Šogad SEB bankas Madonas filiāle uzsāk savas darbības 22. gadu, taču tieši iepriekšējais gads tai ir nesis lielas pārmaiņas – pērn septembrī pēc 20 SEB bankas Madonas filiāles pārvaldnieka amatā aizvadītiem darba gadiem Pēteris Krūgaļaužs vadības stafeti nodeva jaunajai filiāles vadītājai INGAI LEIMANEI.
– SEB bankas Madonas filiālē strādāju 20 gadu, kopš 1997. gada. Līdz filiāles vadītāja pienākumu veikšanai biju privātpersonu darījumu vadītāja, un brīdī, kad augusta beigās iepriekšējais filiāles pārvaldnieks Pēteris Krūgaļaužs devās pelnītā atpūtā, amata maiņa grūtības neradīja. Varu pateikties viņam par to, ka aiz sevis ir atstājis pieredzējušu un zinošu kolektīvu, kur katrs darbinieks gatavs uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus. Iespējams, tieši šī patstāvība un spēja uzņemties personīgo atbildību par paveikto ir ļāvusi Madonas filiālei sasniegt labus rezultātus. Bijušais pārvaldnieks arī tagad neliedz padomu, un jāatzīst, ka šobrīd, kad pagājis kāds laiks, mēs vēl vairāk spējam novērtēt viņa ieguldījumu filiāles attīstībā.
– Aizgājušajā gadā mainījusies ne tikai filiāles vadība, bet arī pats darba formāts.
– Sākot ar 29. augustu, Madona kļuva par devīto SEB bankas filiāli, kas strādā pēc jaunā klientu apkalpošanas koncepta, nodrošinot finanšu konsultācijas, kā arī veicinot pašapkalpošanās prasmes internetbankā un bankomātos. Līdz ar filiāles pāreju uz konsultāciju sniegšanu tika paplašinātas pašapkalpošanās iespējas klientiem, šobrīd Madonā atrodas arī divi klientu pašapkalpošanās centri. Esam pārliecinājušies, ka klientu interese par attālināto pakalpojumu sniegšanu tikai aug un jaunais filiāles koncepts tikai sekmē klientu apkalpošanas kvalitāti. Ja atskatāmies uz aizvadītajiem četriem mēnešiem, kopš darbojas jaunais apkalpošanas modelis, sākotnēji bija nelielas bažas par to, kā klienti to pieņems un vai viņiem nepietrūks iespējas veikt norēķinus ar skaidru naudu. Bažām nav bijis pamata, klienti ir apmierināti, ka darbinieks var veltīt vairāk laika un sniegt padziļinātu un kvalitatīvu konsultāciju un apkalpošanu. Protams, dažkārt vecākas paaudzes cilvēki vēl mēdz lūgt palīdzību darbā ar internetbanku, to labprāt darām.
– Kā šajos 20 gados ir mainījusies banku sektora darbība?
– Raugoties no savas personīgās darba pieredzes, varu teikt, ka tie pakalpojumi un produkti, kuri 1997. gadā šķita kā tāli nākotnes jaunievedumi, ir ļoti strauji ienākuši Latvijas komercbanku pakalpojumu klāstā. Maksājumu karšu izmantošana, internetbankas norēķini šobrīd ir katram klientam pašsaprotama lieta, bez kā banku darbību pat grūti iedomāties. Savukārt daļa pakalpojumu, kā ceļojumu čeki u. tml., no bankas pakalpojumu klāsta lēnām izzūd. Latvija ir viena no valstīm, kur komercbanku attīstība un piedāvāto pakalpojumu klāsts attīstījās ļoti strauji. Tādēļ šobrīd, saņemot no vecajām Rietumvalstīm banku izrakstītus čekus, tas pat izraisa smaidu. Attīstības temps ir bijis milzīgs. Līdzīgi ir arī ar uzkrājumiem. Padomju Savienībā cilvēkiem nebija pieredzes, informācijas un tradīciju saistībā ar noguldījumu veidošanu. Trūka apziņas, ka pašiem jārūpējas par savām vecumdienām, jāapdrošina veselība utt. Šī pārliecība nāca pakāpeniski, taču rezultāts ir, un cilvēku, kuri dzīvo ar attieksmi „uz mani jau tas neattiecas", kļūst aizvien mazāk.
– Bankas, līdzīgi kā valdība, ik pa laikam piedzīvo uzticības krīzi, jo īpaši pēc lielāku banku bankrota.
– Brīžos, kad citām bankām rodas sarežģījumi, klienti ar jautājumiem vēršas arī pie mums. Viņus interesē, vai esam pietiekami droši un uzticami. Cilvēkus, iespējams, citu banku problēmas ir iemācījušas būt piesardzīgākiem – izvērtēt, iegūt papildu informāciju par bankas finanšu rādītājiem, akcionāriem un neizvēlēties finanšu iestādi pēc principa „kaimiņš ieteica". Ja runājam par 2008. gada finanšu krīzi, tā (un tas varbūt kādam izklausīsies nepatīkami) bija skarba, taču, manuprāt, kļuva par mācību mums visiem. Daudzos gadījumos tā bija vēlme dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Ilgtermiņa saistībās ir jābūt piesardzīgākiem un jāizvērtē visi ieguvumi un riski, kā arī jāparedz dažādi iespējamie attīstības scenāriji.
