijā, Francijā un Luksemburgā, tāpat muzicējot anglikāņu draudzē Rīgā kopā ar ērģelnieci Kristīni Adamaiti. Kaut ikdienā viņš strādā par tulku Eiropas Savienības iestādēs, mūzika ir Andra Amantova dzīves nozīmīga daļa. Mūziķis uzstājas bigbenda „Mirāža" un Jazz trio sastāvā Briselē un Rīgā, Ērmaņu muižā spēlēja kopā ar perkusionistu Valteru.
Valters Gotlaufs ir mūsējais – praulēnietis, Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas absolvents. Šobrīd studē Rīgas Tehniskajā universitātē, taču bungu spēle joprojām ir viņa kaislība, meistarība un radošās izteiksmes veids.
– Aicinu uz Ērmaņu muižu arī 15. jūlijā, kad te Bēthovena čello sonātes spēlēs izcilais čellists Jānis Lauris – latvietis no Austrālijas, – sakot paldies lieliskajiem mūziķiem dzimšanas dienas koncertā, akcentēja Uģis Prauliņš. – Tātad Ērmaņu muižu apciemos ne tikai mūziķi no Briseles un Praulienas, ar ko man ir dzimtas saistība, bet arī Austrālijas.
Izstāde kā saspēle ar muižas telpu
Jāuzsver, ka visu vasaru Ērmaņu muižā būs skatāma jaunatklātā izstāde „Bleķa ainavas". – Pavērojiet, cik šīs ainavas ir dzīvas un uzrunājošas! – rosināja Uģis Prauliņš. – Cik iejūtīgi, gandrīz kā šajā mājā katram darbam, katram bleķim virsū uzlikts tas, ko materiāls visspēcīgāk un pilnīgāk var iznest.
Skārds, alumīnijs, kapars. Rūsains, buktains un viegli pirkstus uzplēsošs metāls ar savu faktūru un estētiku pārņēmis un iedvesmojis mākslinieces apdzīvot to no jauna. Metāla priekšmeti subjektīvās ainavās – tā varētu raksturot redzētās plaknes. Zīmējot uz tām veidojies jauns līniju tīklojums, uz jau skārd-esošā – jauns attēls. Jūra, koki, mākoņi – tik vienkārši, patiesi, asociatīvi un brīvi. Kā bilde, kad izej agrā rītā pļaut zāli, kā mistērija, kad sniegputenī saņemies atvērt acis un ieraugi neaprakstāmo.
Dažkārt pat nevar saprast, vai tā ir siena vai izstādes darbs – māksla tik organiski ir ieaugusi telpas vēstījumā.
27.06.2017.