Tā uzskata ILZE STŪRE, kas kopš 12. aprīļa strādā par Madonas novada pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas speciālisti, Madonas tūrisma informācijas centra (TIC) speciālisti. Jaunā tūrisma sezona sākusies līdz ar pavasara iestāšanos, kad doties apskatīt tūrisma vietas mudina brošūras un ceļveži, arī kartes un bukleti, ko vienuviet var skatīt Madonas TIC plauktos. Ilze mūs sagaida ar siltu smaidu, atraujoties no datora, kas ir liels palīgs un izziņu avots, stāstot par tūrisma piedāvājumu mūsu novadā, pasākumiem un vasaras aktivitātēm.
– Kā esi iejutusies Madonas TIC darba atmosfērā?
– Pagājis jau tikai pirmais mēnesis, bet darbs tūrisma jomā patīk. Mani saista tas, ka varu satikties ar tūrisma nozares pārstāvjiem, uzņēmējiem, esmu iesaistījusies arī tūrisma uzņēmēju klubiņā. Ar vietējiem saimniekiem un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem pamazām veidojas atgriezeniskā saite – viņi informē par saviem pasākumiem, par ko varu ievietot informāciju mājas lapā www.visitmadona.lv un sociālajos tīklos. Daudz iznāk strādāt ar datoru, pēc iespējas plašāk reklamēt pasākumus, novada uzņēmēju aktivitātes. Visiem izsūtu arī ikmēneša pasākumu plānus. Nesen kopā ar tūrisma uzņēmējiem devāmies Lubāna ezera virzienā, pa ceļam iegriezāmies Ošupes pagasta tūrisma saimniecībā "Aļņi" un Lubāna mitrāja informācijas centrā, pēc tam viesojāmies Rēzeknes novada "Zvejniekos", kur saimnieks Jānis Macāns aizrauj ar saviem stāstiem. Tas ir ļoti svarīgi, kā proti pastāstīt, lai ieinteresētu. Pasākuma vakarpusē piedalījās sešu kaimiņu novadu (Madonas, Rugāju, Balvu, Varakļānu, Lubānas un Rēzeknes) tūrisma saimnieki. Jau desmito gadu Madonā aktīvi darbojas tūrisma pakalpojumu sniedzēju klubiņš, kur uzņēmēji brauc cits pie cita un dalās pieredzē, kā arī reizi gadā kopīgi dodas pieredzes apmaiņas braucienā pa Latviju. Strādāsim arī pie jaunu velomaršrutu izveides, jo sporta un atpūtas bāze "Smeceres sils" un degvielas uzpildes stacija "Virši" piedāvā arī velonomu. Šobrīd ekskursantu grupas vairāk zvana pa tālruni, interesējas, ko var apskatīt Madonas pusē. Atkarībā no tā, kāda ir vecuma grupa, iesaku apskates vietas gan Madonā, gan novadā. Gida pienākumiem man kā jaunai darbiniecei vēl jāgatavojas, bet gidu pienākumus grupām veic Sanita Soma, Indulis Zvirgzdiņš, Laimdota Ivanova. Paldies Ilzei Riekstiņai, kas mani ievadīja TIC darbā, raksturoja pienākumus, kas iesākti un jāturpina. Izjūtu Madonas muzeja kolektīva labvēlīgo attieksmi. Nākot uz muzeju, interesenti pie viena apskata arī Madonas TIC piedāvājumu, iegādājas suvenīrus un otrādi – saņemot tūrisma informāciju, tiek apskatītas arī izstādes. Esmu ievērojusi, ka ceļotāji visbiežāk no suvenīriem izvēlas pildspalvas ar uzrakstu "Madona", magnētiņus un končas – Madonas karameles.
– Cik tuva un pazīstama ir tūrisma sfēra?