– Iepriekšējos gados bankām tika pārmests, ka tās slinki kreditē uzņēmumus un fiziskās personas. Vai šajā ziņā kas mainījies?
– Kādreiz kreditēšanā vairāk orientējāmies uz kredītportfeļa apjomu, šobrīd gan banku, gan klientu attieksme pret kreditēšanu kļuvusi atbildīgāka. To apliecina arī izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte. Piemēram, 2006. un 2007. gadā izsniegtajiem kredītiem kavējumu procents bija ievērojams, tagad jau paši kredīta ņēmēji sāk skaidrāk apzināties, kādas saistības tas uzliek, savukārt banka daudz dziļāk analizē katru potenciālo kredīta ņēmēju. Pašlaik strauji aug nebanku kreditēšanas iestāžu skaits, taču nereti tajās kredītus ņēmušie klienti vēlāk vēršas pie mums ar vēlmi pārkreditēties, jo viņiem netika izskaidroti visi riski un kredīta ņemšanas nosacījumi.
– Darbu bankā parasti neierindo pie aizraujošākajiem. Kas jūs tajā ir spējis ieinteresēt un noturēt?
– Galvenokārt tas ir darbs ar klientu. Nav divu vienādu klientu un divu vienādu darbdienu. Turklāt tā ir brīnišķīgā izjūta, ka apzinies – es spēju klientam palīdzēt. Vēlāk arī redzu, kā šī palīdzība ir materializējusies vai nu jaunā ražotnē, vai ēkā, vai veiksmīga produkta izstrādē un biznesa izaugsmē. Reiz kāda kliente, kas ir ārste, man minēja, ka mūsu profesijas ir līdzīgas. Ārsta gadījumā klients tiek iztaujāts par slimību un tās simptomiem, baņķiera – par ieceri un plāniem, ārsts uzstāda diagnozi un ārstē, baņķieris – izvērtē ieceres dzīvotspēju un klienta iespējas pildīt saistības. Vadoties pēc tā, sniedz finansiālu atbalstu vai izvērtē alternatīvas. Pozitīvas izjūtas sniedz arī tie brīži, kad palīdzam klientam „nostāties uz kājām". Piemēram, pēckrīzes laikā, kad vairākiem klientiem radās grūtības ar saņemto kredītu atmaksu, kopīgi meklējām risinājumus, kamēr nonācām līdz pozitīvam rezultātam. Bieži vien vislielākos pateicības vārdus izsaka cilvēki, no kuriem vismazāk tos esi gaidījis.
– Kā jau katrā darbā arī šajā nav tikai pozitīvie brīži vien, bet ienāk arī pa kādai negācijai.
– Divdesmit darba gados ir bijis dažādi, taču es piekrītu apgalvojumam „Kāds tu pats būsi, tādu reakciju saņemsi". Nevaru teikt, ka divās desmitgadēs būtu bankā piedzīvots daudz rūgtu brīžu vai sastapti cilvēki, kurus labāk redz ejam, nekā nākam. Ja arī gadās problēmas, tās tiek risinātas. Kad klients ir saņēmis bankas atteikumu finansējuma piešķiršanai, tam tiek izskaidroti iemesli, kāpēc šobrīd šī atbilde ir tāda, un ieteikti risinājumi situācijas uzlabošanai. Pirmās emocijas varbūt ir rūgtums, taču nereti tieši šie cilvēki vēlāk kļūst par lojālākajiem bankas klientiem.
– Vai darbs bankā ir tas, ko vakarpusē veiksmīgi var atstāt filiālē, vai tomēr gadās to paņemt līdzi arī uz mājām?
– Kolēģiem un sev 2. janvārī novēlēju ar prieku iet uz darbu un ar prieku doties pēc darba mājās. Mūsu spēkos ir izvēlēties par labu labajam – labiem vārdiem, darbiem, domām. Līdzsvaram ir jābūt un jāiemācās darbu nenest uz mājām. Atslēgties no darba palīdz vaļasprieki, svarīgākie no tiem man ir ceļošana un aktīva atpūta kopā ar ģimeni. Reizi gadā noteikti cenšamies doties kur tālāk. Sevišķi spilgti atmiņā iespiedies pēdējais brauciens uz Indiju, par ko jau sen sapņoju. Indija, manuprāt, ir mistiska zeme, kas piedāvā iepazīt vēl nebijušu pieredzi. Tā var nepatikt un šokēt, bet tā var likt piedzīvot arī pārsteidzošas atklāsmes. Un tomēr, neraugoties uz ceļošanas prieku, lielāka vilinājuma par Latviju un Madonu man joprojām nav. Šeit esmu uzaugusi un šeit ar ģimeni dzīvoju. Esmu pārliecināta, ka cilvēkam jādzīvo tur, kur viņš jūtas piederīgs, un es esmu piederīga šai vietai.
06.01.2017.