Darbīgā noskaņojumā mūs sagaidīja SIA "Ducimus" alus darītavā Cesvainē, kas kopš pagājušā gada 8. decembra ir saņēmusi mazās alus darītavas atzīšanas sertifikātu. Pavasara un vasaras sezonai top trīs Cesvaines alus šķirnes.
Cesvaines alus darītava ir uzņēmums, kuru izlolojušas divas radniecīgas ģimenes: Leimaņu ģimene no Cesvaines un Eglīšu ģimene no Jelgavas, kam ideja par dzīvā alus darīšanu pēc senām receptēm radās pirms četriem gadiem. Tikai 2015. gadā visi apstākļi sakrita un bija labvēlīgi, lai ķertos pie ieceres īstenošanas.
Uzņēmēji, SIA "Ducimus" valdes locekļi – Ainārs Leimanis Cesvainē un Uģis Eglītis Jelgavā – pusotra gada laikā ir sakārtojuši alus ražošanai piemērotās telpas Cesvainē un iegādājušies nepieciešamās iekārtas, lai pēc sentēvu metodēm varētu brūvēt dzīvo alu, kas nosaukumā nes Cesvaines vārdu. Alus sastāvā ir pazemes ūdens, miežu iesals, apiņi un raugs. Alus misu vāra īpašā malkas krāsnī, pēc tam misu raudzē un nogatavina vismaz 30 dienas. Kā vēstīts etiķetēs, "ja šādu alu par labu reiz atzina pats barons Ādolfs fon Vulfs, tas garšos arī jums". Viens no produkcijas veidiem – Marta alus – ir bijis populārs senā Cesvaines alus brūža laikā.
Telpas, kur kādreiz Cesvaines sviesta un siera rūpnīcai bijusi galdniecība, smēde, tagad ir izremontētas un sakārtotas, lai alus darītavā viss atbilstu PVD prasībām. Cik viegli vai grūti bija izveidot Cesvaines alus darītavu? Uz to Ainārs Leimanis atbildēja: – Pusotrs gads pagāja, kamēr sakārtojām visus vajadzīgos dokumentus, atļaujas. Bija domāts, ka sāksim alu brūvēt jau pagājušā gada pavasarī, bet varējām to darīt tikai decembrī. Bija svarīgi attīstīties soli pa solim, saskaņā ar principu "Kvalitāte, nevis kvantitāte". Sākoties alus patēriņa sezonai, kad alum ir lielāks pieprasījums, mūsu mazajai alus darītavai ir jāsaražo pietiekami liels apjoms, jo pieprasījums pēc dzīvā alus ir.
Latvijā jau darbojas vairākas mazās alus darītavas, kuras pretēji veikalu masu produkcijai piedāvā atšķirīgu, ļoti garšīgu alu, kas pielīdzināms mājās ražotajam. Latvijas laukos, satiekot vecāka gadagājuma tuvākus un tālākus radus, alus brūža izveidotāji izprašņāja, kā no dzidra akas ūdens, zeltainiem graudiem, pašaudzētiem apiņiem un rauga brūvē miestiņu, kas tik ļoti bija iecienīts svētkos gan pašu mājās, gan arī tuvējā apkārtnē. Pateicoties ciešiem kontaktiem ar dažiem no šiem mazajiem ražotājiem, it īpaši aldarim Mārtiņam Kazradzim no Saldus, tika uzsākts Cesvaines alus darītavas projekts. Cesvaines alus darītavas tapšanā ir ieguldīti gan personīgie, gan ES fondu līdzekļi.
