Aprīlis ir viens no jaunlatviešu kustības dalībnieka, dzejnieka un publicista Jura Alunāna (1832-1864) veidotajiem jaunvārdiem. Viņš ir izveidojis vairāk kā piecsimt jaunvārdu, no kuriem vairums ātri ieviesās ikdienas valodā.
Nacionālās valodas un dzejas aizsācējs
Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns, dzimis 1832. gada 13. maijā Jaunkalsnavā. Viņš bija sestais bērns bijušā skrīvera un Jaunkalsnavas muižas nomnieka Andrieva Alunāna un viņa sievas Edes (dz. Sniedze-Brunovska) ģimenē. Jau no bērnības Žoržs (tā viņu sauca ģimenē) tika audzināts ar pašcieņu un brīviem uzskatiem. J. Alunāns mācījās Jelgavas apriņķa skolā, pēc tam – ģimnāzijā. Skolas laikā viņš apguva krievu, vācu, grieķu, latīņu, franču, lietuviešu valodu. Pētīja latviešu valodu, atdzejoja lielāko daļu vēlāk publicēto dzejoļu. Vēlāk Tērbatas (Tartu) universitātē viņš studēja filoloģiju un tautsaimniecību, tur uzsāka aktīvu publicista un literāta darbību. 1856. gadā J. Alunāns izdeva dzejoļu krājumu „Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas", kur gandrīz visi dzejoļi atdzejoti no vācu, krievu un citām valodām. Viņš gribēja parādīt latviešu valodas skaistumu un līdzvērtību starp citām valodām. Tas bija pirmais mākslinieciski nozīmīgais dzejas apkopojums latviešu valodā. Arī tik zināmā dziesma „Nevis slinkojot un pūstot…" ir J. Alunāna atdzejojums no čehu valodas. Vasarās viņš brāļa dēlam Ādolfam Alunānam mācīja klasiskās valodas un allaž uzsvēra, ka nav jākaunas no savas valodas. Daudzi šodien lietoti latviešu valodas vārdi savulaik ir Jura Alunāna jaunizveidoti, arī mēnešu nosaukumi, kā janvāris, februāris, marts, aprīlis un citi. Tāpat daudzu tautu nosaukumi, kā grieķi, angļi, spāņi. Viņa veidoti ir arī tādi vārdi kā pētnieks, saraksts, siltumnīca, saeima, uzvalks, veikals, latviskoti vārdi no vācu valodas – derīgs (ģeldīgs), sods (štrāpe) un daudzi citi. Nelielu atgādinājumu par J. Alunāna veikumu var skatīt arī Madonas muzeja izstāžu zālēs.
Jura Alunāna parks Jaunkalsnavā
1932. gadā Jaunkalsnavā notika Jura Alunāna 100 gadu dzimšanas dienas atceres svētki. Laikrakstā „Latvis" par šo pasākumu rakstīja: „Astoņas vietējās organizācijas ar Kalsnavas pagasta valdi un padomi bija sarīkojušas latvju atmodas laikmeta darbinieka Jura Alunāna 100 gadu dzimšanas atceres svētkus. Kā svētku vietu rīkotāji bija izraudzījuši muižas parku, kas arī turpmāk tagad sauksies par Jura Alunāna parku." Bija paredzēts celt arī arku, kur piestiprinātu piemiņas plāksni ar uzrakstu „Sveicinām Jura Alunāna dzimtenē!". Svētkos piedalījās izglītības ministrs A. Ķeniņš, Jelgavas klasiskās ģimnāzijas direktors J. Lapiņš, deputāts D. Apīnis. Koncertu sniedza apvienotais Kalsnavas-Jāņukalna koris virsdiriģenta komponista V. Ozoliņa vadībā, izpildot 12 dziesmas, no kurām klausītājiem īpaši bija patikušas E. Dārziņa „Senatne", V. Ozoliņa „Krēslā" un A. Kalniņa „Latvju himna". Raksta beigās ir piebilde, ka apmeklētāju bija daudz.
1965. gadā pie Jaunkalsnavas bijušās muižas ēkas (tobrīd – astoņgadīgās skolas) Madonas rajona Tautas izglītības nodaļas inspektore G. Bebere atklāja piemiņas plāksni J. Alunānam. Ir liecības par vairākiem Dzejas dienu pasākumiem ar daudzu literātu piedalīšanos. 1969. gadā laikraksts „Pionieris" ziņo, ka Jaunkalsnavā, jaunajā J. Alunāna parkā, ko sauc arī par Draudzības parku, katrs mīļš viesis iestāda kociņu. Tos stādījuši arī rajona skolu direktori. 1996. gadā laikraksts „Brīvā Latvija" vēsta, ka mežkopis E. Kļaviņš, pēc 30 darba gadiem aizejot pensijā, sabiedriskā kārtā kopj J. Alunāna parku. Tagad pagastā ir aktualizēta iecere parka atjaunošanai.
19.04.2017.