Kopš februāra Madonā, tirdzniecības centra „Konzums" 2. stāvā, ir atvērta IK konditoreja „Sapnis", kurā pircējiem tiek piedāvāts iegādāties mājas kūkas un citus konditorejas izstrādājumus, kas viss ir īpašnieces Ligitas Pūdriķes roku darbs.
Iepriekš Ligita Pūdriķe ilgāku laiku strādājusi par pārdevēju, līdz atklājies viņas talants un aizraušanās – mājas toršu un dažādu gardumu cepšana. Izgājusi konditoru kursus mācību centrā „BUTS", pirms trim gadiem mājas apstākļos viņa uzsākusi strādāt, pēc pasūtījuma cepot konditorejas izstrādājumus. Klusībā arī tapis sapnis par savu konditoreju, kam nosaukums izvēlēts kā šīs aizrautīgās ieceres iemiesojums.
– Šeit man ir sava vieta un telpa, kur gatavot produkciju. Iepriekš strādāju mājās, bet tas tomēr ir citādi. Strādājot daudz kas ir nopelnīts, ir sapirktas iekārtas. Piedalījos konkursā „Madona var labāk!", kur arī guvu atbalstu. Vēl jau šeit visu iekopju, iekārtoju, jo šis ir pats konditorejas darbošanās sākums, – teic Ligita Pūdriķe.
Jautāta, kāda ir pircēju atsaucība, konditore atbild: – Esmu ļoti apmierināta, jo cilvēki nāk, mans darbs ir novērtēts. Kūkas un tortes konditorejā pārdodu uz svara, tāpēc pircēji ne vien iegādājas tās kādai svētku reizei, bet arī lai mazliet panašķotos pēc garas darbdienas. Vienīgais trūkums, ka strādāju viena, grūti pat visu paspēt, jo gādāju, gan lai būtu piedāvājums konditorejā, gan joprojām strādāju arī ar individuālajiem pasūtījumiem. Iepriekš mani zināja pastāvīgie klienti, tagad jau arī citi cilvēki zina, ko es daru. Madonā tomēr nevar nopirkt mājas kūkas, bet tās ir pieprasītas – lai gan tās ir dārgākas, tajās iekšā nav ķīmijas, tās ir ceptas ar mīlestību un prieku, no kvalitatīvām sastāvdaļām.
Gardumus viņa gatavo tikai no dabiskiem produktiem. Savās lauku mājās Praulienas pagasta „Vīksneskalnā" audzē vistiņas, tātad ir pašiem savas olas. Kad ir ogu un augļu sezona, Ligita vāra ievārījumus, ko izmantot konditorejā.
Retu reizi pie cepšanas Ligitai palīdz meita, bet pastāvīgu palīgu neesot nemaz tik viegli atrast.
– Kaut ar visu steigu, ikkatrā darbiņā ielieku no sevis labās domas, rūpību, un atšķirību tiešām var just, – vērtē Ligita Pūdriķe.
Paralēli pasūtījumiem un darbam konditorejā piektdienās viņa tirgojas arī lauku tirdziņā, kur arī saceptais tiek izpirkts dažu stundu laikā. – Grūti pat pateikt, cik kilogramu kūku katru dienu sacepu (smejas). Strādāju pie tā, lai arī konditorejā būtu dažādība, gribētos pat vairāk, bet piedāvājumā ir tas, cik varu paspēt. Tā šodien (otrdien. – Aut.), piemēram, ir nopērkama kūka „Melnais princis", „Napoleons", „Medus torte", „Šokolādes torte", klasiskā mājas torte un biezpienmaize, kurai rozīņu vietā izmēģināju dzērveņu sukādes. Citās dienās cepu arī cepumus, groziņus. Pie mīklām pagaidām netieku klāt, vēlējos pārdot gatavās mīklas, piedāvāt arī konditora pakalpojumus, bet pagaidām tam neatliek laika.
Konditores ceptais ne vien var lepoties ar lielisku garšu un kvalitāti, bet arī skaistu noformējumu, jo tas ir brīdis, kad ļauties fantāzijas lidojumam. – Ikdienā tam, protams, laika atliek mazāk, bet uz pasūtījumiem varu izpausties. Man šis darbs ļoti patīk – gan cepšana, gan dekorēšana. Esmu atklājusi to, kas mani aizrauj – esmu savā īstajā vietā, – secina Ligita Pūdriķe.
AGRA VECKALNIŅA foto
24.02.2017.