Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Kalna pirts – dziednīca uz riteņiem

IVETA ŠMUGĀ

Autors • 26.01.2017.

Kalna pirts – dziednīca uz riteņiem
Burtu lielums

2017. gada tūrisma sezonas jaunums mūsu novadā ir pārvietojamās Kalna pirts piedāvājums ar sertificēta pirts meistara Aināra Dārznieka pakalpojumiem.
Pirts atrodas Madonā, bet, tā kā tā ir uz riteņiem, pirts meistars Ainārs Dārznieks var nokļūt jebkurā vietā, kur ciena pirts procedūras.

Pirtiņa visos laikos ir bijusi vieta, kur atjaunot spēkus, atpūsties un rūpēties par savu veselību, kur gūt un saglabāt miesas un gara tīrību. Aromātiskas slotiņas pieskāriens, mitrā un pēc augiem smaržojošā gaisa plūsma, karstums un vēsums caur prasmīgajām pirtnieka rokām sagādā pirts procedūras baudītājam sajūtas, kas saglabājas vēl ilgi pēc pēriena. Pirtiņa spēj attīrīt, atjaunot un stiprināt.
Ainārs Dārznieks atklāj, ka pārvietojamā pirts ir gatavota Jelgavā, tai februārī aprit tikai gads. Pirmsākums mucveida pirtīm nāk no Lietuvas, bet ražotāji tādas pirtis gatavo arī Latvijā.

Pirts ir mobila
Tas nozīmē, ka pēc interesentu vēlmēm ar visu pirti var aizbraukt uz mājām, vasarā – arī pie ūdens. Februārī paredzēta Pirts skolas organizētā "Ziemas slota" Krimuldā, un tur var piedalīties ar visu pirti. Tā ir arī zināšanu papildināšana un pieredzes apmaiņa.
– Braucam arī uz pasākumiem, piemēram, pagājušajā gadā bijām Brīvdabas muzejā, kur notika latviskie pirts un medus svētki, tur ieguvām "Zaļās pirts" titulu. Ja ir vēlme, varam izbraukt uz lielāku pasākumu, kur paralēli varam strādāt pieci pirtnieki. Bez tam pirtnieki ir arī labi masieri, un viena kārtīga pirts masāža atsver daudzas parastās, jo cilvēks ir labi izsildīts, – atziņā dalās Ainārs Dārznieks.

Zināšanas – Pirts skolā
Par savu ceļu līdz pirtnieka sertifikātam Ainārs Dārznieks pastāsta: – Viss sākās ar to, ka pirtī iešana vienmēr pašam ir patikusi. Kādā no žurnāliem 2010. gadā izlasīju Pirts skolas reklāmu. Pieteicos ar domu, lai papildinātu zināšanas pašam sev. 2011. gadā ieguvu pirtnieka sertifikātu, pamazām ar visām pirts lietām aizrāvos. Tolaik pasniedzēja bija Sarmīte Strautmane, un vienā no pirmajām nodarbībām mācījāmies par augu enerģētiku un augu izmantošanu pirtī. Pagāja laiks, 2015. gadā tika nodibināta Pirts skolas meistaru grupa, ko arī pabeidzu, iegūstot pirts meistara sertifikātu. Zelta sertifikātu saņēmu pagājušā gada rudenī, kad kopā ar Pirts skolu piedalījos izstādē "Rāmavā". Izstādes ietvaros Pirts skola rīkoja pirtnieku skati, kur piedalījās gan skolu beigušie, gan daudzi, kas vēl mācās. Man publiskās izrādīšanās nepatīk, bet pierunāja Pirts skolas direktors Vilnis Lejnieks un dibinātājs Nauris Zutis.

Vasarā sasien ap 1000 pirtsslotu
Kas gan būtu pirts bez pirtsslotām! Par slotu siešanu ir īpašs stāsts, kurā Ainārs Dārznieks labprāt dalās, jo vasarā sasējis ap tūkstoti pirtsslotu: – Ir pieņēmums, ka slotas ir jāsasien ap Jāņu laiku. Taču slotas var siet visu veģetatīvo periodu, kad lapas ir nobriedušas un enerģētikas pilnas. Galvenais ir noķert laiku, kad ir augošs Mēness, kādas trīs dienas pirms Pilnmēness un trīs dienas pēc Pilnmēness. Saknes, ko izmanto skrubjos un maskās, gluži pretēji – jāsavāc, kad ir vecs Mēness. Pats braucu uz mežu, meklēju atvases; atceros, ka slotas sēju vēl septembrī. Var izmantot būtībā visu, kas aug pie mums, vienīgais, ko pirts speciālisti mācīja, ko stāstīja pirts meistars Ziedonis Kārkliņš – tūju pirtī nest nevajadzētu, jo tai ir saistība ar viņsauli. Arī egle ir ziemas koks, ko vasarā nevajadzētu pirtī izmantot. Tomēr vislabākā pēršanās ir tieši vasarā, kad var ņemt zaļās, tikko sagrieztās slotas, un svaigām slotiņām ir vislabākā enerģētika. Pirtī izmantoju ap 10-15 slotu, protams, uz pavasari jau sāk izjust slotu trūkumu. Pirtī lietoju daudz kārklu slotu, kas ir ļoti aromātiskas, ko palikt zem galvas, kājām.

