Pagājušajā piektdienā Ministru prezidents MĀRIS KUČINSKIS darba vizītes ietvaros apmeklēja Alūksnes un Madonas novadu. Apmeklējuma gaitā premjers Madonā tikās ar novada pašvaldības deputātiem, pagastu pārvalžu vadītājiem, uzņēmējiem, kā arī sniedza interviju laikrakstam „Stars". Aktuālākā sarunas tēma, protams, bija valdībā nonākušais Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021. gadam projekts.
– Nākamā (šī – Aut.) nedēļa būs izšķirošā, jo aizstāvēsim pamatnostādnes, kas tapušas kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Banku un citiem sociālajiem partneriem. Īstenojot piedāvāto nodokļu reformu, būs vērojams neliels budžeta deficīta pieaugums, taču tas iespaidu atstās tikai uz pirmajiem diviem gadiem, kamēr ekonomikas izaugsme kļūs straujāka. Katra reforma nes pārmaiņas, un tas mūs dara uzmanīgus. Šis ir tas gadījums, kad valsts veic fundamentālu pagriezienu uzņēmējdarbības vides pilnveidē, padarot to pievilcīgāku gan vietējiem uzņēmējiem, gan ārvalstu investīcijām. Pašreizējā situācijā uzņēmēji nav motivēti ne tikai ieguldīt savu peļņu uzņēmuma attīstībā, bet to pat uzrādīt, jo tā uzreiz tiek aplikta ar nodokli. Pamatnostādņu projektā paredzēts, ka, ja tu vēlies izņemt peļņu – nomaksā no tās 20%, bet, reinvestējot peļņu uzņēmuma attīstībā, nodoklis nebūs jāmaksā. Ceram, ka, ieviešot šo normu, uzņēmumi uzlabos savu bilanci un arī bankas būs pretimnākošākas kreditēt uzņēmējdarbību, jo patlaban daudziem uzņēmumiem, slēpjot peļņu, „uz papīra" ir slikta bilance, kas nemotivē bankas tos kreditēt. Jāatzīst, ka kopumā darbs pie pamatnostādnēm ir bijis ļoti auglīgs un ļāvis atklāt gan pozitīvās nodokļu sistēmas puses, gan arī daudz negatīvā, ko šobrīd vēlamies ar reformas palīdzību novērst.
– Kā nodokļu reforma atsauksies uz „tanti Bauskā", kuras ekonomika ir viņas maks?
– „Tantei Bauskā" un citiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nav uzņēmēji un neplāno par tādiem kļūt, ir svarīgi apzināties, ka, ieviešot reformu, mēs speram soli ienākumu nevienlīdzības mazināšanas virzienā. Tas nozīmē to, ka palielinās neapliekamais minimums, kā arī smagās diskusijās ar pašvaldībām esam panākuši, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis samazināsies cilvēkiem ar vidējiem un maziem ieņēmumiem. Neliels paaugstinājums būs arī neapliekamajam minimumam no pensijām. Pamatnostādņu projektā paredzēti arī citi pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanā.
– Uzņēmēji nereti norāda, ka vienlīdz būtisks jautājums kā nodokļu apjoms ir arī pašu nodokļu pastāvība un pārāk lielais administratīvais slogs. Vai reformas kontekstā arī šiem jautājumiem pievērsta uzmanība?
– Valsts nodokļu pamatnostādnes tieši tādēļ arī ieviešam, lai nodokļus tik bieži nemainītu un sistēmu stabilizētu. Šī būs ļoti nopietna apņemšanās. No uzņēmējiem esam saņēmuši arī objektīvus pārmetumus par to, ka decembrī tiek veikti normatīvo aktu grozījumi, kas uzņēmējiem rezultējas nelielās nodevās un viņi nereti par to uzzina tikai, pamostoties 1. janvāra rītā. Jebkurām izmaiņām jābūt zināmām vismaz vairākus mēnešus iepriekš, lai uzņēmēji gaidāmajām pārmaiņām var sagatavoties.
Runājot par administratīvo slogu, ar uzņēmējus pārstāvošajiem sociālajiem partneriem jau esam strādājuši pie tā, lai to mazinātu, un galvenokārt pārmaiņām jābūt saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta attieksmi pret uzņēmējiem. Nav jādzenā tie uzņēmēji, kurus nevajag dzenāt, bet katrs gadījums jāvērtē pēc būtības, lai nav tā, kā šobrīd, kad kādu „mazo" uzņēmēju ar birokrātijas palīdzību purina, bet „lielie" tikmēr smaida un veic mahinācijas miljonu eiro apmērā. Arī attiecībā uz pārējo valsts pārvaldi esam vienojušies, ka ne tikai vārdos, bet arī praksē jāorientējas nevis uz papīru nēsāšanu, bet gan izmērāmiem rezultātiem.
– Iepriekšējais Valsts kancelejas (VK) vadītājs Mārtiņš Krieviņš minēja, ka reformas rezultātā varētu atbrīvot līdz pat 7000 valsts pārvaldē strādājošo, pašreizējais VK vadītājs Jānis Citskovskis, kas arī par savu galveno uzdevumu amatā ir nosaucis valsts pārvaldes reformu, ir piesardzīgāks šajās aplēsēs.
