Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

Grāmatu svētki Madonas novada bibliotēkā

INESE ELSIŅA

Autors • 10.04.2017.

Grāmatu svētki Madonas novada bibliotēkā
Burtu lielums

7. aprīlī lieli un mazi grāmatu draugi tika aicināti uz sešpadsmitajiem Madonas, Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Varakļānu novada Grāmatu svētkiem. Pasākuma ietvaros tika piedzīvotas tikšanās ar talantīgiem rakstniekiem, dzejniekiem, māksliniekiem, mediju nozares speciālistiem un lielu klāstu dažādu izdevniecību grāmatām.

Svētki iesākās ar dzejnieka un grāmatu izdevēja Ulda Ausekļa godināšanu. Pagājušā gada nogalē, atzīmējot autora un novadnieka jubileju, Uldim Auseklim tika piešķirts Madonas novada pašvaldības Atzinības raksts. Atklājot Grāmatu svētkus, novada pašvaldības priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters uzsvēra, ka cilvēkiem, kas dzīvo ziemeļu puslodē, vienmēr nepieciešams daudz vairāk saules un pozitīvu emociju, un Grāmatu svētki tam ir labs pienesums. Priekšsēdētājs sveica literātu Uldi Ausekli, pasniedzot viņam novada pašvaldības Atzinības rakstu par ieguldījumu kultūras dzīves bagātināšanā un Madonas novada vārda popularizēšanā. Sveicienus novadniekam nesa arī Mētrienas pagasta un Ļaudonas pagasta pašvaldību pārstāvji, lieli un mazi lasītāji.
– No bērnu dienām esmu pieķēries savam novadam un joprojām esmu tam tuvs. Ļoti daudzas ieceres nāk no šejienes, tāpēc jūtos pagodināts, ka esmu Madonas novadā pamanīts un lasīts, – atbildot sveicējiem, sacīja Uldis Auseklis.
Laikrakstam viņš neslēpa, ka, ieejot dzīves 76. gadā, radošā dzīve joprojām ir nepārtraukta: – Nupat iznāca manas deviņpadsmit pasakas, kas apkopotas grāmatā „Viscaurumainākās siermaizītes". Rakstu jaunu grāmatu bērniem un nepārtraukti rakstu dzejoļus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Aizvakar, piemēram, uzrakstīju dzejoli par Ziemassvētkiem, jo apgādam jānodod Ziemassvētku dzejoļi. Neesmu ziemas cilvēks, man tuvāks ir rudens, kad atplaukstu, un pēdējā laikā patīk arī pavasaris. Ja vien varētu, ziemas aukstumu pavadītu dienvidu zemēs, bet tad noteikti trūktu Latvijas. Lai nu kā, dzejoļi vislabāk rodas dzimtajā zemē, kaut daži rakstīti Parīzē, daži – vēl citur. Neesmu kabineta cilvēks, dzejoļi vislabāk top ceļā. Esmu elpas dzejnieks un elpas pasaku rakstnieks.
– Manī ir it kā divas daļas – pieaugušo dzejā esmu skumjāks, nopietnāks, toties drastiskāks un skaitāmpantu bagātāks – bērnu dzejā, – piebilda Uldis Auseklis.
Uz norādi, ka dzejnieks var būt laimīgs, jo savai daiļradei redz atgriezenisko saikni – lasītāju atsaucību, Uldis Auseklis atbildēja piekrītoši: – Ļoti daudz tiekos ar lasītājiem, sevišķi bērniem, un viņu reakciju lieliski izjūtu. Priecājos, ka manus dzejoļus skaņraži pārvērš arī mūzikā.
Jautāts par gandarījumu, ko nes izvirzīšana nominācijai Latvijas Literatūras gada balvai (tai nominēta Ulda Ausekļa grāmata „Kaķēns margrietiņās"), dzejnieks bija atklāts: – Esmu tajos gados, kad nominācijas vairs nav svarīgas. Šāda balva daudz nozīmētu pirms gadiem desmit, tad gan tas būtu dopings. Tagad galvenais ir praktiskais aspekts – būs vieglāk izdot jaunas grāmatas. Literatūrā nepamanīti paliek daudzi labi darbi, mūsu laikos ir svarīgi, ja sevi proti pasniegt, proti „menedžēt", man tas nepatīk un neizdodas. Tiekoties ar lasītājiem, toties labi jūtu, kur esmu trāpījis, kur nedaudz aizšāvis garām, un labākā autora atslēga uz bērna sirdi ir būt dabiskam, būt pašam: stipram vai pat vājam, bet noteikti pašam it visās niansēs. Neizlikties un labi pieskatīt savus pirkstus, lai tie kādā brīdī nepaceltos par augstu. Bērnu literatūrā pamācības neder. Ja gribi rakstīt bērniem, runājies ar viņiem kā līdzīgs ar līdzīgu, kā cilvēks ar cilvēku. Un visā jāieliek sava dvēsele, tā mirkļa redzējums.