– Esmu uzaugusi "Kučuru dzirnavās", kur joprojām ar lauku tūrismu, kāzu, kā arī citu svinību organizēšanu nodarbojas mani vecāki, no kuriem esmu daudz mācījusies. Tūrisma sfēru esmu iepazinusi, palīdzot pasākumu rīkošanā, arī galdu klāšanā, viesu apkalpošanā, ko patika darīt. Man ir māsa Inese un brālis Ģirts, kas ir dzirnavu muzeja aizsācējs. Inese dzīvo Rīgā, strādā uzdevumi.lv, kas palīdz skolēniem mūsdienīgi apgūt mācību vielu. Nedēļas nogalēs reizēm satiekamies. Dzīves skolotāja un ideju ģeneratore ir mamma (Daina Medne), kas jau no mazotnes ievadīja tūrisma nozarē, ļāva darboties praktiski. Tas noteica arī profesijas izvēli, jo apzināti gribēju savu dzīvi saistīt ar tūrismu. Pēc Madonas Valsts ģimnāzijas beigšanas iestājos Biznesa augstskolā "Turība", kur apguvu lietišķo un rekreatīvo pasākumu vadības specialitāti. Profesija palīdz arī TIC speciālistes darbā, jo ir jāorganizē arī pasākumi. Pirmās ugunskristības bija mūsu nodaļas rīkotās fotoorientēšanās sacensības "Laika rats iegriež Madonu" Muzeju nakts ietvaros. Manuprāt, izdevās interesants pasākums, piedalījās astoņas komandas. Jau mācoties "Turībā", esmu organizējusi dažāda veida pasākumus, kā arī strādājusi viesnīcā Islande Hotel, kur man bija pienākumi restorānā – apkalpot, organizēt darbu. Praksē pusgadu pabiju Grieķijā, Rodas salā, kur atkal iepazinu darbu ar viesiem – strādāju lielajā viesnīcā un galvenajā restorānā, kur apkalpoju klientus. Daudz sanāca runāt krievu valodā, arī angļu, un valodas zināšanas noder arī tagad, kad Madonas TIC iegriežas ārzemnieki.
– Tomēr par dzīvesvietu esi izvēlējusies lauku vidi, atgriežoties mājās.
– Esmu dzimusi Ogres rajona Meņģelē. Kad vecāki atnāca dzīvot uz Aronas pagastu, jo mantojumā saņēma "Kučuru dzirnavas", es biju tikai pāris mēnešu veca. No bērnības atceros, ka palīdzēju tētim malt miltus, putraimus. Atminos, kā reiz biju piegājusi pie tālruņa, kas zvanīja, un atbildējusi: "Rupjmaiznieks tūlīt nāks pie telefona." Atceros to, ka bija jāslauka kāpnes, kas vienmēr bija baltas, bija jāfasē putraimi, jo tas bija pirmais ģimenes uzņēmums. Lauku tūrisms sekoja pēc tam.
Dzīve laukos man ir primārais, tā kā esmu uzaugusi laukos, šī vide man ir piemērotākā, jo ir vajadzīgs klusums, savs stūrītis. Kad abi ar Dairi apprecējāmies, dzīvojām Rīgā, Purvciemā, bet ātri vien sapratām, ka Rīgas dzīve mums tomēr nav piemērota, vēlējāmies atgriezties atpakaļ laukos. Daba, miers, klusums, svaigs gaiss ir arī tā vide, kur audzināt bērnus, kur nav jābaidās, ka bērnam jādzīvo uz bruģa, jāelpo automašīnu izplūdes gāzes. Kad atgriezāmies Aronas pagastā, mums viena pēc otras piedzima meitas – Ance un Kate, viņām vasarā būs 3 un 2 gadi. Māsiņas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi "Sprīdītis" Kusā, kur viņām ļoti patīk. Dairis strādā VUGD Madonas daļā par inspektoru, arī man laimējās ar darbu, kas ir saistīts ar specialitāti.
– Arī pati esi tūrisma objekta "Gravas dzirnavas" saimniece.