Draudzējas ar pirts gariņu
Par to, kā sagatavo Kalna pirti, Ainārs Dārznieks saka: – Pirts pie manas darbošanās tiek sakurināta no 60 līdz 70 grādiem, kas ir pietiekami, jo mācītie pirtnieki strādā ar karsto gaisu, draudzējas ar pirts gariņu. Karstums nav vajadzīgs, jo jārūpējas par savu galvu – tā nav jāžāvē. Svarīgs ir kontakts ar cilvēku, jo ir jāuzzina sajūtas, jādara tikai tas, kas patīk, jārespektē katra vēlmes. Telefoni tiek nolikti malā, skan relaksējoša mūzika, jo pirtī ir jāatpūšas un jāsaņem viss labais. Pirmā sildīšanās notiek, kājas iemērcot zāļu vanniņā, dzerot zāļu tēju, pārrunājot pirts pieredzi, karstuma panesību, emocionālo sagatavotību. Sildās guļus, parasti jākāpj no lāvas nost, kamēr vēl gribas sildīties. Jābūt nosvīdušam, kad ejam atpūsties siltā priekštelpā. Lai dabūtu aromātu, lieku lietā slotas, bet galva apsegta ar vēsu slotu. Veicu attīrīšanu ar apses vai pīlādža slotiņu. Man patīk tā sauktās kokteiļslotiņas, kad kopā salikti vairāki saderīgi augi. Pēc tam izmantoju ķermeņa skrubi (baltais jūras sāls vai Himalaju sāls, kas sajaukts ar dažādu augu smalcinājumu). Patīk skrubī likt vībotnes, arī šī auga sēklas, kas ir attīrošs augs, arī enerģētisks. Turpat uz lāvas ar siltu ūdeni un slotām nomazgāju, ejam atpūsties. Ja kāds grib, izmantojam medus masku, cits izvēlas uzreiz karsto pērienu. Kontrastam turpat uz lāvas izmanto vai nu aukstu ūdeni, vai sniegu, kas sniedz lieliskas sajūtas. Sniegu ziemā var lietot dažādos veidos. Nevajag aizmirst – vai tas ir dīķis vai kubuls, kur skalojamies, vai duša – vienmēr ir jāatdzesē arī galva. Tātad – ja lien ūdenī, kaut uz mirkli ir jāiemērcas visam. Pēc kontrasta cilvēks tiek noguldīts priekštelpā un sasegts ar dvieļiem. Cits pat iemieg un kādu brīdi atpūšas.

Ir labas un ļoti labas sajūtas
Ainārs Dārznieks min pirtnieka Ziedoņa Kārkliņa teicienu: "Nav sliktas pirtiņas, ir labas un ļoti labas." Dzīvojam laikā, kad vairāk vai mazāk esam pakļauti stresam: – Kad atnāk uz pirti, daudzi jūtas nevaļīgi, skatās pulkstenī. Taču pirtī laiks apstājas, iestājas miers, cilvēki ļaujas pirts procedūrām. Piedāvājumā ir mazais un lielais pēriens, kā arī lielais pēriens un relaksācija (www.madona.lv sadaļā "Tūrisms"). Pēc pirts vienmēr visi aiziet laimīgi, cilvēki jūtas apmierināti. Manā ģimenē ir daudz jauniešu, un arī viņi izvēlas iet pirtī labo sajūtu dēļ. Pēršana nav viegls process, un no pirtnieka tas gan prasa fizisko formu, gan arī ietekmē tīri enerģētiski. Tāpēc daudz uzturos pie dabas, ieejot mežā, cenšos sevi līdzsvarot. Pirtnieki sadarbojas savā starpā, reizi divos, trīs mēnešos braucam pie kāda no kolēģiem un paši sevi palutinām.

27.01.2017.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px