Jaunais gads sācies ar vairākiem būtiskiem akcentiem izglītības laukā, tādēļ uz sarunu aicināju Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāju Solvitu Seržāni un vietnieci Sarmīti Jansoni.
– Gads būs darbīgs, kaut izglītības jomā tādi bijuši visi gadi, – neslēpj Solvita Seržāne. – Šobrīd jāņem vērā izglītības loma sabiedrībā un tas, ka nozare kopumā pārkārtojas. Tā pārveidojas gan saistībā ar pedagogu darba samaksas modeli, gan sakārtojot skolu tīklu kompetenču pieejā balstīta satura veidā. Tāpēc gribu vēlēt, lai mums visiem, sistēmā strādājošajiem, ir griba, apņēmība un varēšana to īstenot.
Izmaiņas pedagogu darba samaksā
Pirmajā mācību pusgadā izglītības nodaļa ir apzinājusi, kā veicies ar pedagogu darba samaksu. – Pārejai uz pedagogu darba samaksas jauno modeli nepārprotami bija jānotiek, – uzskata nodaļas vadītāja. – Faktiski tas bija jāveic jau 2009. gadā, kad tika ieviests princips „Nauda seko skolēnam". Neviens modelis nav ideāls, to redzam arī šajā gadījumā. Tomēr kopumā situācija novada izglītības iestādēs nav kļuvusi sliktāka, tā ir stabila. Tāpat bērnu skaits izglītības iestādēs ir stabils kaut ar nelielu tendenci samazināties. Sakārtojot pedagogu darba samaksas modeli, situācija nav pasliktinājusies valsts dotā finansējuma jomā, paralēli turpinām šai pozīcijai pievienot nelielu pašvaldības finansējumu. Lielākus līdzekļus no pašvaldības budžeta prasa pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas sakārtošana. Ceru, ka tuvā nākotnē valstiski tiks sakārtotas lietas, kas pedagogu darba samaksas modelī šobrīd nedarbojas, tas ir, piemaksas par pedagogu kvalitāti, blakus pienākumiem pagarinātajā grupā, klašu audzinātājiem, nodarbību sagatavošanai.
Priecē, ka profesionālās ievirzes pedagogiem mūzikas, mākslas un sporta skolās finansējums par paveikto 30 mācību stundās šogad būs 680 eiro. Arī pašvaldība sniedz atbalstu profesionālās ievirzes pedagogu darba samaksai.
Kompetencēs balstīts izglītības saturs
Izaicinājums šogad būs gatavošanās kompetencēs balstīta satura ieviešanai. Februārī tiks aicināti speciālisti, kas vadības līmenī skaidros, ko tas īsti nozīmē. Paralēli tam jau iezīmēti jautājumi, kas saistīti ar karjeras izglītību un kā pilnveidot darbu ar talantīgajiem bērniem, tāpat audzēkņiem ar mācību grūtībām.
Sarmīte Jansone: – Runājot par jauno izglītības satura reformu, kas balstīta kompetenču pieejā, vēlamies aktīvi iesaistīties procesā. Novadiem bija iespēja pieteikties modeļa aprobācijā, kas nozīmē gan materiālu izstrādi, gan to pielietojumu mācību procesā. Mūsu novada skolas bija atsaucīgas, pieteicās septiņas, drīkstējām izvirzīt trīs mācību iestādes. Līdz ar to aprobācijai konkursa ceļā virzījām Madonas Valsts ģimnāziju, Kalsnavas pamatskolu un Praulienas pagasta pirmsskolas izglītības iestādi „Pasaciņa". Ceram, ka reģionālajā atlases kārtā šīs izglītības iestādes tiks apstiprinātas. Esam organizējuši seminārus direktoru vietniekiem izglītības jomā, runājuši ar izglītības iestāžu vadītājiem un turpināsim to darīt metodiskā līmenī mācību priekšmetu metodiskajās komisijās. Pedagogi savu kvalifikāciju paaugstina arī citās jomās. Esam apkopojuši pedagogu vēlmes tālākizglītībai, un šobrīd valsts līmenī ir iespēja pedagogiem apgūt vairākas B programmas, kas ļauj iegūt otru specialitāti. Līdz ar to izglītības iestādēs būs optimālāks slodžu sadalījums – viens skolotājs varēs mācīt vairākus priekšmetus ar nelielu stundu skaitu.
Darbs ar talantīgajiem skolēniem
Izglītības nodaļa organizē mācību priekšmetu olimpiādes Madonas, Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Varakļānu novadu skolēniem. Šogad nodaļas olimpiāžu grafikā iekļautas 40 mācību priekšmetu olimpiādes un konkursi dažādos mācību priekšmetos. Ir aptverti izglītojamie no 1. līdz 12. klasei. 17 ir valsts organizētas mācību priekšmetu olimpiādes, novadā notiek otrā līmeņa mācību priekšmetu olimpiādes, izglītojamiem dota iespēja virzīties tālāk. Decembrī jau notikušas piecas mācību priekšmetu olimpiādes un konkursi, divas no tām bija valsts līmeņa, un ir izglītojamie, kas uzaicināti dalībai valsts līmeņa bioloģijas olimpiādē.
Skolām tiek ieteikts audzēkņus virzīt arī uz atklātajām mācību priekšmetu olimpiādēm, iepriekšējos gados mūsu skolēniem tajās ir bijuši labi rezultāti. Bez tam novada skolēni iesaistās dažādos projektos, attīstot svešvalodu prasmes, aktīvs ir arī skolēnu mācību uzņēmumu darbs, kas nākotnes karjeras virzienā un dzīvei nepieciešamo prasmju praktiskā apguvē ir ļoti vērtīgs. – Prieks, ka daudzās novada izglītības iestādēs ir izveidota motivējoša atbalsta sistēma skolēnu pamudināšanai mācīties labāk, mācīties papildus, jēgpilni izmantot interneta resursus, – slavē Sarmīte Jansone.
