21. martā notiekošajā Madonas novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē deputāti izskatīja (tiesa, tikai informatīvi) jautājumu par Madonas pilsētas 2. vidusskolas direktora Valentīna Rakstiņa atbilstību ieņemamajam amatam.
Ar iesniegumu šādu jautājumu izskatīt, kā jau iepriekš informējām, pašvaldībā vērsās domes deputātes Jeuženija Adamoviča un Antra Gotlaufa. Kā atzina deputātes, iesniegums tapis pēc TV3 raidījuma „Bez tabu" sižeta par Madonas pilsētas 2. vidusskolu noskatīšanās.
Izvērtē disciplinārsodu
Pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne domes ārkārtas sēdē norādīja, ka iesniegums saņemts arī no Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD). Uzreiz pēc minētā sižeta IKVD publiskoja informāciju, ka, pamatojoties uz vecāku iesniegumu, pērn tika veikta pārbaude Madonas pilsētas 2. vidusskolā un pārbaudē konstatēti vairāki izglītības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi, tostarp tas, ka tiek pārkāptas skolēnu tiesības, tiek nodarbināti pedagogi, kuru izglītība un profesionālā kvalifikācija neatbilst prasībām, kā arī izglītības iestādes vadītāja rīcība neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam.
Pēc pārbaudes tika ierosināta administratīvā lietvedība, un direktors tika sodīts par izglītības iestādes vai izglītības institūcijas vadītāja pienākumu nepildīšanu ar naudas sodu. Solvita Seržāne minēja, ka IKVD savā iesniegumā lūdzis pašvaldību veikt direktora darba un rīcības izvērtēšanu.
– Šobrīd tiek izskatīts jautājums par disciplinārsoda piemērošanu direktoram, taču, pirms šādu lēmumu pieņemt, tas juridiski precīzi jāizstrādā, – sacīja Solvita Seržāne.
Arī citi deputāti piekrita, ka šādam lēmumam jābūt juridiski korektam un izsvērtam, lai izvairītos no iespējamās tālākās tiesvedības. Līdz kārtējai domes sēdei, kas tika sasaukta 31. martā, lēmumprojekts vēl netika piedāvāts. Jāpiebilst, ka par disciplinārpārkāpumiem piemērojamais sods var būt skalā no rājiena izteikšanas līdz atbrīvošanai no amata.
Ar Madonas pilsētas 2. vidusskolas direktoru Valentīnu Rakstiņu līdz šī raksta tapšanai sazināties neizdevās. Viņa viedokli, ja direktors sniegs komentāru, atspoguļosim.
Tiesas lēmums pieteicējiem nelabvēlīgs
Laikrakstā arī informējām, ka šā gada 9. martā Administratīvajā rajona tiesā Valmierā tika izskatīta administratīvā lieta, kura tika ierosināta pēc „Madonas pilsētas 2. vidusskolas atbalsta biedrības" un privātpersonu pieteikuma, lai atceltu Madonas novada pašvaldības 2016. gada 31. marta lēmumu par skolu reorganizāciju. Ierosinātā lieta tika izskatīta bez pieteikuma iesniedzēju uzklausīšanas, jo nedz pieteicēji, nedz viņu pārstāvis uz sēdi nebija ieradies, savukārt tiesa atzina, ka viņu neierašanās nav attaisnota un lieta pēc būtības ir skatāma bez viņu klātbūtnes.
Noklausījusies domes pārstāvju paskaidrojumus, kā arī novērtējusi lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secināja, ka pieteikums ir noraidāms.
