Viens no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) darbības virzieniem ir veidot starptautiskus kontaktus ar izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībām ārvalstīs.
Regulāras pieredzes apmaiņas vizītes notiek starp LIZDA un Ziemeļkipras skolotāju arodbiedrības (KTOS) biedriem. 2016. gada oktobra nogalē uz Ziemeļkipru devās četras LIZDA pirmorganizāciju priekšsēdētājas no Olaines, Valmieras, Jelgavas un Lubānas.
Cik lielas ir rūpes par bērniem valstī, uz kuru mēs dodamies, sapratām jau „Turkish Airlines" lidmašīnā, kad pilots pasažierus uzrunāja: „Cienījamās dāmas, kungi un bērni!"
Pa ceļam no mazās Erkanas lidostas uz mūsu apmešanās vietu Kirenijā vērojam kalna nogāzē izveidoto izgaismoto Ziemeļkipras karoga veidolu, kas pretendē uz vislielāko karoga atveidojumu pasaulē. Izskatās patiešām iespaidīgi.
Kopīgais un atšķirīgais
Nākamajā rītā ceļš ved atpakaļ uz Nikosiju, kur viesojamies pamatskolā, kurā mācās pārsvarā imigrantu no Turcijas bērni. Skola izjūt grūtības ar līdzekļu piesaisti no valsts puses, tāpēc šeit populāri ir labdarības tirdziņi ar pašu skolēnu gatavotiem gardumiem. Blakus skolai atrodas KTOS birojs, kur ģenerālsekretārs Sener Elcil iepazīstina ar skolotāju arodbiedrības pirmsākumiem, attīstību, pašreizējo darbību un pedagogu ikdienu. Skolā stundas ir beigušās, apkārtējo skolu skolotāji pulcējas birojā, daži spēlē galda spēles. Darbdiena skolās sākas pulksten 7.40, ir trīs nodarbības, katra 80 minūšu garumā. Tikai pirmdienās ir pēcpusdienas nodarbība, kura beidzas 16.15. Pusdienot skolēni dodas uz mājām, jo skolās ēdināšana netiek organizēta. Ārpusklases aktivitātes skolās praktiski nenotiek. Mācību gads skolēniem sākas septembra vidū, skolotāji uzs?k darbu ned??u agr?k. Savuk?rt m?c?bas skol?niem beidzas j?nija pirmaj? ned???, skolot?ji beidz darbu j?nija vid?. Praktiski visi Zieme?kipras skolot?ji ir KTOS biedri. Skolot?ju vid?jais vecums ir 35?40 gadu, kas, m?supr?t, ir sak?rtot?s pensiju sist?mas un konkur?tsp?j?g?s algu sist?mas d??. Uzs?kot darba gaitas, pedagoga alga ir 800?900 eiro neto (?uz rokas?). Pension??an?s vecums ir 60 gadu.āk darbu nedēļu agrāk. Savukārt mācības skolēniem beidzas jūnija pirmajā nedēļā, skolotāji beidz darbu jūnija vidū. Praktiski visi Ziemeļkipras skolotāji ir KTOS biedri. Skolotāju vidējais vecums ir 35-40 gadu, kas, mūsuprāt, ir sakārtotās pensiju sistēmas un konkurētspējīgās algu sistēmas dēļ. Uzsākot darba gaitas, pedagoga alga ir 800-900 eiro neto („uz rokas"). Pensionēšanās vecums ir 60 gadu.
Apmeklējām skolas vēsturiskajā Famagustas pilsētā. Skolām raksturīgi, ka ir plašs pagalms, apkārt izvietotas klašu telpas ar ieeju tieši no pagalma. Klasēs daudz interesantu uzskates līdzekļu un atgādņu. Sht.Zeki Salih pamatskolā par reizrēķinu, alfabētu un angļu valodas vārdiņiem atgādina uzraksti uz kāpnēm. Direktora kabinetā ieraugām Rīgas Radio rūpnīcā ražoto „Rigondu", kas esot mantojumā no kādreiz skolas ēkā izvietotās angļu armijas vienības. Starpbrīdī mūs ielenc skolēni ar blociņiem un pildspalvām rokās. Nākas kaut ko uzrakstīt vai uzzīmēt sveicienam no Latvijas. Kopīgā mielastā ar skolotājiem jānogaršo dažādi tradicionālie gardumi. Skolotāji draudzīgi, atvērti. Priecē, ka komunicēt vēlas arī tie, kuru angļu valodas zināšanas ir ne tik labas.
Polatpasas pamatskolas direktors, kas izrādās īsts mūzikas, vēstures un kultūras eksperts, dāvā mums Lefkaras tradicionālo rokdarbu un pastāsta, ka izšuvumu, veiktu šajā tehnikā, vēl XV gs. Leonardo da Vinči no Kipras aizvedis uz Itāliju, lai tas rotātu Milānas Doma katedrāli. Kipras sievietes šo prasmi nodod no paaudzes paaudzē. Esam izbrīnītas par Kiprai un Latvijai tradicionālo rakstu zīmju līdzību, par ko direktoram atkal ir savs stāsts.