– Tās ir gan prēmijas, gan braucieni, gan Zelta, Sudraba liecību pasniegšanas pasākumi, pateicības vakari, kas stimulē skolēnus un ģimenes domāt par kvalitatīvas izglītības ieguvi.
Tāpat notiek darbs ar skolēniem, kuriem mācībās ir grūtības. Ne tikai izglītojamajiem, kuriem ir speciālās izglītības programmas, tiek īstenoti dažādi atbalsta pasākumi, arī individuālas apmācības. Ir noslēdzies mācību gada 1. semestris, izglītības iestādēs kopā ar skolotājiem, skolēniem un vecākiem tiek izvērtēta attīstības dinamika, lai palīdzētu skolēniem apgūt maksimāli iespējamo.
Atbalsta personāla nepieciešamība
Daudz tiek domāts par atbalsta personālu. Kā uzsver Sarmīte Jansone, situāciju nedaudz uzlabo jaunais pedagogu darba samaksas modelis, kur izglītības iestādēs atbalsta personālam iestrādāti 6 procenti no mērķdotācijas apjoma. Tas, protams, nav pietiekami, šo pozīciju atbalsta arī pašvaldība. Kopā ar deputātiem apmeklējot izglītības iestādes, uzmanība tika vērsta arī mācību iestādes atbalsta personāla darbam, plānots par šiem jautājumiem runāt pirmsskolas metodiskās apvienības sanāksmē, lai atbalsta personāla palīdzība maksimāli nokļūst līdz bērniem.
Karjeras izglītība mācību iestādēs
Joma, kas šajā mācību gadā izvirzīta kā viena no prioritātēm, ir atbalsta sniegšana izglītības iestādēm karjeras izglītībā. Valstī tas ir viens no vājajiem punktiem, kas parādās jauniešu atbirumā no izglītības iestādēm, nespējā atrast savu īsto vietu dzīvē. Klašu audzinātāju pienākumos karjeras izglītības jautājumi ir iekļauti, bet tie ir vieni no daudziem, tāpēc novads iesaistījies Eiropas Savienības fondu finansētajā darbības programmā „Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs". Iesaistoties projektā, novads iegūs finansējumu – trīs apmaksātas pedagogu karjeras konsultantu likmes. Pirmajā semestrī projekta ietvaros septiņi novada pedagogi apguva B kursu programmas, iegūstot kvalifikāciju „Pedagogs – karjeras konsultants". Galvenais partneris projektā ir Valsts izglītības attīstības aģentūra, kas ar pašvaldībām janvārī slēgs sadarbības līgumu.
Projektā paredzēts, ka karjeras izglītības konsultants strādās noteiktās izglītības iestādēs – tās mūsu novadā būs vienpadsmit. Karjeras izglītības pasākumi tiks organizēti visām izglītības iestādēm, arī tām, kas projektā nav tieši iesaistītas. Tiks veidota programma karjeras izglītības atbalstam novadā, projekts darbosies līdz 2020. gada 31. decembrim. – Ļoti ceru, ka projekts būs tik veiksmīgs, ka vēlēsimies to turpināt, – saka Sarmīte Jansone.
Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana
Šogad novadā turpināsies iesāktie darbi izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā.
Nodaļas vadītāja Solvita Seržāne atgādina, ka rudenī savā jaunajā statusā darbu uzsāka Mārcienas sākumskola, novembrī Jēkabpils Agrobiznesa koledžai pievienojās Barkavas profesionālā vidusskola, šā gada maijā vietējai pamatskolai pievienosies Barkavas pirmsskolas izglītības iestāde „Ābelīte". Novadā skaļākais jautājums ir par Madonas pilsētas vidusskolu apvienošanu – tas šobrīd ieguvis tiesisku nokrāsu. „Pašvaldības lēmums par reorganizāciju ir apstrīdēts, bet tas nav atcelts, process turpinās. Manā skatījumā, cita risinājuma skolu tīkla sakārtošanai nav: ir jāveic šis nepopulārais lēmums, jo, ja neejam uz priekšu, ejam atpakaļ. Otrkārt, mēs nedzīvojam izolēti, pārmaiņas sabiedrībā notiek nemitīgi, tas nav nekas iznīcinošs." Solvita Seržāne uzsver, ka pārmaiņas ir iespējamas, ja tām pieiet pragmatiski un loģiski, tāpēc jaunajā gadā vēl, lai uz problēmu tā spēj paskatīties cilvēku grupa, kas strādā destruktīvi. „Beidzot jānoliek malā negācijas, liekas emocijas un jāsaprot, ka mums jātiek pie stabila, uz bērniem un izglītības kvalitāti vērsta rezultāta. Reformas notiek novada kontekstā, jo pilsēta nav tikai pati par sevi. Mums ir jāstiprina izglītības iestāžu pozīcijas arī pagastos, jāpilnveido kvalitatīvā un ieguldījumus prasošā izglītības vide pilsētā. Šobrīd saslēgušies vairāki apstākļi, kāpēc to darīt: reformu sekmīgi var īstenot, ja tam ir finansējums. Laikā, kad ir tik daudz izaicinājumu izglītības satura pārveidē, tas ir signāls sabiedrībai par pozitīvu un stabilu pārmaiņu izdošanos."
04.01.2017.