Pagājušajā piektdienā, 3. martā, darba vizītē Madonas slimnīcu apmeklēja veselības ministre Anda Čakša.
Ministre slimnīcā tikās ar SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētāju Arti Stuburu, valdes locekli Astrīdu Svilāni, Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru, SIA „Madonas slimnīca" kapitāldaļu turētāja pārstāvi un domes priekšsēdētāja vietnieku Agri Lungeviču, kā arī bijušo slimnīcas vadītāju un pašreizējo novada domes deputātu Bruno Kokaru.
Madonas slimnīca bija viena no retajām slimnīcām valstī, kuru ministre vēl nebija apmeklējusi. Vizītes gaitā tika pārrunāti vairāki veselības aprūpes jomu skaroši jautājumi, tostarp arī Madonas slimnīcas vieta un loma reģionālajā veselības aprūpes iestāžu kartē, pie kuras ministrija šobrīd strādā.
Pēc tikšanās ar slimnīcas un pašvaldības vadību, kā arī dzemdību un uzņemšanas nodaļas apmeklējuma ministre sarunā ar reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem dalījās savos iespaidos par redzēto.
– Svarīgākā lieta, ko redzu, ir, ka resursi tiek izmantoti efektīvi, lai maksimāli palīdzētu iedzīvotājam, kas vērsies pēc medicīniskās palīdzības. Uzņemšanas nodaļā rūpīgi tiek sekots līdzi tam, lai pacienti nonāktu tur, kur tiem jānonāk. 12% no uzņemtajiem pacientiem nonāk observācijā, ko, raugoties uz situāciju Latvijā kopumā, var raksturot kā caurmērā labu rādītāju. Problēmas gan rada cits uzņemšanas nodaļas darbinieku nosauktais skaitlis – vairāk nekā 60% ievesto pacientu ir tādi, kuriem vispirms būtu bijis jāvēršas pie sava ģimenes ārsta. Lai analizētu šo situāciju un noskaidrotu, kādēļ tā notiek, ģimenes ārstiem un slimnīcas pārstāvjiem būtu jāsanāk uz kopīgu tikšanos. Zinot to, ka veselības aprūpes sistēmā līdzekļu jau tā ir tik maz, no resursu izmantošanas viedokļa šis nav labākais risinājums, – sacīja Anda Čakša.
Veselības ministre atzīmēja, ka Madonas slimnīcas problēmas ir līdzīgas tām, kādas ir izplatītas veselības aprūpes sistēmā valstī kopumā – samazinās dzimstība, pieaug gadu ziņā vecu pacientu skaits ar hroniskām slimībām u. c.
Ministrei tika arī uzdots jautājums, ar kuru madoniešiem diemžēl jāsastopas jau ar zināmu regularitāti, – vai Madonas slimnīcu sagaida optimizācija?
– Atbildot uz šo jautājumu, citēšu Raini – „pastāvēs, kas pārmainīsies". Ir skaidrs, ka pārmaiņas slimnīcās (un ne tikai Madonā) notiek nepārtraukti. Jautājums ir par to, cik liels ir speciālistu skaits, kādus pakalpojumus veselības aprūpes iestāde spēj nodrošināt, un tā šobrīd arī ir diskusijas centrālā tēma. Nevis ministrs vai Veselības ministrija kaut ko izdomā un administratīvi slēdz iestādi, bet gan ir jāsaprot, ka, lai nodrošinātu neatliekamās palīdzības sniegšanu, slimnīcā jābūt pieciem speciālistiem, kuri strādā diennakts režīmā. Cilvēkresursa piesaiste ir pats galvenais jautājums reģionos esošajām slimnīcām, jo zinām, ka speciālistam jābūt papildu motivācijai, lai brauktu strādāt ārpus lielajām slimnīcām, veselības aprūpes iestādēs. Madonas slimnīcas gadījumā ir jārēķinās ar tās teritoriālo novietojumu, ko neviens nespēj izmainīt, un man simpatizē gan slimnīcas, gan pašvaldības vadības pieeja, ka visu laiku ir jāmeklē jauni risinājumi, kā uzlabot veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti pacientiem, – to, ka, raugoties uz nākotnes perspektīvu, daudz kas ir atkarīgs no pašas slimnīcas spējas „peldēt virs ūdens", visai diplomātiski skaidroja Anda Čakša.
Šis jautājums daļēji sasaucās arī ar pērn novembrī ministres pausto, ka dzemdības vajadzētu vairs nepieņemt tajās slimnīcās, kur to skaits gadā nepārsniedz 500. Kā zināms, Madonas slimnīca bija viena no sešām slimnīcām, kurā dzemdību bija mazāk par 500. Vaicāta, vai šo pozīciju ministre uztur joprojām, Anda Čakša atzina, ka vēlētos, lai jautājuma risināšana būtu tik vienkārša, kā matemātiski novilkt svītru pie 500 – un viss, taču jārēķinās ar iedzīvotāju izvietojumu valstī.
– Redzam, ka ap Madonu ir visai plaša teritorija, kurā dzemdību pakalpojums nav pieejams. Otrs būtisks faktors ir kvalitāte. Dzemdībās jānodrošina speciālistu klātesamība, kā arī tehniskais aprīkojums, kā arī jāņem vērā, kāds ir dzemdību rezultāts, respektīvi, cik jaundzimušo, vērtējot dzemdību pieņemšanu, nāk pasaulē veseli. Līdz ar to mēs nerunājam par administratīvu pakalpojuma sniegšanas samazināšanu, bet to, ka jābūt pakalpojuma kvalitātei un speciālistiem, kas Madonas slimnīcas gadījumā ir nodrošināts, –
norādīja veselības ministre, sakot, ka vismaz Madonas slimnīcas gadījumā skaitlis 500 netiks izmantots kā robežšķirtne starp „būt" vai „nebūt" dzemdību nodaļai.
