Aizvadītajā sestdienā Vokālās akadēmijas telpās koncertuzveduma „Ja mana dzīve būtu tik mana vien…" veidotāji pulcējās uz pirmo kopmēģinājumu, un tā starplaikā preses pārstāvji tika iepazīstināti ar topošā uzveduma iecerēm un izpildītājiem.
Koncertuzvedums veltīts no Dzelzavas pagasta nākušajam aktierim, režisoram, dramaturgam, stāstniekam, teātra vēsturniekam un pedagogam Kārlim Pamšem, kam martā apritētu 100 gadu. To plānots izrādīt divas reizes: pirmo reizi – meistara dzimšanas dienā 31. martā viņa dzimtajā pusē Madonas kultūras namā, bet otro reizi – 5. aprīlī Rīgā, Kultūras pilī „Ziemeļblāzma", kurai iepretim meistars dzīvoja sava mūža pēdējos 15 gadus.
Uzveduma vadību pēc meistara meitas Ilzes Ostrovskas un dēla Māra Pamšes lūguma uzņēmies jubilāra domubiedrs vairāku gadu garumā – muzikālā teātra aktieris, režisors un vokālais pedagogs Edgars Kramiņš. Ar K. Pamši viņš pirmo reizi satikās Rīgas Operetes teātrī savas prakses laikā, vēl studējot Valsts teātra mākslas institūtā (GITIS) Maskavā, bet otro reizi – Rīgas Muzikāli poētiskajā teātrī, kurā K. Pamše 10 gadu garumā (1989- 1999) veica ne tikai dramaturga, aktiera un režisora, bet arī mākslinieciskās padomes priekšsēdētāja pienākumus.
Aicināts raksturot Kārli Pamši, kādu savā atmiņā to saglabājis koncertuzveduma idejas autors, Edgars Kramiņš teica: – Kārlis Pamše bija iecirtīgs, diezgan spītīgs cilvēks, bet šīs viņa rakstura īpašības vienmēr tika lietotas mākslas vārdā – lai īstenotu idejas, ko viņš uzskatīja par labām. Tai pašā laikā viņš bija ļoti sirsnīgs un cilvēcisks. Mācoties Valsts teātra mākslas institūtā Maskavā, man vajadzēja iziet praksi. Varēju to darīt Krievijā, bet vēlējos praksi iziet Latvijā. Ministrijas funkcionāri atbildēja, ka viņiem studenti nav jānodrošina ar prakses vietām. Tad jautājumu risināju pats: Maskavā viesojās Nacionālais teātris, un aktrisei Mārai Zemdegai prasīju padomu. Viņa teica, lai parunāju ar Pamši, varbūt viņš var mani paņemt Operetē. Kad Pamše piekrita, viens no pirmajiem soļiem, ko risināja, bija nevis jautājums, cik esmu noderīgs, bet vai man kāds par praksi samaksās. Viņš mani teātrī noformēja par koristu un parūpējās, lai, pirmkārt, esmu paēdis. Attiecībās ar apkārtējiem viņš bija ļoti cilvēciski uzcentrēts.
Edgars Kramiņš uzsvēra, ka piemiņas koncertā piedalīsies jubilāra audzēkņi un kolēģi no Nacionālā teātra (Māra Zemdega, Rasma Garne un Mihails Kublinskis), Liepājas teātra (Jānis Dreiblats un Gunārs Kugrēns), bijušā Rīgas Muzikāli poētiskā teātra (Aija Smiltēna un Lolita Mediņa), dziedātāji Nauris Indzeris, Ginta Vikmane, Juris Vizbulis, Anete Liepiņa, kā arī Vokālās akadēmijas studisti Samanta Kolpaka, Beate Sprindžuka, Amanda Krauja vai Annija Cintiņa, Herberts Kašs vai Rūdolfs Sprukulis. Uz skatuves vienlaikus būs 16 mākslinieki, bet pie klavierēm – pianiste Inguna Puriņa. Pēc sava žanra uzvedums būs tuvs Kārlim Pamšem tik ļoti tuvajam romantiskajam virzienam, būs vitāla dzīvesprieka un humora caurausts.
Koncertuzveduma idejas un scenārija autors ir tā mākslinieciskais vadītājs Edgars Kramiņš, bet skatuves ietērpu veido Nadežda Demidova. Radošajā komandā, līdzās režisorei Birutai Baumai, iekļauta arī horeogrāfe Paula Gorobeca un diriģente Margarita Dudčaka.
Kārļa Pamšes mūžs 21 gadu (1944-1965) bija saistīts ar Latvijas Nacionālo teātri, 23 gadus (1966-1989) – ar Rīgas Operetes teātri un 10 gadu (1989-1999) – ar Rīgas Muzikāli poētisko teātri. Paralēli tam viņš daudzu gadu garumā (no 1952. līdz 2013. gadam) aktīvi darbojās Latvijas radio kā aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs, stāstnieks (111 dažādu nosaukumu), ir sarakstījis ap trīsdesmit teātra mākslai veltītu grāmatu, dramatizējumu un lugu. Un tikai pavisam nesen, 2015. gada 9. septembrī, 98. mūža gadā K. Pamše devās aizsaulē, atstājot aiz sevis lielu ieguldījumu Latvijas teātra mākslā.
01.03.2017.