Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome ļāvusi turpināt deju lieluzveduma „Māras zeme" ieceri, par ko pēdējos mēnešos izskanējuši pretrunīgi viedokļi no visas Latvijas dejotājiem.
Līdz rudenim vēl var notikt kādas izmaiņas repertuārā un muzikālajā materiālā, taču ne koncepcijā kopumā.
Tā kā šim uzvedumam sākotnēji nebija viena muzikālā vadītāja un pasūtītie jaundarbi savā struktūrā izrādījušies atšķirīgi un ne vienmēr organiski padodas dejai, radošā grupa nolēmusi aicināt talkā ekspertus, lai analizētu muzikālo materiālu un, iespējams, veiktu kādas korekcijas. Izmaiņas sagaidīs arī dejotājus – gan pavasara skatēs, gan nākamajā sezonā.
Par to informē horeogrāfs Jānis Purviņš: – Pavasara skatēs katrs kolektīvs varēs brīvi izvēlēties divas dejas. Kolektīviem nebūs jāveic izloze. Otrs – jau gatavojoties uzvedumam, savas grupas ietvaros katrs kolektīvs varēs izvēlēties – piemēram, ja esi C grupas kolektīvs, vari izvēlēties: šo deju vēlos dejot deju svētkos un ar to arī piedalos deju lieluzvedumā. Izvēlēties vienu, divas vai trīs dejas – tas būs katra kolektīva un katra vadītāja lēmums.
Jānis Purviņš pieļauj, ka „Māras zemes" repertuārā vēl varētu būt kādas izmaiņas pēc pavasara skatēm, bet pašlaik sarakstā ir 28 dejas, ko veidojuši 20 autori, tostarp septiņu
horeogrāfu jaundarbi, kas veido mazliet vairāk par pusi no kopējā repertuāra. Īpaši šim uzvedumam dejas jaunradījuši Agris Daņiļevičs, Gunta Skuja, Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Taiga Ludborža un Ilmārs Dreļs.
Darbs turpinās arī pie dejotāju tērpiem uzveduma pirmajai daļai, kas vēsta par Latviju
12.-13. gadsimtā. Radošā grupa konkrētas idejas neizpauž, vien norāda, ka to mēģinās risināt, iekļaujoties svētku budžetā un, iespējams, izmantojot kolektīvu rīcībā jau esošu tērpu detaļas. Pārējās trīs uzveduma daļas tiks dejotas novadu jeb etnogrāfi skajos tautastērpos.
Atgādināšu, ka sākotnēji bija iecerēts Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku
lieluzvedumā „Māras zeme" visiem 15 000 dejotāju uzstāties jaunos tērpos – audums būtu jāiegādājas pašvaldībām, bet tērpi jāpašuj pašiem deju kolektīviem. Pašvaldību savienība nolēma neatbalstīt īpašo tērpu finansēšanu tikai no pašvaldību līdzekļiem.
Pēc dejotāju un pašvaldību protestiem XVI Deju svētku deju lieluzveduma „Māras zeme" mākslinieciskās koncepcijas autori solīja pilnveidot gan lieluzveduma repertuāru, gan mākslinieciskos risinājumus.
Simtgades deju svētku lieluzveduma „Māras zeme" radošajai komandai atbalstu tomēr pauda visu deju apriņķu virsvadītāji, nododot Kultūras ministrijai arī oficiālu atbalsta vēstuli svētku rīkotājiem, Latvijas Nacionālajam kultūras centram.
08.02.2017.