Artis Stuburs pēc tikšanās atzina, ka šobrīd vienotā veselības aprūpe ir nedaudz tādā kā trauksmes stāvoklī. Finansējums nozarē ir ilgstoši nemainīgs un dažos pakalpojumu veidos pat samazinājies, tādēļ šādā situācijā spriedze pieaug un ir svarīgi gūt skaidrāku redzējumu par sistēmas nākotni, kā arī atsevišķu slimnīcu vietu kopējā iestāžu tīklā.
– Man šī bija pirmā tikšanās ar kādu no nozares ministriem, atrodoties SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētāja amatā, un bija patīkami dzirdēt, ka Čakšas kundzei ir skaidrs redzējums ne tikai par veselības aprūpi kā sistēmu, bet arī plašākā mērogā. Madonas slimnīca (atbilstoši Pasaules Bankas izstrādātajam pētījumam), iepretim daudzām citām slimnīcām, šobrīd ir saglabājusi savas pozīcijas, kas, manuprāt, ir vērtējams kā sasniegums. Priecē, ka arī ministre saskata Madonas slimnīcas īpašo vietu turpmākajā veselības aprūpes sistēmas attīstībā. Jāatzīst, ka tikšanās nekādas negatīvas ziņas vai pārsteigumus nenesa, – vērtēja Artis Stuburs.
SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs sacīja, ka kopumā gan slimnīcas vadības, gan veselības ministres redzējums par slimnīcas tālāko attīstību sakritis.
– Tikšanās mūs nedaudz nomierināja, jo redzam, ka ministre tiešām daudz dara, lai radušos spriedzi sistēmā mazinātu, un viņai ir arī valdības atbalsts, kas ļauj cerēt, ka veselības aprūpe no prioritāšu saraksta nepazudīs, – pauda Artis Stuburs.
Vaicāts, vai ir cerība, ka šogad veselības aprūpes nozarei papildus piesaistītais finansējums, par kuru tikšanās gaitā minēja arī veselības ministre, paliks ne tikai Rīgā, bet nonāks arī līdz reģionu veselības aprūpes iestādēm, slimnīcas vadītājs atzina, ka nauda lielākoties tiks lielajām galvaspilsētas slimnīcām, taču arī Madonas slimnīcai nevajadzētu būt apdalītai.
– Papildu finansējums ir visu to slimnīcu jautājums, kuras sniedz neatliekamo palīdzību. Tā ir un būs prioritāte. Līdzīgi ir ar mātes un bērna veselības aprūpi, kā arī dzemdībām, kam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Ceru, ka finansējums proporcionāli tiks sadalīts tām slimnīcām, kuras spēj sniegt konkrētus medicīnas pakalpojumus. Arī ministre uzsvēra, ka jābūt ne tikai gribai, bet arī reālai iespējai nodrošināt vienu vai otru pakalpojumu, –
situāciju raksturoja Artis Stuburs.
Arī pašvaldības vadība, kas kopā ar slimnīcas pārstāvjiem tikās ar ministri un pārrunāja aktuālos jautājumus, atzina, ka saruna bijusi pozitīva un teju visos jautājumos rasts kopsaucējs.
– Tikšanās bija ļoti vērtīga, un man patika ministres redzējums par mūsu slimnīcu un veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu kopumā. Veselības ministres redzējums balstās uz Pasaules Bankas pētījumu, ar kuru saskaņā Madonas slimnīcas pozīcijas ir visai stabilas. Mūsu slimnīcas pluss ir arī līdzšinējās iestrādnes, kuras vēsturiski slimnīcā veidojušās un ļauj joprojām kvalitatīvi nodrošināt plašu pakalpojumu klāstu. Salīdzinot ar citām Madonas slimnīcas līmeņa veselības aprūpes iestādēm, mūsu slimnīcas pozīcijas šobrīd ir diezgan labas, – savu viedokli pēc tikšanās pauda Agris Lungevičs.
Domes priekšsēdētāja vietnieks kā pozitīvu atzīmēja faktu, ka ministrijas politika nav balstīta tikai skaitļos un ģeogrāfijā, bet arī tajā, kā Latvijas teritorijā ir izvietojies cilvēkresurss un kāda ir iedzīvotāju mobilitātes spēja, līdz ar to netiek pieņemti tikai tehniski risinājumi, bet izvērtēti vairāki faktori, kuri Madonas slimnīcai, kas atrodas visai tālu no lielajām reģionālajām slimnīcām, ļauj atrasties salīdzinoši labā situācijā.
Agra Lungeviča teiktajam pievienojās arī Andrejs Ceļapīters, sakot, ka tikšanās gaitā gūta pārliecība – Madonā arī turpmāk būs slimnīca, kas sniegs veselības aprūpi jau ierastajā apjomā.
– Priecē, ka tiek meklēti risinājumi, kā veselības aprūpes jomu sakārtot tā, lai tai iedalītais finansējums tiktu izmantots pēc iespējas efektīvāk. Madonas slimnīcas gadījumā pats atbildīgākais un nebūt ne vieglākais uzdevums ir nodrošināt kadrus, lai kādā no sniedzamajiem pakalpojumiem neiestātos pārrāvums tikai tādēļ, ka nav personāla. Jau esam uzsākuši darbu pie studentu un rezidentu piesaistes, un tas ir jāturpina, savukārt no ministres saņēmām apgalvojumu, ka tiks sniegts pietiekams resurss, lai pakalpojumu būtu iespējams sniegt, – par tikšanās pozitīvajām atziņām, taču reizē arī pašu veicamo mājasdarbu runāja Andrejs Ceļapīters.
AGRA VECKALNIŅA foto
08.03.2017.