– Gadījumā ar iepriekšējo VK vadītāju darbojās princips „Tici maniem vārdiem, bet neskaties uz darbiem". Nosaukt konkrētu ciparu ir viens, bet kaut ko reāli sākt darīt – pavisam kas cits. Pamatkurss patlaban nav mainījies, taču skaļie paziņojumi gan ir noslāpēti. Šobrīd ir izveidota analīzes grupa. Tās uzdevums ir sniegt piedāvājumus, kā uzlabot un efektivizēt valsts pārvaldes darbus. Algu fonds varētu nesamazināties, taču darbinieku skaits un dokumentācijas apjoms ir jāsamazina, lai valsts pārvaldes darbs tiešām kļūtu efektīvāks.
Manā skatījumā, pašlaik viena no lielākajām problēmām valsts pārvaldē ir sadarbība starp diviem resoriem. Ja, piemēram, nosēžoties pie galda trim ministriem, viņi spēj vienoties par konkrētu rezultātu, nākot jau nākamajam līmenim, sāk parādīties problēmas, jo, ja vienam resoram finansējums samazinās, tas tiek uztverts tā, it kā pašam miesu rautu ārā, un sadarbība pēkšņi pazūd. Kad nākamreiz ierēdnim vaicāju, kādēļ jautājums nevirzās uz priekšu, man atbild: „Premjer, patiesībā viss notiek, tikai vēl pietrūkst finansējuma, un termiņš jāpārceļ par diviem gadiem."
– Pirms kāda laika VARAM publiskajā telpā paziņoja, ka strādā pie sadarbības teritoriju modeļa, kas šobrīd paredz 29 sadarbības teritoriju izveidi. Pašvaldības VARAM piedāvājumu vērtē visai rezervēti, un daži to pat uztver kā centienus īstenot jaunu administratīvi teritoriālo reformu. Vai jūs atbalstāt sadarbības teritoriju modeli?
– Manuprāt, tie, kuri šo modeli izstrādāja, īsti nesaprata, kas darāms, un tā vietā uzzīmēja karti ar apvienotām pašvaldībām, tā tikai satracinot sabiedrību, un ar to arī viss beidzās. Esam vienojušies, ka līdz rudenim modelis ir jāpārstrādā, ievērtējot to, ka valstī pamazām reorganizējas gan veselības aprūpes iestāžu, gan izglītības iestāžu tīkls. Es no modeļa izstrādātājiem prasu analīzi par to, kāda ir iedzīvotāju plūsma novados, nevis kartes uzzīmēšanu. Manuprāt, ir jāapzinās, ka ir konkrēts funkciju apjoms, kuras konkrētās pašvaldības savā teritorijā nespēj efektīvi pildīt, vai tā būtu atsevišķas būvvaldes darbība, skolu pārvaldes uzturēšana vai kas cits. Šīs funkcijas vairākiem novadiem ir jāapvieno. Ja tu kā novada vadītājs paliec pie sava, pretojies un nevēlies pieņemt racionālus risinājumus – labi, izvērtējam reformas nepieciešamību. Situācija Latvijā ir ļoti atšķirīga. Tādos novados kā Gulbene, Alūksne un Madona, kas ir visai lieli, problēmu risinājumu ar kaimiņiem vieglāk atrast, taču Valmieras, Cēsu un Liepājas apvidū, kur valda liela sadrumstalotība, daudzi jautājumi netiek risināti.
– Jūsu amata pildīšanas periods ir sakritis ar Latvijas gatavošanos valsts simtgadei un arī ar pašu simtgadi. Kā izjūtat šo valstij tik nozīmīgo jubileju?
– Tuvojoties 2018. gadam un Ministru kabinetā ejot garām bijušo premjeru fotogrāfijām, aizvien vairāk par to aizdomājos. Nedaudz gan apbēdina polemika par tēriņiem saistībā ar simtgades svinēšanu. Satiekot meitenes no Daugavpils vidusskolas, kuras, pateicoties svētku finansējumam, 16 gadu vecumā pirmo reizi apmeklē Rīgu un tās muzejus, saproti, ka svētkiem ir jābūt. Valsts līmenī svinības sāksies jau pavisam drīz – 4. maijā, kad stādīsim Latvijas simtgades ozolus, tam sekos Latgales simtgades kongress, taču ļoti svarīgi, lai katrs svētku izjūtu saglabājam savās sirdīs arī ārpus šiem pasākumiem.
Valsts simtgades svinības, manuprāt, ir piemērotākais brīdis, kad aizdomāties par vērtībām, jo īpaši par neatkarību un brīvību. Par to, cik tās ir svarīgas un joprojām sargājamas. Atšķirībā no citām valstīm, kuru neatkarībā nav bijis tādu pārrāvumu, kā tas ir Latvijas gadījumā, mēs labi apzināmies, cik viegli neatkarību iespējams zaudēt, taču to atgūt – ļoti grūti.
28.04.2017.