Satversmi nepārkāpj
Sprieduma motīvu daļā tiesa visai izvērsti skaidro, kā nonākts līdz konkrētajam spriedumam. Tiesa secinājusi, ka pieteicēju iebildumi par vidusskolu apvienošanu pēc būtības ir par to, ka pašreizējie Madonas pilsētas 2. vidusskolas (2. vidusskola) skolēni nevarēs mācīties līdzšinējās skolas telpās Skolas ielā 10, bet viņiem būs jāmācās mācībām neatbilstošās telpās Valdemāra bulvārī 2a. Tomēr Satversmes 112. pantā („Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta." – Aut.) un Izglītības likumā nav paredzētas personas tiesības prasīt izglītības nodrošinājumu konkrētā skolā un līdz šim izmantotajā ēkā, ja tā tiek reorganizēta un tiek izmainīts izglītības iegūšanai paredzēto skolu telpu sadalījums. Savukārt skolas telpu un aprīkojuma atšķirības vai piekļūšanas ērtības tiesas ieskatā būtiski neskar skolēnu cilvēktiesības. Turklāt konkrētajā gadījumā skolu ēkas (arī plānotās) atrodas tikai dažu simtu metru attālumā, savukārt telpas Valdemāra bulvārī 2a atbilst visām Epidemioloģiskās drošības likuma, kā arī MK noteikumos noteiktajām prasībām.
Motīvu daļā minēta arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas 2015. gada 5. oktobra vēstule ar norādījumu, ka telpas Valdemāra bulvārī 2a neatbilst izglītības iestādes vajadzībām, uz ko savā pieteikumā daļēji balstījās pieteicēji. Tiesa novērtējusi, ka lietā nav konstatējama minēto telpu neatbilstība tiesību normās noteiktajām prasībām un arī pati inspekcija nav spējusi pamatot, kādām prasībām tad šīs telpas īsti neatbilst.
Tāpat nedz Satversmē, nedz Izglītības likumā neietilpst personu tiesības prasīt, lai izglītību nodrošinātu konkrēti pedagogi, vēl jo vairāk, ja konkrētajā gadījumā, lai sekmētu skolēnu adaptāciju jaunajos apstākļos, plānots saglabāt gan esošās klases, gan arī klašu audzinātājas.
Sprieduma motīvu daļā arī minēts, ka, apvienojot abas vidusskolas, pašvaldība varēs nodrošināt efektīvas finanšu investīcijas un finanšu resursu izlietojumu, piesaistot ES finansējumu. Tādā veidā Madonas pašvaldība spēs gan modernizēt mācību vidi, izveidojot atbilstošu materiāltehnisko bāzi, gan paplašināt piedāvāto izglītības programmu izvēli, īpaši vidējās izglītības posmā, tai skaitā matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu, kas pašlaik netiek īstenota nevienā no reorganizācijas procesā iesaistītajām vidusskolām. Tiesas ieskatā, dome nav plānojusi samazināt kādu no pašreizējām izglītības programmām, uz ko norādījuši arī pieteicēji, bet – gluži pretēji – paplašinās piedāvāto izglītības programmu izvēli, tai skaitā daudzveidīgākas interešu izglītības programmas. Arī tiesībsargs, novērtējot plānoto skolu apvienošanu, norādījis, ka esošais skolu skaits neatbilst novada finansiālajām iespējām tās pienācīgi uzturēt, tādēļ, pakāpeniski samazinot vidusskolu skaitu pilsētā, pašvaldība nodrošinās likumā noteikto iespēju iegūt vidējo izglītību, ievērojot iedzīvotāju intereses.
Neērtības radīsies, bet īslaicīgi
Tiesa, iepazīstot lietas apstākļus, saskatījusi arī, ka, apvienojot vidusskolas, pašreizējiem 2. vidusskolas skolēniem būs nodrošināts atbalsta personāls. Šobrīd atbalsta speciālistu pakalpojumus ir iespējams saņemt 1. vidusskolas skolēniem, savukārt 2. vidusskolā atbalsta personāla nodrošinājums ir fragmentārs.
