Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) Madonas filiāli kopš pagājušā gada nogales vada LOLITA KOSTJUKOVA. Lai arī sabiedrību šobrīd sašūpojusi ziņa par augstskolu apvienošanu, Lolita nākotnē raugās ar pašcieņu un mieru.
– Ar RPIVA esmu saistīta kopš deviņdesmito gadu beigām, kad apmeklēju augstskolas rīkotos kursus lietvedībā, – atceras RPIVA Madonas filiāles vadītāja. – Studijas RPIVA uzsāku 2004. gadā – vispirms 1. līmeņa studiju programmā „Komercdarbības organizācija", tad bakalaura programmā „Komercdarbība un uzņēmumu vadība". Vēlos izcelt pasniedzējus Aivaru Kvēpu, Jāni Vanagu, Guntaru Agati Paegli, Rutu Karloviču, no kuriem daudz mācījos personīgi un kuru mudināta paliku uz izglītības ceļa. Toreiz darbojos arī kā studentu kluba vadītāja. Atmiņā palikušas Fukšu iesvētības ar gājienu pa Madonas ielām, izlaidumu balles un kursa tematiskie pasākumi. Ceru mūsu filiālē to atjaunot, lai varam kopā izbaudīt arī studentu dzīvei piederošas izklaides.
– Darbs augstskolā pašai jau ir vairākus gadus.
– Esmu pasniedzēja, prakses un kvalifikācijas darbu vadītāja RPIVA Madonas, Cēsu un Jēkabpils filiālēs. Profesionālā darba pieredze un akadēmiskās zināšanas lieti noderēja, kad augstskolas Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Līga Jankova mani uzrunāja izstrādāt materiālus divos studiju priekšmetos tiem, kuri vēlēsies mācīties tirdzniecības zinības e-mācību vidē.
Pagājušā gada nogalē akadēmijas rektore profesore Daina Voita uzrunāja mani kļūt par Madonas filiāles vadītāju. To uzskatu par sava darba un attieksmes augstu novērtējumu no darba devēja puses, ko jaunajā gadā varu novēlēt ikvienam – lai jūsu ieguldīto darbu un attieksmi ne vien pamana, bet arī atzinīgi novērtē!
Ar pārliecību varu apgalvot – lai kaut ko sasniegtu, ir jābūt veselīgām ambīcijām un gribēšana ir jāpārvērš darīšanas enerģijā. Ir ļoti daudz cilvēku, kuri labi zina, ko negrib, bet reti kurš zina – ko vēlas. Mērķis, pašanalīze, iespēju analīze un pamatīgs darbs. Un vēl Dullā Daukas sindroms. Sajaucot šīs sastāvdaļas, esmu sasniegusi vairākus no saviem mērķiem. Bērnībā, piemēram, vēlējos mācīties Cesvaines pilī – tas likās tik romantiski un noslēpumaini. Astoņdesmito gadu beigās, pabeidzot Madonas 1. vidusskolu, iestājos Cesvaines ģimnāzijā, lai paralēli mācībām iegūtu autovadītājas apliecību.
– Kur redzi sākumu savam darba rūdījumam?
– Tas iesākās pamatskolā, kad rudeņos ar klasesbiedriem braucām vākt kartupeļus uz kolhozu bezgalīgajiem laukiem, pavasaros – akmeņus, vasarās – pelnīt brīvpusdienas, kaplējot bietes. Pēc teju desmit nostrādātiem gadiem Madonas maizes kombinātā (tehnoloģe un aktīva arodbiedrības biedre) darba gaitas turpināju vienā no toreiz Madonā straujāk augošajiem uzņēmumiem – vairumtirdzniecības bāzē „Kārums". Tur nostrādāju astoņus pieredzes bagātus gadus gaļas izstrādājumu noliktavā.
Ar laiku šis darbs šķita par šauru, savu profesionālo pieredzi papildināju Jelgavas gaļas kombinātā kā uzņēmuma tirdzniecības pārstāve. Tas bija izaicinājums un pārbaudījums – strādāt ar aptuveni 200 uzņēmuma klientiem visā Vidzemes reģionā – no Apes līdz Neretai, ikdienā nobraucot vairākus simtus kilometru. Strādāju ar milzu atbildības izjūtu, ieinteresētību, entuziasmu un lepnumu par uzņēmumu un tā augstās kvalitātes produktiem. Arī šīs darbavietas vadības ieinteresētība savos darbiniekos un rezultātā, kā arī sadarbība starp kolēģiem ir veidojusi manu pozitīvo darba pieredzi un devusi nozīmīgu ieguldījumu pašizaugsmē.
Paralēli tiešajam darbam studēju RPIVA Madonas filiālē. Kad guvu iespēju maģistrantūrā Rēzeknes Augstskolā studēt budžeta grupā, arvien vairāk pievērsos akadēmiskajai videi. Profesionālajai darba pieredzei, ko biju ieguvusi ražošanā un tirdzniecībā, nu varēju pievienot zināšanas vadības teorijā. Jau toreiz skaidri apzinājos, ka turpināšu izglītības ceļu, un iegūtais augstais zināšanu novērtējums, profesores Irēnas Silinevičas pamudinājums turpināt studijas neļāva pie sasniegtā apstāties.
– Saprotu, ka studijas turpini joprojām.
