Par to, ka dejošana ir lieliska alternatīva gada tumšāko mēnešu pavadīšanai kopā ar draugiem, ka deja palīdz atpūsties no ikdienas spriedzes, sniedz patīkamas emocijas, ceļ pašapziņu, izkopj stāju un grāciju, varējām pārliecināties starptautiskajā sporta deju festivālā „Madonas valsis 2017", kas aizvadītajā sestdienā notika Madonas sporta centrā
Atklājot vērienīgo pasākumu, dejas nozīmi cilvēka neskaitāmajās izvēlēs novērtēja Madonas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs, uzsverot, ka katra kustība, ko cilvēks veic, dod emocijas un laimes izjūtu. „Dejošana šo laimes hormonu sniedz vēl vairāk. Dejojiet – un lai viss izdodas!"
Festivālā kopumā piedalījās sporta deju pāri no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Madonas reģionu pārstāvēja deju skolotāja un festivāla rīkotāja Arta Birka vadītā kluba „Rondo" dejotāji un Ērgļu saieta nama sporta deju kluba „Vizbulīte" dejotāji.
– Mēs šodien esam astoņi pāri, devītā dalībniece – Samanta – dejo viena pati, jo vēlas pārbaudīt savus spēkus, grib, lai viņu novērtē individuāli, – laikrakstam komentēja Sandra Avotiņa, sporta deju skolotāja no Ērgļiem. – Klubā „Vizbulīte" trenējas 23 dejotāji: mums ir gan bērnudārza vecuma bērni, gan 1. klases audzēkņi, gan arī lielie dejotāji – 8., 9. klases skolēni. Šodien divi pāri dejoja junioru vecuma grupā.
Sandra Avotiņa uzteica sacensību izaugsmi, to, ka Artis Birks sasniedzis jaunu līmeni – izvēlējies sacensības organizēt hallē. Tāpat izaugsme vērojama žūrijas izvēlē – šogad žūrijas pārstāvji ir profesionāļi, saistīti ar sporta deju federāciju. Profesionāļu komanda piesaistīta arī sekretariātā.
– Labi, ka ir atbraukuši spēcīgi dejotāji no citiem sporta deju klubiem, kas apkārtnes sacensībās nav sastapti, – novērtēja Sandra Avotiņa. – Stipri ir tie pāri, kas ņēmuši vērā pedagogu teikto, ir trenējušies, ieguldījuši milzu darbu. Man daudzu gadu garumā patīk kluba „Reveranss" dejotāji, Andra Miķelsona, Aināra Kārkliņa, Daces Skrastiņas trenētie pāri.
Uz jautājumu, vai bērnu vecāki Ērgļos labprāt sūta savas atvases apgūt sporta dejas, trenere atbildēja dalītām jūtām: – Šai nodarbei vajadzīgs darbs un laiks. Ērgļos ir ļoti daudz piedāvājumu: pūtēju orķestris, tautiskās dejas, koris, basketbols, jaunsardze, bet bērnu ir tik, cik ir. Sporta dejām vajag veltīt maksimālu laiku.
– Treniņi, individuālās nodarbības, konkursi un sacensības citās pilsētās – tā ir milzu slodze. Mēs vairāk strādājam draudzības konkursu līmenī, un esmu priecīga par katru, kurš saglabājis mīlestību uz deju. Man sporta dejas ir sirdslieta. Savos pamatpienākumos esmu kultūras darbiniece, sporta deju treniņi ir tikai kā vaļasprieks, – neslēpa Sandra Avotiņa.
Apmēram četrdesmit dejotāju festivālā pārstāvēja Madonas sporta deju klubu „Rondo". Deju skolotājs Artis Birks jau vairākus gadus sporta dejas māca pirmsskolas izglītības iestādēs. Madonas PII „Priedīte" skolotāja Sandra Pulkstene atklāja, ka no viņas grupas uz deju treniņiem dodas četras meitenes. „Paldies skolotājam, jo mums ir izveidojusies jauka sadarbība. Bērniem dejot patīk. Ikdienā viņiem piedāvājam savas nodarbības, kad atnāk sporta deju skolotājs, tie mazajiem ir svētki." Bērnudārza skolotāja piebilda, ka lieliska atmosfēra ir festivālā „Madonas valsis". „Hallē ir daudz vietas, gan dalībnieki, gan skatītāji te jūtas ērti."