Motīvu daļā tiesa pievērsusies arī saistībā ar pilsētas skolu reorganizāciju piesauktajai „skolēnu staigāšanai". Tiesa secinājusi, ka pašreiz Madonas Valsts ģimnāzijā (MVĢ) mācību process tiek organizēts kopumā sešās ēkās, savukārt pēc reorganizācijas to nodrošinās vienuviet. Arī apvienotajā Madonas pilsētas vidusskolā visas klases plānots izvietot pašreizējā 1. vidusskolas ēkā, savukārt ēkā Valdemāra bulvārī 2a plānots izveidot konkrētu mācību priekšmetu (mājturība un tehnoloģijas, vizuālā māksla, fizika un ķīmija) kabinetus. Turklāt līdzšinējo 248 ģimnāzijas skolēnu vietā šajā ēkā vienlaikus mācīsies 150-160 skolēnu, proti, skolēnu skaits šajās telpās būtiski samazināsies. Tādējādi skolu reorganizācijas rezultātā būtiski uzlabosies mācību process MVĢ, nepasliktinot to arī apvienotajā pilsētas vidusskolā. Tiesa arī spriedumā uzsvērusi, ka apvienotās vidusskolas ēkas Valdemāra bulvārī 6 pārbūves rezultātā plānotā ēkas kvadratūra palielināsies par aptuveni 900 m2, sasniedzot kopējo ēkas platību 8315 m2, savukārt abu apvienotās vidusskolas ēku kopējā platība sasniegs 9301 m2.
Tiesa par vispārīgiem un ar atbilstošu izpēti nepamatotiem atzinusi arī prasības pieteicēju iesniegtos mediķu viedokļus par vidusskolu apvienošanas izraisītajām negatīvajām sekām. Tiesas ieskatā, skolu reorganizācija vienmēr novedīs pie dažādām neērtībām un stresa, tomēr šāds stresa un neērtību līmenis nav atzīstams par tik nozīmīgu, lai šo iemeslu dēļ būtu jāaizliedz skolu reorganizācija. Radītajām neērtībām ir īslaicīgs raksturs, un neērtības var ievērojami samazināt, plānveidīgi veicot reformu.
„Tiesa nevar vērtēt lēmuma saturu"
Prasības pieteicēji bija norādījuši, ka domē iesniegti alternatīvi skolu reorganizācijas priekšlikumi, taču par tiem ir saņemtas tikai formālas atbildes, ka iesniegtie priekšlikumi nav pieņemami. Šajā jautājumā tiesa atzinusi, ka vērā ņemams tas apstāklis, ka pašvaldības uzdevums ir nodrošināt izglītības sistēmas darbību pašvaldībā kopumā. Līdz ar to attīstības modelī vienlaicīgi tiek vērtēti apstākļi, kas nosaka visu izglītības iestāžu darbu, turklāt daudzi faktori ir jāvērtē kopsakarībā ar finanšu situāciju, kā arī ņemot vērā to, kādas ir prognozes par nākotnes periodu. Tiesa arī norādījusi, ka pašvaldībai ir novērtējuma un rīcības brīvība izvēlēties no daudziem iespējamiem risinājumiem to, kurš pašvaldības ieskatā ir vispieņemamākais, savukārt tiesa nevar iejaukties pašvaldības izdarītajā izvēlē, jo pretējā gadījumā tā pārņemtu jautājumus, kas ir pašvaldības kompetencē. Proti, tiesa nevar pārvērtēt lēmuma saturu, novērtējot dažādas prognozes, kā arī izdarot dažādus ekonomiskus, finansiālus, kultūrpolitiskus apsvērumus par skolu attīstību – tiesa var pārbaudīt tikai to, vai pašvaldības izdarītā izvēle konkrētajā gadījumā nav novedusi pie būtiska skolēnu tiesību pārkāpuma. Turklāt ar jēdzienu „būtisks interešu aizskārums" saprot to, ka izvēlētais risinājums noved pie tā, ka persona nevar saņemt noteikta veida pakalpojumu vai tā kvalitāte ir neatbilstoša tiesību normās paredzētajiem kritērijiem.
Apkopojot iepriekš minētos secinājumus, tiesa atzina, ka domes lēmums par skolu apvienošanu, izveidojot vidusskolu, būtiski neierobežo skolēnu tiesības vai tiesiskās intereses. Līdz ar to pieteicēju pieteikums ir pilnībā noraidāms.
Ar „Madonas pilsētas 2. vidusskolas atbalsta biedrības" viedokli par tiesas spriedumu varat iepazīties šī laikraksta numura 2. lappusē.
07.04.2017.