– Esam uzrakstījuši divus projektus: viens projekts programmā "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" iesniegts Lauku atbalsta dienestā, otrs – LEADER projekts – tika iesniegts Madonas novada fondā, gūstot ES fondu atbalstu. Alus darītavā ir ieguldījumi, pateicoties Lauku atbalsta dienesta finansiālajai palīdzībai Eiropas struktūrfondu ietvaros, kā arī Attīstības finanšu institūcijai "Altum". Kaut gan ceļš uz mērķi nebija viegls un īss, jau tagad varam lepoties ar trim Cesvaines alus šķirnēm. Viss ražošanas process būtībā ir roku darbs, tāpēc produkcijas apjoms nav liels, bet tas izceļas ar garšu un kvalitāti, kas arī ir mūsu lielākās vērtības. Pamatā ir kvalitatīvas izejvielas – miežu graudi, ko iepērkam no Lietuvas un vācu firmas. Atdzīvinām 150 gadu ilgās Cesvaines alus darīšanas tradīcijas, kuras 1865. gadā uzsāka pirmais pilsētas alus brūzis. Pēc barona Ādolfa fon Vulfa vēlmes tas tika iekļauts Cesvaines pils muižas kompleksā. Vēsturiskā laukakmens ēka atrodas netālu no mūsu darītavas, un arī mēs ceram uz tādiem panākumiem, kādus izdevās sasniegt sentēviem, – pastāstīja Ainārs Leimanis. Viņš, pēc profesijas ekonomists, ir gan uzņēmuma valdes loceklis, gan arī aldaris.
Izjautāts par to, vai kādreiz bijusi saskare ar alus darīšanu, Ainārs smaidot atcerējās puikas gadus: – Alu mājās brūvēja kaimiņš. Atceros, ka alus bija ļoti stiprs: vienas glāzes – par maz, otras – par daudz.
Lai alus būtu dabisks, kvalitatīvs un garšīgs, bijis daudz jāmācās. Ainārs Leimanis tagad zina daudz noslēpumu, iepraktizējies, bet pirmais miežu vārījums bijis brāķis, neizdevies sasniegt vajadzīgo temperatūru.
– Tikai no savām kļūdām var mācīties, tikai procesā parādās, ko un kā vajag darīt. Daudz lasīju gudras grāmatas. Protams, sākumā palīdzēja speciālists, kas uzstādīja iekārtas, parādīja, kā to lietu dara. Tālāk eksperimentējām, līdz viss sanāca. Piemēram, vēsturiskā Marta alus recepte jau ir, etiķete un pudele arī, uz tā pamata viss tiek brūvēts, bet nedaudz uzlabots. Teorija ir viena lieta, prakse – cita. Var konkurēt tikai ar kaut ko īpašu.
Patlaban Cesvaines alus darītava strādā, lai Latvijas alus mīļotājus, kā arī ārzemju viesus iepazīstinātu ar Cesvaines alu pasākumā "Latvia Beerfest", kas no 24. līdz 28. maijam norisināsies Rīgā, Vērmanes dārzā. Festivāla laikā Cesvaines alus darītavai būs sava telts. Top arī dāvanu komplekts.
Alus realizācijā daudz dara Uģis Eglītis. Turpmāk plānots palielināt ražošanas apjomu, vienlaicīgi uzturot augstus kvalitātes rādītājus. Tuvākajā laikā varētu ražot ap 25 t alus mēnesī. Pagaidām sadarbība notiek ar tirdzniecības vietām Vidzemes pusē, kā arī ar specializētajām alus tirdzniecības vietām galvaspilsētā.
Ir domāts, ka varētu savu alus darītavu izrādīt arī interesentu grupām. Vasaras sezonā sadarbībā ar Cesvaines pašvaldību plānots alus darītavu iekļaut arī apskatāmo tūrisma objektu sarakstā. SIA "Ducimus" vasarā dos prakses vietu topošajam pārtikas tehnologam, kas varētu vairāk darboties arī ar ekskursantu grupām, kuras vēlēsies apmeklēt Cesvaines alus darītavu. Nesen darbību ir uzsākusi arī alus tirdzniecības vieta tieši alus darītavā. SIA "Ducimus" uzņēmēji ir pārliecināti, ka ar savu darbību varēs sniegt būtisku ieguldījumu, lai popularizētu Cesvaines vārdu ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām.
21.04.2017.