Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas svētkus īpašā pasākumā šogad svinēja Madonas Valsts ģimnāzija. 3. maijā Latvijas augstākajā kalnā ar simbolisku moto „No Gaiziņa Latviju redzot" skolas kolektīvs ieskandināja Latvijas simtgades svinības.
Vispirms skolēni tika aicināti iemūžināt Gaiziņkalna dabasskatus, fotografējot un piedaloties brīvdabas mākslas plenērā. Pēc pusdienām Madonas Valsts ģimnāzijas jauktais koris kopā ar sadarbības partneriem – Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas jauktajiem skolēnu koriem – diriģentes Ijas Voiničas vadībā kalna terasē sniedza svētku koncertu. Klausoties emocijām bagāto priekšnesumu, iekšēji teicu paldies oriģinālās idejas autorei, jo novadā vēl viena vieta līdzās Praulienas pagastā esošajām Skaņu stabulēm nu kļuvusi par skolēnu dziedātās dziesmas skatuvi.
Rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš savulaik teicis: „Salīdzinot ar īstiem kalniem, mūsu Gaiziņš būtu tīrais nieks, bet, tā kā tas ir mūsu augstākais, tad katram latvietim ieteicams tajā uzkāpt vismaz reizi mūžā, jo uzkāpušam gribas uzgavilēt. Tikai no šejienes var īsti redzēt Latvijas skaistumu! Tur dziļumos guļ ezeri kā zili zemes logi, silu, biržu un siliņu apņemti."
Redzot apkārtnes tālumus, skaistās, gleznainās vietas, ikviens atvērās dvēseles balsij, un koncerts arī bez lieliem skatītāju pūļiem izskanēja piepildīti un pacilāti. Volfganga Dārziņa „Birzēm rotāts Gaiziņš", Raimonda Tigula „Lec, saulīte", Jāzepa Vītola „Gaismas pils", Jāņa Aišpura „Kalniem pāri" ir dziesmas, kas pat ielejā „izrauj no apaviem", kur nu vēl kalna virsotnē.
– Mums patiešām palīdz vietas unikalitāte, – piekrita Solvita Seržāne. – Gribējās iekļauties dabas ritmos, jo šis laiks aktualizē domas par valsti, mūsu zemi. Pārdomas tik brīnišķīgi atbalsojas Gaiziņā, kur ir krustpunkti gan dabai, gan kultūrai, gan cilvēkam. 21. gadsimtā noteikti vairāk vajag tiekties uz dabu, kur taču varam gūt ierosmi, spēku un atbalstu.
– Var jau šķist, ka cilvēks ir tas, kas sargā dabu, bet varbūt ir otrādi – ka daba sargā mūs pašus. Apzinoties vērtības un vietas unikalitāti, varam vairāk izjust patriotismu, organiskāk ieaugt savā zemē un valstī un tajā pastāvēt, – uzsvēra Solvita Seržāne.
Koncertā līdzās koriem uzstājās mežragu kvartets – Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas audzēkņi Dāvis Kukārs, Egils Akaševs, Kristaps Līcītis un Gusts Jekociņš. No kalna virsotnes puiši aiznesa latviešu tautas dziesmas: „Lokatiesi, mežu gali" Emiļa Melngaiļa apdarē, „Pūt, vējiņi!" Jurjānu Andreja apdarē, „Rīga dimd" Jāņa Cimzes apdarē un Jurjānu Andreja skaņdarbu „Dievs, dod mūsu tēvu zemei".
– Kopā ar skolotāju Arturu Kloppi izvēlējāmies repertuāru, to šodien spēlējam, – komentēja Dāvis Kukārs. – Izjūtas ir brīnišķīgas – koris labi dzied, pašiem arī labi sanāk. Katrā ziņā labprāt te uzspēlētu vēlreiz. Koncerta kulminācija man likās brīdis, kad koris dziedāja „Gaismas pili", tad sirdī ielija patriotisms.
– Jau ziemā mūs uzrunāja kordiriģente Ija Voiniča, aicinot pievienoties koncertam, – savu klātbūtni Gaiziņā pamatoja Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas jauktā kora diriģente MarikaSlotina-Brante. – Pirms 4. maija svētkiem būt kopā ar jauniešiem Gaiziņā – tas patiešām ir interesanti. Visi esam iedvesmoti un apgaroti, ir skaists laiks, dziedam jauniešu koru salidojuma „Kalniem pāri" repertuāru – skaistas „garšas" dziesmas. Salidojums notiks 20. maijā, tad Valmierā satiksies visi Latvijas skolēnu jauktie kori.
– Skaņa no Gaiziņa burtiski lido, nevajag mikrofonus, viss ir kā dabas koncertzālē ar brīnišķīgu akustiku, – vērtēja Ija Voiniča. – Pasākums ir izdevies, ir lieliski laikapstākļi, un mēs esam pirmie, kas Gaiziņā dziedam. Te bijuši perkusionistu koncerti, bet kori līdz šim Latvijas augstākajā punktā nav dziedājuši.
Kamēr kori un instrumentālisti muzicēja, kalna galā darbojās jaunie mākslinieki.
– Mākslas plenērā piedalās apmēram 15 dalībnieku, viņu darbus izliksim apskatei, un par tiem varēs balsot, – informēja Madonas Valsts ģimnāzijas skolotāja Zane Beģe-Begge. – Darbi pēc tam apceļos vietas, no kurienes šodien ieradušies sadziedāšanās pasākuma dalībnieki. Vairākplānu ainavu gleznot nav nemaz tik viegli. Varbūt kādam palīdz tas, ka bijām Madonas muzeja izstāžu zālēs uz Arija Skrides gleznu izstādi, kur jaunieši gatavoja Skrides darbu kopijas. Līdzīgi kā šeit, arī Skrides darbos pavērās Vidzemes ainava.
Vaicāta par skolēnu ieinteresētību, Zane Beģe-Begge atzina: – Mācību stundā nosēdēt 40 minūtes un nekustīgi zīmēt jaunieši nav spējīgi, te visi sēž un jau vairākas stundas ar aizrautību glezno. Ideja ir brīnišķīga, biežāk jābrauc uz kalnu!
Pasākuma izskaņā sekoja svinīgs brīdis Golgāta pakājē pie balti klātiem galdiem.
– Esam sapulcējušies gandrīz Latvijas pašā viducī, visaugstākajā Latvijas vietā, – rezumēja Madonas Valsts ģimnāzijas direktore Vanda Maderniece. – Kad apmīļots gandrīz viss Gaiziņkalns, izstaigātas virsotnes, fotogrāfijās un zīmējumos iemūžinātas ainavas, kopā sanākam pie balti klātiem galdiem. Latvijai ir sena vēsture un gadsimtos sakņotas tradīcijas. Ar to esam bagāti, ka kopjam senču tradīcijas, mums nav svešas latvju dainas un senās patriotiskās dziesmas. Mīlam skaisto un labo, atceramies un izjūtam nozīmīgās un lielās vērtības – brīvību, māju izjūtu, dabu. Iespējams, šodien savā iztēlē esam paskatījušies arī tālāk aiz apvāršņa.
09.05.2017.