Līva Ukrija no PII „Priedīte" „Staram" atklāja, ka dejo pārī ar Aleksandru Robertu. „Otro gadu dejoju pie skolotāja Arta. Visvairāk man patīk deja ča-ča-ča un lēnais valsis, patīk, ka varu izgrozīties. Kas dejojot ir svarīgākais? Lai dabūtu pirmo vietu. Un šodien to dabūju! Vajag rūpīgi censties, lai būtu pirmā vieta. Ja bišķiņ sajūk, tad būs kāda otrā vieta. Mammai un tētim mana uzvara ļoti patīk, jo, kad viņi bija maziņi, arī dejoja sporta dejas. Tikai gluži nezinu, vai viņiem bija medaļas."
Stājas un ritmikas pamatus, deju kompozīcijas, ar kurām var piedalīties sacensībās, bērnudārzā kopš pērnā gada novembra apgūst arī mazais Edgars.
– Mani dēli pamatā nodarbojas ar sportu – basketbolu, futbolu, BMX, bet jaunākais dēls, kas iet bērnudārzā, pats aizgāja uz sporta dejām, – laikrakstam atklāja Edgara māmiņa Vita Stabulniece. – Vispirms dēls paskatījās nodarbības, tad pats sameklēja meiteni un pieteicās dejot. Kopā ar Elizabeti abi trenējas trīs mēnešus, šī ir viņu pirmā uzstāšanās. Skolas laikā arī es esmu dejojusi sporta dejas. Šodienas pasākums ir lieliski noorganizēts, kā teica mans Edgars – mamma, man ir taureņi vēderā! Dēls pat nevarēja naktī gulēt, modās un prasīja, cik pulkstenis, ka tikai nenokavētu sacensības. Uzskatu, ka bērniem ir jādejo, īpaši jau puišiem. Meitenes tāpat mīl deju un to apgūs, bet puiši ir jāpabiksta, jāpastumj, lai iemācītos deju pamatus.
– Izjūta ir kā Rīgā, kā īstā, lieliskā konkursā, – prieku par sacensību līmeni pauda madoniete Mārīte Jagmane. – Labāk vairs nevar būt! Neesmu redzējusi veiksmīgāk noorganizētu sporta deju pasākumu. Ir plašas telpas, gaiss un vieta skatītājiem un dalībniekiem, ir sagādāti prožektori, jauna parketa grīda – ērti un komfortabli. Kaut nevienu no dejotājiem nepazīstu, uzreiz redzami skolotāja Arta Birka trenētie bērni. Tos atpazīstam pēc stājas un tā, ka, uzsākot deju, momentā pārim ir ritms. Mazajiem iesācējiem apgūt šīs divas lietas ir pats svarīgākais.
Uz jautājumu, kādā virzienā festivālam augt, deju entuziaste atbildēja: – Tagad būs jānotur esošais līmenis. Izaugsmi redzu vienīgi attiecībā uz dejotājiem – bērniem jāpieņemas spēkos, lai mazie godam izaugtu līdz junioru grupai. Mazie ir ļoti spēcīgi, deju nākotne ir cerīga. Ja bērni turpinās dejot, ja vecākiem pietiks pacietības un finanšu, būs labi. Kāpēc vecākiem jāved bērni dejot? Pirmkārt jau veselības un stājas pēc. Tāpat tas bērnus audzina estētiski, māca saprast mūziku, veidot attiecības un pielāgoties. Tas nav vienkārši pat pieaugušajiem, kur nu vēl bērniem.
Gandarījumu par sporta deju festivālu izteica arī madonietis Jānis Vocišs: – Pirmoreiz esmu tāda līmeņa svētkos. Viens ir ko tādu skatīt pa televīziju, otrs – pašam būt klāt un visu redzēt. Brīnišķīga atmosfēra, pacēlums un skaistums uzrunā ikvienu. Pasākums ir labā līmenī, bērniem acis burtiski mirdz – ir milzu emocijas un pārdzīvojumi. Es pats šīs dejas vidusskolas laikā nedaudz dejoju – mūs elementārā līmenī skolotājs mācīja, lai ballēs varētu izpausties un nebūtu kauns uzlūgt meiteni. Šobrīd esmu sācis dejot tautiskās dejas, divus gadus dziedu korī un no skapja izvilku akordeonu, lai reizēm uzspēlētu. Katra radošā nodarbe sniedz pozitīvas emocijas, un šis pasākums dos stimulu pagrozīties pie spoguļa. Lūgšu mazmeitiņai (viņa šodien lieliski nodejoja), lai ierāda soļus. Nopietni runājot, festivāls „Madonas valsis 2017" ir noorganizēts republikas līmenī, patīkami, ka Madonā notiek daudz kas labs. Protams, publikas varēja būt vairāk, bet tie, kas ir nācēji, tie sarīkojumā ir.
15.02.2017.