Spilgts kontrasts ir skola laukos, Galatya apgabalā, kurā mācās 200 skolēnu no apkārtējiem astoņiem ciemiem. Kādreiz apkārtnē skolu ir bijis vairāk, bet, lai pamatskola pastāvētu, tajā jābūt vismaz 10 klasēm, kurās ir ne vairāk kā 20 skolēnu. Latvijai pazīstama situācija. Skolā ir pirmsskolas grupiņa 4-5 gadus veciem bērniem, līdz tam ir iespējams apmeklēt tikai privātos bērnudārzus. Vērojam pedagoga, jauna vīrieša, darbu ar piecgadīgiem bērniem. Iedvesmojoši. Būtu prieks ko tādu ieraudzīt Latvijā. Kad apmeklējam mūzikas stundu, izjusti tiek izpildīta dziesma speciāli mums. Enerģiskā direktore pastāsta, ka uz direktora amatu iespējams kandidēt, kad ir desmit gadu pedagoģiskā stāža, ir jākārto eksāmens. Lai kļūtu par mācību pārzini, nepieciešams septiņu gadu stāžs pedagoģiskajā darbā. Skolas darba pārbaudes notiek vidēji piecas reizes gadā, galveno uzmanību pievēršot jauno skolotāju darbam.
Rūpes par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu
Galatya apgabalā uzzinājām, kā pedagogi iesaistās pašvaldību projektos, tādējādi parādot savu pilsonisko aktivitāti un ieinteresētību unikālā vēsturiskā mantojuma saglabāšanā un attīstībā, dabas vides saglabāšanā. Šīs vērtības, realizējot starptautisku projektu „Chittaslow", tiek ieaudzinātas kipriešu jaunajai paaudzei. Vecākās paaudzes iedzīvotāji skolēniem māca rokdarbus, galdniecības darbus, ēdienu gatavošanas prasmes. Viens no projekta mērķiem ir atdzīvināt pamatīgās, „lēnās" ēdienu gatavošanas tradīcijas, pretstatot tās mūsdienās tik populārajai ātrajai ēdināšanai. Projekta ideja audzēt, gatavot un ēst vietējo pārtiku tiek realizēta, pie skolām ierīkojot sakņu dārziņus, kuriem sēklas tiek piegādātas no „sēklu bankas", kam tās savukārt piegādā vietējie iedzīvotāji, sēklas gadu no gada ievācot. Tātad tiek veidots paradums ievākt pašu audzētas, pašapputes sēklas, dalīties ar tām, lai neļautu hibrīdo šķirņu sēklu ražotājiem pārņemt kontroli pār sēklām un tātad arī pār uzturu, kas nozīmē arī kontroli pār cilvēkiem. Apgabala mērs apgalvoja, ka savas pārtikas ražošana ir stiprākais ierocis, kāds vien valstij var būt, un dāvāja mums vietējo iedzīvotāju savāktās pētersīļu, tomātu, koriandra un „cūku pupu" sēklas.
Savukārt Vēsturiskā dialoga un izpētes asociācijas apmeklējums radīja izpratni, kā, kopš asociācijas dibināšanas 2002. gadā, abu salas daļu – Kipras Republikas (grieķu) un Ziemeļkipras (turku) – pedagogiem tiek radīta iespēja vienoties par to, kā mācīt salas vēsturi tā, lai tā kļūtu par izglītošanos mieram starp abām salas daļām. Tiek veidoti mācību materiāli un veikts metodiskais darbs. Asociācijas telpās tradicionāli norit arī dienvidu un ziemeļu skolotāju arodbiedrību tikšanās. Kā zināms, pēc kara 1974. gadā Kipras grieķi dzīvo dienvidu daļā, bet turki – ziemeļu daļā. Asociācija atrodas tā sauktajā „zaļajā" vai buferzonā, kas ir ANO pārraudzīta un kontrolēta, tāpēc robežpunktā bija jāuzrāda pases un teritorijā jāuzmanās ar fotografēšanu.
Līdz ar arodbiedrības darba un izglītības sistēmas izzināšanu mūsu delegācijai tika dota iespēja arī apmeklēt Nikosijas vecpilsētu, kur, klejojot pa šaurajām ieliņām, klausījāmies mullas dziedošā balsī izsaukto aicinājumu uz lūgšanu; Salamis seno pilsētu, kas dibināta XI gs. pirms mūsu ēras, un Kirenijas cietoksni un muzeju. Priecājāmies par bugenvilejām, kuras, neraugoties uz diezgan sarežģīto ūdens apgādi, ziedēja krāšņi. Programma bija ļoti piesātināta, tomēr izdevās papriecāties par Vidusjūras silto ūdeni un lielajiem viļņiem. Sarunās ar Ziemeļkipras kolēģiem, kuri viesojušies Latvijā, bija patīkami dzirdēt labus vārdus. Visur, kur ciemojāmies, atstājām tradicionālas piemiņas veltes no Latvijas un savām pilsētām.
Sirsnīgi pateicos Madonas starpnovadu arodbiedrības organizācijas vadītājai Dacei Caunei par iedrošinājumu un LIZDA biroja darbiniekiem, īpaši Nataļjai Grjazevai un Ilzei Priževoitei, par iespēju bagātināties saulainajā Ziemeļkiprā. Pieredzētais iedvesmo turpmākai aktīvai darbībai mūsu dalīborganizācijās un pirmorganizācijās.
Autore: DACE PAULIŅA,
LIZDA delegācijas vadītāja,
Lubānas vidusskolas arodbiedrības
organizācijas priekšsēdētāja
06.01.2017.