Aprīļa sākumā Jelgavas pilsētas kultūras namā un Jelgavas Mūzikas vidusskolā notika ceturtais starptautiskais pūtēju orķestru konkurss „Baltic Open" un IX Latvijas pūtēju orķestru konkurss.
Pasākumā piedalījās 43 Latvijas un trīs Igaunijas un Lietuvas pūtēju orķestri, kopā ap 1700 mūziķu četrās grūtības pakāpes grupās.
Pārliecinoša uzvara un balvas
Lielisku uzvaru IV – augstākās grūtības – pakāpē konkursā svinēja Madonas pūtēju orķestris, iegūstot augstāko vērtējumu – 47,58 punktus starp visām orķestru grūtības pakāpēm, krietni apsteidzot konkurentus un iegūstot pārliecinošu 1. vietu. Papildus žūrijas vērtējumam orķestris saņēma Jelgavas pašvaldības speciālbalvu par labāko Gunāra Ordelovska marša „Vieglā solī" izpildījumu.
– Šis gads ir pūtēju orķestru mūsdienu skolas pamatlicēja, izcilā latviešu pūtēju orķestru diriģenta, komponista un pedagoga Gunāra Ordelovska 90. jubilejas gads, – komentē Madonas pūtēju orķestra mākslinieciskais vadītājs, diriģents Andrejs Cepītis. – Līdz ar to konkursā viens skaņdarbs katram kolektīvam bija jāspēlē no viņa klāsta.
Speciālbalvā Madonas orķestris saņēma Jelgavas muzeju apmeklējuma kartes. Tā kā 27. maijā Jelgavā notiks pūtēju orķestru kopmēģinājums, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku modelēšanas koncerts jeb pūtēju orķestru svētki „Novadnieki", kas veltīti Gunāram Ordelovskim, apbalvotajiem ir reāli šo balvu izmantot un iepazīties ar Jelgavas pilsētas muzejiem.
Konkursa dalībnieki un tā žūrija
„Baltic Open" un IX Latvijas pūtēju orķestru konkursā IV grūtības pakāpē spēlēja pūtēju orķestris „Balvi", Talsu pūtēju orķestris, Tallinas Tehnoloģiju universitātes pūtēju orķestris (Igaunija), Ogres pūtēju orķestris „Horizonts", Siguldas Absolventu orķestris, „Jūrmala", Rūjienas orķestris „Tālavas taurētājs", Joņus Broņuša Viļņas Mūzikas skolas orķestris (Lietuva).
Konkursu vērtēja starptautiska žūrija: Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents Atvars Lakstīgala, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku orķestra diriģents Guntis Kumačevs, Klaipēdas Muzikālā teātra galvenais diriģents Dainius Pavilionis (Lietuva), Palangas profesionālā pūtēju orķestra diriģents Vīgants Rekašis (Lietuva) un Jelgavas bigbenda mākslinieciskais vadītājs Raitis Ašmanis.
Programmas apguves motivācija
– Patīkami no žūrijas komisijas bija dzirdēt atzinīgus vārdus par mūsu orķestra skanējumu, – stāsta Andrejs Cepītis. – Konkursos atskaņotā mūzika vienmēr ir visai specifiska un krasi atšķiras no festivālos vai koncertos spēlētās. Lai neilgā laikā sagatavotu programmu (mūsu gadījumā pēc konkursa Čehijā bija vien pusotrs mēnesis laika), tam vajadzīga ļoti augsta motivācija, individuālā varēšana un disciplīna. Orķestranti tam bija gatavi, ko apliecina iegūtais rezultāts.
Jautāts, kas tad bija noteicošais dalībnieku stājā un attieksmē, diriģents atzīst, ka galvenais faktors bija sevis pierādīšana. „Ja kāpj uz skatuves, apliecināt un pierādīt sevi ir jāgrib, citādi nav vērts."
– 30 minūšu atšķirīgas programmas, ko sagatavojām katram konkursam, prasīja ļoti daudz, – neslēpj Andrejs Cepītis. – No Čehijā spēlētā Jelgavas konkursam atstājām tikai vienu skaņdarbu, tāpēc cepuri nost orķestra dalībnieku priekšā. Daudzi orķestra pārstāvji uz mēģinājumiem brauc no Rīgas, kur strādā, viņiem ir ģimenes, bet sirdī visi palikuši Madonas patrioti. Tas ir unikāli, un man ir prieks strādāt ar šo kolektīvu.
Nākotnes uzdevumi
Jautāts par nākotnes plāniem, Andrejs Cepītis atbild, ka 15. jūlijā orķestrim jābūt Rundāles pilī, kur notiks pirmais simtgadnieku salidojums. Madonas kolektīvs aicināts pasākumu kuplināt ar mūziku, iepriecinot godājamo publiku. Bez tam 10. jūnijā Madonas pūtēju orķestris dosies uz Gulbeni, kur divos gados reizi notiek starptautisks pūtēju orķestru festivāls.
Savukārt 2018. gads būs XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku zīmē.
– Esam labākais provinces orķestris ārpus Rīgas, bet cik ilgi, to nevar zināt, – pēc daudzajiem panākumiem konkursos un starptautiskas žūrijas atzinuma, metot skatu nākotnē, aizdomājas Andrejs Cepītis. – Visi Latvijas orķestri svētkiem gatavojas maksimāli. Mūsu orķestru grupā kolektīvu diriģenti gan Balvos, Talsos, gan Saldū ir mūzikas skolu direktori, un viņiem ir pieejams pavisam cits resurss. Madonas orķestrī piecus gadus nekas nav ieguldīts, būtu vajadzīgi jauni instrumenti (fagots, saksofons), tāpat orķestrantiem nepieciešams jauns apģērbs. Attīstībai ir jābūt, lai kolektīvs, būdams savā ziņā kā Madonas vizītkarte, justu atbalstu un interesi par sevi.
25.04.2017.