– Mani vienmēr ir interesējusi filosofija un psiholoģija, šo interesi realizēju akadēmiskā vidē, studējot RPIVA, kur kā studente esmu atgriezusies trešo reizi. Esmu piepildījusi vēl vienu sapni, vienlaikus paplašinot redzeslauku, veicinot kritisko domāšanu, uzlabojot akadēmiskās angļu valodas prasmes, lasot jaunākos pētījumus psiholoģijā. Priecājos un novērtēju iespēju, ka varu gūt zināšanas no psiholoģijas un citu jomu profesionāļiem ar starptautisku pieredzi: profesores Gunas Svences, Aijas Dudkinas, Dainas Voitas un citiem izciliem pasniedzējiem.
– Tu jau kopš dzimšanas esi madoniete.
– Jā, beidzu pilsētas 1. vidusskolu un mūzikas skolas akordeona klasi pie skolotājas Ritas Blauas. Personības veidošanā lielu ieguldījumu savulaik deva Artis Kumsārs un darbošanās folkloras kopā „Vērtumnieki". Tāpat būtiska bija deja TDA „Vidzeme", jāšanas sports.
Priecājos par kopā pavadīto laiku un vai pusē Latvijas iepazītajiem cilvēkiem, kad pirms nepilniem 20 gadiem kopā ar dēlu uzstājāmies, bet pēdējos gados piepalīdzu „Spieta" krustmātei Anitai Kļaviņai Madonas novada dziedošo un muzicējošo ģimeņu saieta īstenošanā.
Bērnībā vēlējos kļūt par akordeona skolotāju, taču, laikam ejot, pievērsos pieaugušo izglītībai. Iegūtās akadēmiskās zināšanas, profesionālā darba un uzkrātā dzīves pieredze lieti noder, vadot nodarbības (komercdarbības organizācija, tirgzinības, lietvedība) mācību centrā „BUTS" un Mācību un konsultāciju centrā ABC. Strādāt tieši centrā „BUTS" vēlējos jau pirms 15 gadiem, kad tur apmeklēju dažādus kursus. Mani iedvesmoja toreizējā vadītāja Inta Vecozola un pieaugušo izglītības vide. Un atkal man jāpiemin vārds „mērķis". Jā, vēl viens ir sasniegts!
Pateicoties Madonas novada pašvaldības ieinteresētībai un atbalstam, kopā ar Madonas Augstākās izglītības centra direktoru Guntaru Agati Paegli, sadarbojoties ar pieaugušo mūžizglītības programmu realizētājiem novadā, apkopojam un publicējam informāciju pašvaldības mājas lapas Pieaugušo Platformā. Arī šis ir mans sirdsdarbs.
– Pieļauju, ka izglītībai un darbam veltītais laiks ir tikai daļa no dzīves.
– Tā kā ikdienā tiekos ar ļoti daudziem cilvēkiem, darbdienu vakaros labprāt atpūšos, apmeklēju kultūras pasākumus. Kopju mazdārziņu, kas, jāatzīst, aizņemtības dēļ ik gadu tiek nedaudz samazināts. Ziemas laikā brīvdienas paiet, gatavojot studijām mājasdarbus vai lekciju materiālus studentiem. Galva labi izvējo, ja dodos kur tālāk: atpūsties laukos, pie dabas, vislabāk – pie ūdens. Rudeņos regulāri ar draugiem dodamies bušu makšķerēšanā uz Jūrkalnes pusi, ziemā – uz ezeru ledus, jo īpaši man patīk makšķerēšana Peipusā. Labprāt makšķeres ņemu līdzi arī tālākos ceļojumos, piemēram, neaizmirstama bija cope Korfu salā, pārsteidza zivju izmēri Sevastopolē.
– Savai profesionālajai darbībai esi izvēlējusies to, kas patīk, kaut šobrīd RPIVA nākotni apdraud kārtējā reforma.
– Izvēli esmu veikusi, apzinājusi resursus un, tos prasmīgi kombinējot, ar optimismu raugos nākotnē. Ceru, ka RPIVA Madonas filiāles šā gada apaļā jubileja – 20 gadu – būs filiāles pirmie divdesmit! Taču nākotne lielā mērā būs atkarīga ne vien no Augstākā, bet arī no pašiem studentiem, darba devējiem un novada pašvaldības. Aicinu atbalstīt unikālo iespēju tepat, tuvāk dzīvesvietai un ģimenei, iegūt augstāko izglītību vienā no labākajām augstākās izglītības iestādēm Latvijā! Viena no nacionālās politikas prioritātēm Latvijā ir cilvēkresursu kvalitātes uzlabošana. Izglītība un labākas vides radīšana uzņēmējdarbībai ir iespējama tad, ja reģionos būs spēcīgi augstākās izglītības, mūžizglītības un pētniecības centri. Tāpēc topošos studentus aicinu nebaidīties no studijām arī tad, ja vidusskola absolvēta pirms ilgāka laika. Nav jāiestājas akadēmijā jau ar tām zināšanām, ko tā ir plānojusi studentiem iemācīt. Jūs iestāsities, un jūs iemācīs tās lietas un tajā profesijā, kuru vēlaties apgūt. Mācīšanās akadēmijā notiek mācīšanās laikā. Nāciet un baudiet studentu dzīvi, studējot pedagoģiju, uzņēmējdarbību vai psiholoģiju! Ziemas uzņemšana Madonas filiālē turpinās. Vairāk informācijas RPIVA mājas lapā: www.rpiva.lv FB: RPIVA Madonas filiāle.
13.01.2017.