Jautāts, kas patīk Rīgas dzīvē, Uldis Auseklis pasmaidīja: – Esmu urbanizējies laucinieks. Man ir dzejolis, kurā ir rinda: „Vismīļākā pilsēta Rīgā ir Mētriena un Mētrienā –
Rīga." Bez laukiem nevaru, man gēnos ieprogrammēti lauku tēli, lauku pasaule. Būtībā man ir divas dzimtenes: Mētriena, kur piedzimu un pavadīju nelielu laiku, un vairāk braucu ciemos pie vecāsmammas un Ļaudona, kur aizritēja skolas gadi. Pēc tam nāca Rīgas dzīve un ceļojumi šurpu – turpu. Rīga deva nopietnāku redzējumu, tur nometu nezināšanu. Lai gan biju daudz lasījis ārpus skolas programmām, tikai tad iepazinos ar plašāku literāro mantojumu. Skolas laikā regulāri braucu arī uz „Stara" redakciju, kur jauno autoru darbus ķidāja Adina Ķirškalne un Ilze Indrāne. Līdz šai dienai glabāju atmiņas par to, ka 1961. gada 2. jūlijā pirmo reizi uzstājos Madonas kultūras namā, kur jaunajiem literātiem notika tikšanās. Pēc tam saņēmu Ilzes Indrānes vēstulīti, ka ar savu pārliecību un uzstāšanās brīvību esmu viņu pārsteidzis. Iespējams, tas bija liela talanta skaists žests, bet man tas bija svarīgi un vēl šodien palicis atmiņā. Tāpat Mirdzas Ķempes un Māra Čaklā pozitīvais atzinums jauno autoru seminārā, kad kā vidusskolēns tur biju iedevis savus darbus.
Ierunājoties par to, ka novadnieks publicēties sāka salīdzinoši vēlu, Uldis Auseklis piekrita:
– Esmu no cilvēkiem, kuriem pietiek kritiskā prāta. Sevišķi sākuma gados un arī tagad. Lūdzu Dievu, lai tas paliktu tā līdz galam, jo kritiskais prāts cilvēku attīra, ceļ, iedvesmo un veido. Ja nebūtu brīvās Latvijas, iespējams, nemaz nebūtu izlauzies. Vēlāk pats nodibināju savu apgādu, daudz izdevu. Esmu bijis rakstnieks bez honorāra, tikai salīdzinoši nesen šai ziņā kas mainījies. Nu jau būs sestā grāmata, strādāju un būs arī nākamās…
Piebildīšu, ka Grāmatu svētku laikā bibliotēkas lasītavā kopā ar bērniem un jauniešiem, piedaloties māksliniecei Ilzei Dambei, tika svinēti Ulda Ausekļa grāmatas „Viscaurumainākās siermaizītes" atvēršanas svētki. Madonas pilsētas 1. vidusskolā notika sarunas par jocīgiem un šausmīgiem stāstiem kopā ar Arnoldu Auziņu. PII „Saulīte" bija sarūpēta radošā stunda ar mākslinieci Ilzi Dambi, bet PII „Priedīte" noritēja tikšanās ar dzejnieku un rakstnieku Uldi Ausekli.
Bez tam svētku ietvaros bibliotēkā notika publiska diskusija ar žurnāla „Ir" galveno redaktori Nelliju Ločmeli par mediju vidi Latvijā. Vēlāk bibliotēkā ritēja tikšanās ar rakstnieku, dzejnieku Arnoldu Auziņu un notika Liegas Piešiņas saruna ar Māri Bērziņu par viņa romānu „Svina garša".
Noslēdzot Grāmatu svētkus, ikviens interesents bija aicināts noklausīties Birutas Eglītes stāstus par grāmatu „Ceturtais bauslis", un visiem, kas iegādājās grāmatas komercizstādē, tika sarūpēts patīkams pārsteigums – piedalīšanās jaunāko grāmatu izlozē „Veiksmīgākais pircējs".


AGRA VECKALNIŅA foto

11.04.2017.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px