– Piedāvājam guļbūves pirts namiņu, kurā var atpūsties, pērties lauku pirtī, atveldzēties dīķī un arī nakšņot. Izguldīšanai vietas pietiek četriem cilvēkiem, kas vēlas netraucēti atpūsties. "Gravas dzirnavas" atrodas apmēram 1 km attālumā no "Kučuru dzirnavām", tur arī Stūru ģimene dzīvo. Mēs ar mammu tagad esam labas kaimiņienes, joprojām izpalīdzīgas.
– Kā Madonai varētu piesaistīt lielāku tūristu uzmanību?
– Manuprāt, informācijas, kur pavadīt brīvo laiku, atvaļinājumu, doties ekskursijās, ir daudz. Tūrisma objektu, atpūtas vietu ir vesels saraksts, bet katram jau ir savas vēlmes. Viens ir iedot tūrisma bukletu, otrs – pastāstīt, kas ir Madonā, novadā, ko var apskatīt. Uzskatu sevi par komunikablu, man patīk ar cilvēkiem aprunāties, uzklausīt viņu intereses. Lielāka tūristu interese par Madonu un novadu tomēr ir vasarā, jo ziemas sezonā, kas ir nepastāvīga, vairāk ir piedāvājumu slēpotājiem. Tūristus piesaista pasākumi, un pasākumu plāns ir pieejams. Jūnija sākumā Madona svinēs pilsētas svētkus, kad pilsēta atkal "mudžēs". Liela nozīme ir tam, ka Madonas novads piedalās starptautiskajā tūrisma izstādē "Balttour", arī Igaunijas tūrisma izstādē, par mums uzzina, brauc ciemos arī ārzemnieki. Nesen tūrisma informācijas centrā iegriezās viesi no Norvēģijas. Pastāstīju par Madonas novadu, tūrisma piedāvājumu.
– Kur smelies idejas, kas ir spēka avoti?
– Idejas darbam smeļos gan no sociālajiem tīkliem, gan no uzņēmēju piedāvājuma. Mūsu ģimenei patīk ceļot, un kopā ar vīru ik pa laikam sēžamies automašīnā un apbraukājam skaistas vietas gan Madonas novadā, gan ārpus tā robežām. Ir svarīgi neieslīgt ikdienā, neiesūnot, bet paskatīties, kas notiek ārpus mājas, gūt jaunus iespaidus. Interesanti pavērot, kā tūrisms attīstās citos novados, un attīstība ir nemitīga, nekas nestāv uz vietas. Piemēram, ja kādā vietā iznāk atgriezties pēc gada, piedāvājumā jau ir kas jauns. Kad ceļojam, apskatām daudz jaunu un skaistu vietu, tāpēc visi, kas atbrauc uz mūsu novadu, vēlas būt iespaidu uzpildīti mūsu pusē. Manuprāt, vasara ir iespēju laiks, kad var gan paceļot, gan uzņemt viesus, gan daudz strādāt – enerģijas pietiek. Domas un idejas rosina klusums, miers, iespēja pavizināties ar laivu. Mūsu novadā ir daudz ezeru, kur vasarā doties pēc veldzes. Jau tagad var uzsiet pirmās pirtsslotas, jau pirts procedūrām izmēģinājām jauno bērzu slotiņas. Spēka avots ir mana ģimene, meitas, kas vēl mazas un kam ir jāpalasa pasaciņas. Lielu atbalstu sniedz vīrs Dairis, kas uzņemas rūpes par bērniem, ļauj man izskriet kādu loku dabā, kur restartējos. Pie mājas ir mežs, ceļš, kas ir piemērots skriešanai. Vācam zāļu tējas, tikko salasījām gaiļbiksīšu tēju. Kā sākusies tūrisma sezona, bērnu pieskatīšanu sestdienās uzņemas gan vīrs, gan reizēm arī mani vecāki. Pie vīra vecākiem braucam uz Pļaviņām, kur vīramāte ir bērnudārza audzinātāja, bet tēvs – sporta darba organizators. Arī viņi ir mūsu lielais atbalsts, atbrauc pieskatīt bērnus arī pie mums.
26.05.2017.